• angliski: meadow Foxtail
• vāciski: Wiesen-Fuchsschwanz
• zviedru: ängskavle
• igauņu: aas-rebasesaba
• lietuviešu: pievinis pašiaušėlis
• krievu: лисохвост луговой

Pļavas lapsaste ir labi aplapots, daudzgadīgs graudaugs, augumā 50-110cm. Saknenis ložņājošs, īss. Stublāji taisni, gludi, lejasdaļā izliekti, mazliet uzpūsti un noapaļoti mezglu vietās. Pieauguša auga krūms, neskaitot ģeneratīvos dzinumus, tam ir arī daudz īsu dzinumu ar garām piesaknes lapām. Lapu plātnes šauras, retāk plati lancetveidīgas, līdz 25cm garumā, tumši zaļā vai zilganā krāsā.

Ziedēšanas periods sākās jūnijā, sēklas nobriest jūlijā. Pļavas lapsaste pieder pie “rīta graudaugiem”, tā ziedēšana sākas no 4-5 līdz 7-8 rītā. Ziedkopa- vārpstskara, izstieptas formas, cilindriska slotiņa, balti- pelēkā krāsā vai netīri- pelēkā krāsā, garumā 10-12cm.

Auglis- olformas, saspiests grauds, garumā 4-6cm. 1000 sēklu masa ir aptuveni 0.3gr. Sēklas vieglas, plakanas, plēkšņainas, tām ir nelieli, cieti dzelkšņi. Lapsaste sāk ražot sēklas, sākot ar otro gadu, retāk pirmajā gadā. Apputeksnējas ar vēju. Graudaugs zied 13-17 dienas. Aug līdz 10 gadiem.

Savvaļas graudaugus pļauj vasaras laikā. Attīra no rupjajām daļām un žāvē tiešos saules staros vai labi ventilējamās telpās, izklājot augu uz stalažām. Uzglabā lapas un smalkos stiebrus ar ziedkopām sausā telpā ne ilgāk par 3 gadiem.

1kg ir <25gr proteīna, apmēram 3gr kalcija, 0.7gr fosfora, <70mg karotīna, kā arī flavonoīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Pļavas lapsastes ārstnieciskās īpašības ir pētītas maz, taču vācu zinātnieki atzina, ka augs ir efektīvs terapeitisks līdzeklis reimatisku saslimšanu, artrožu, artrītu ārstēšanai, sniedzot sildošu un atsāpinošu efektu.

Pļavas lapsastē esošie flavonoīdi stiprina asinsvadu sieniņas, tieši kapilāru, labvēlīgi ietekmē sirds- asinsvadu sistēmas funkcionalitāti. Karotīns palielina organisma aizsargspējas, stiprina redzes orgānu sistēmu.

Tautas medicīnā pļavas lapsasti lieto apsēju veidā, lai mazinātu sāpes, nomierinātu muskuļus un izvairītos no krampjiem.

Augs, tāpat kā citi savvaļā augoši graudaugi, spēj stimulēt asinsriti, uzlabo asinsvadu sieniņu elastību. Auga aplikācijas ir efektīvs līdzeklis, lai paceltu imunitāti, izmanto ārstnieciski un profilaktiski pret saaukstēšanās slimībām un gripas.

Augu ir noderīgs arī vannās- reimatisma, veģetatīvās distonijas un dermatoloģisko slimību gadījumos. Lapsastes novārījumi ir efektīvi cistītu un citu urīnpūšļa, nieru slimību gadījumā.

Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• proteīns (<2.5%) – svarīgs organisma audu veidošanai un atjaunošanai
• flavonoīdi – antioksidanta un pretiekaisuma iedarbība, atbalsta asinsvadu veselību
• kalcijs (apmēram 3 g/kg) – svarīgs kaulu un zobu veselībai
• fosfors (0.7 g/kg) – vielmaiņas un enerģijas apmaiņas komponents
• karotīns (<70 mg/kg) – antioksidants, atbalsta redzi un imūnsistēmu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tradicionāli augu lieto ārēji – kā aplikācijas, kompreses un vannas, retāk iekšķīgi. Izvilkumu gatavošana tējas vai novārījumu formā ir iespējama, bet nav plaši dokumentēta.

Nav ieteicams lietot

Augs iedarbojas arī negatīvi uz cilvēkiem, kuri ir tendēti uz alerģiskām reakcijām. Pļavas lapsastes ziedputekšņi var radīt polinozi (alerģiska reakcija), kurai raksturīgi tādi simptomi:  acu, ādas un elpceļu gļotādas iekaisums. Alerģijas gadījumā uz pļavas lapsasti, nereti cieš arī gremošanas, nervu, urīnpūšļa un sirds- asinsvadu sistēma. Šai slimībai ir raksturīga sezonalitāte, kura sakrīt ar savvaļas graudaugu ziedēšanas periodu.

Lasīt par latvāņiem->