 |  |  |  |  |
 |  |
Bioloģiskais apraksts
Lavanda ir daudzgadīgs, mūžzaļš, kupls puskrūms,
augumā no 30 lidz 100cm. Stublājs sazarots, stāvoši, nereti lejas daļā
pārkoksnējušies. Lapas novietotas pretēji, sēdošas, izstieptas, sudraboti zaļā
tonī. Jūlija vidū zaru galotnes pārklājas neliela izmēra violetiem ziediem,
retāk baltiem ar izteiktu, stipru aromātu. Lavanda zied aptuveni mēnesi. Tas ir
ļoti skaists skats, īpaši ja lavandas ir daudz. Augu apputeksnē kukaiņi.
Lavandas auglim nobriestot, tas atveras un no tā izbirst sēkliņas dzelteni
brūnā krāsā ar spīdīgu virsmu. Lavandas ziedos ir ēteriskā eļļa, kura plaši
tiek pielietota, gan oficiālajā, gan tautas medicīnā.
Ir pazīstamas vairākas lavandas sugas,
visizplatītākā no tām ir ārstnieciskā lavanda jeb šaurlapu, jeb īstā lavanda
(Lavandula officinalis, Lavandula angustifolia, Lavandula spica, Lavandula
vera), kā arī platlapu lavanda (Lavandula latifolia). Daudzas lavandu sugas ir
kultivētas formas, kuras audzē dārzos visā pasaulē- ārstnieciskā lavanda,
platlapu lavanda.
Ievākšana un apstrāde
Augu ievāc tā ziedēšanas periodā, kad uz vārpiņām
ir atvērusies ne vairāk kā puse no ziediem. Ziedkopas griež ar šķērēm, liek
plānā slānī uz sietiem, ēnā. Lavandas drogas uzglabā dzelzs vai stikla traukos.
Auga lapas un kātus, ievāc arī tai pašā laikā. Lavandas ēterisko eļļu iegūst no
svaigiem augiem, tos destilējot ar ūdens tvaiku.
Ķīmiskais sastāvs
Lavandas ziedi satur 5% ēteriskās eļļas. Tās
sastāvā ir linalilacetāts (līdz 50%), geraniols, cineols , borneols, geraniols,
limonēns, cedrīns, fenols, pinnēs, linalools, lavandulīns, flavonoīdi,
kumarīns, triterpēna savienojumi (ursulskābe), līdz 12% miecvielas, rūgtvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Lavanda spēj normalizēt oksidējošās iekaisuma reakcijas, korekcējot fermenta malāta dehidrogenāzes un laktāta dehidrogenāzes aktivitāti, kā arī regulējot eritrocītu membrānas caurlaidību.
Galvenā ēteriskās eļļas sastāvdaļa, linalilacetāts, nodrošina bronhiālās astmas ārstniecisko efektu. Lavandas eļļa tiek izmantota dažādu iekaisuma saslimšanu ārstēšanai plaušās, nierēs un sirdī, un tai piemīt spēcīgas pretmikrobu īpašības, ko izmanto tvaiku inhalācijām bronhīta, traheīta, pneimonijas un balss aizsmakuma gadījumos.
Eiropā lavandu pielieto aromātiskajās vannās un ziedēs, savukārt, Bulgārijā — kā vieglu sedatīvu līdzekli neirastēnijas un migrēnas ārstēšanai.
Moderni pētījumi, piemēram, ar preparātu Silexan, pierāda, ka lavandas iedarbība uz trauksmes māktiem pacientiem ir efektīvāka par ķīmiski sintētiskiem līdzekļiem, nodrošinot aptuveni 20% augstāku efektivitāti. Ēteriskā eļļa ir droša ārējai lietošanai, palīdz ārstēt ilgi nedzīstošas brūces, apdegumus, pinnes, furunkulus un dermatītus, kā arī noder aplikācijām un kompresēm galvas sāpju un migrēnas gadījumā.
Iekšķīgi lavandas novārījumus un spirta izvilkumus izmanto neirozes, bezmiega, vispārēja vājuma, pazemināta asinsspiediena, neirastēnijas, dažādu ādas slimību, anoreksijas, urīnpūšļa iekaisuma un nieru slimību ārstēšanai. Regulāra lavandas lietošana var uzlabot darba spējas, garīgās aktivitātes, noņemt pārgurumu, atvieglot menstruācijas ciklu un veicināt atjaunošanos pēc ilgstošas slimošanas.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā lavandu plaši izmanto kā nomierinošu, antiseptisku un spazmolītisku līdzekli. Svaigi ziedoši lavandas zariņi tiek izmantoti novārījumu pagatavošanai saaukstēšanās, drudža un gremošanas trakta traucējumu gadījumā, savukārtm, aplikācijas un kompreses palīdz mazināt galvas sāpes, migrēnu un muskuļu spriedzi. Lavandas spirta uzlējumus tautas medicīnā lieto, lai mazinātu nespēku, ģīboņus, sasitumus un sāpju sindromus.Lavandas ūdens un vannas tiek pielietotas, lai uzlabotu asinsriti ekstremitātēs, mazinātu tirpšanu un aukstuma sajūtu, kā arī padarītu ādu gludu un mīkstu. Ziedu un lapu novārījumus tautas medicīnā lieto sieviešu veselības uzturēšanai, īpaši menstruāciju laikā un pēc ilgstošas slimošanas, kā arī sieviešu ādas kopšanai.