Magone miega
PAPAVER SOMNIFERUM

   

  • Angliski: opium Poppy
  • Vāciski: Schlaf-Mohn
  • Zviedru: opievallmo
  • Igauņu: unimagun
  • Lietuviešu: daržinė aguona
  • Krievu: мак снотворный

Bioloģiskais apraksts

Miega magone ir viengadīgs augs, augumā 0,5-1,2m. Miega magones stublājs sazarojas tikai augšpusē, gluds un stāvs. Lapas veselas, izkārtotas pamīšus, gar malām zobainas. Ziedi abu dzimumu, lieli, vientuļi, ar četrām ziedlapām, rozīgi, dažreiz maigi lillā tonī, retāk sarkani un balti. Auglis sēklu kārbiņa, kurā atrodas daudz mazu melnu sēkliņu. Miega mazgone zied jūnijā- jūlijā, augļi nobriest augustā.

Šis augs ir kultivējams augs, kuru audzē dekoratīvos nolūkos, taču Latvijā bieži sastopams, kā dārzbēglis. Der zināt, ka auga otrs nosaukums ir Opija magone.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto sēklas, piensulu un ziedus. Ziedlapiņas žāvē izklājot tās uz sietiem, vienā slānī, labi vēdināmā un ēnainā vietā. Piensulu iegūst izdarot griezumu, nenogatavojušās augļus kārbiņas.

Ķīmiskais sastāvs

Miega magonē ir daudz augu tauku, vairāk kā 20 alkaloīdi, fitosterīns, organiskās skābes un citi organiskie savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Papaverīns ir miotropisks spazmolītisks līdzeklis, kas atslābina gludo muskulatūru, samazina tās tonusu un paplašina asinsvadus. Tas tiek izmantots bronhiālās astmas, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, stenokardijas, arteriālās hipertensijas, migrēnas, nieru un aknu koliku, kā arī citu spastisku stāvokļu gadījumā.

Kodeīns ir centrālas darbības pretklepus līdzeklis, kas nomāc klepus refleksu, iedarbojoties uz iegarenajās smadzenēs esošo klepus centru. To plaši izmanto kombinētos pretklepus preparātos.

Morfīns ir spēcīgs opioīdu grupas analgētiķis, kas bloķē sāpju impulsu pārvadi centrālajā nervu sistēmā un maina sāpju emocionālo uztveri. To lieto smagu traumu, nieru koliku un intensīvu iekšējo orgānu sāpju gadījumā. Morfīnam piemīt arī sedatīva iedarbība – tas mazina trauksmi un psihomotoru uzbudinājumu. Tomēr ilgstoša vai nekontrolēta lietošana izraisa toleranci un spēcīgu fizisku un psihisku atkarību, kas ir būtisks ierobežojošs faktors terapeitiskajā praksē.

Jāuzsver, ka opija alkaloīdi ir stingri reglamentētas vielas, un to lietošana notiek tikai ārsta uzraudzībā farmaceitiski standartizētu preparātu veidā.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā miega magones ziedlapiņas tradicionāli lietotas vieglas sedācijas nolūkā- bezmiega un nervu pārpūles gadījumā. No ziedlapiņām gatavots novārījums vai spirta izvilkums tika lietots nelielās devās pirms miega. Jāņem vērā, ka ziedlapiņās alkaloīdu koncentrācija ir ievērojami zemāka nekā piena sulā, tomēr arī šādu preparātu lietošana bez kontroles nav droša.

Svaigu augļu kārbiņu piena sula tautas praksē izmantota ārīgi, piemēram, insektu kodumu vietu apstrādei, tomēr šāda lietošana var izraisīt lokālu kairinājumu vai sensibilizāciju.

No mūsdienu fitoterapijas un farmakoloģijas viedokļa jebkāda pašrocīga preparātu gatavošana no miega magones, īpaši no piena sulas vai nenobriedušām pogaļām, ir potenciāli bīstama un juridiski ierobežota. Drošā un legālā terapija balstās tikai uz standartizētiem farmaceitiskiem preparātiem ar precīzi noteiktu alkaloīdu devu.

Miega magone (Papaver somniferum L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Miega magone ir viena no visvairāk pētītajiem ārstniecības un rūpniecības augiem. Tā satur lielu daudzumu eļļas sēklās, bet zaļajās daļās – spēcīgas bioloģiski aktīvas vielas, tostarp vairāk nekā 20 dažādu alkaloīdu, tai skaitā morfīnu, kodeīnu, papaverīnu un tebaīnu. Augs tiek izmantots gan tradicionālajā medicīnā, gan farmaceitiskajā rūpniecībā.

Ūdenī šķīstošas vielas:

  • organiskās skābes (piemēram, ābolskābe, citronskābe) – vielmaiņu regulējoša un detoksicējoša iedarbība
  • daži alkaloīdi (nelielā mērā) – nomierinoša un pretsāpju iedarbība
  • polisaharīdi – mīkstinoša un pretiekaisuma iedarbība uz gļotādām

Spirtā šķīstošas vielas:

  • alkaloīdi (morfīns, kodeīns, papaverīns, tebaīns u.c.) – spēcīga pretsāpju, nomierinoša, spazmolītiska un miegu veicinoša iedarbība
  • flavonoīdi – antioksidanta un kapilāru aizsargājoša iedarbība
  • fitosterīni – pretiekaisuma un hormonālajai līdzsvaram labvēlīga iedarbība
  • sveķvielas – antibakteriāla un savelkoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

  • augu tauki (galvenokārt sēklās, līdz 50%) – satur oleīnskābi, linolēnskābi un citas neaizvietojamās taukskābes, baro ādu, pretiekaisuma iedarbība
  • fitosterīni – holesterīnu normalizējoša un ādu aizsargājoša iedarbība
  • daļa alkaloīdu – daļēji šķīst arī taukos, īpaši ar eļļu palīdzību

Glicerīnā šķīstošas vielas:

  • neliels daudzums flavonoīdu un organisko skābju – piemēroti maigiem ādas kopšanas līdzekļiem
  • alkaloīdu šķīdība glicerīnā ir ierobežota

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Tikai no sēklām (bez zaļajām daļām); nomierinoša, viegli mīkstinoša iedarbība. Nav piemērota biežai lietošanai.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Ekstrahē alkaloīdus, bet lietošana ir stingri regulējama – tradicionāli lietota pretsāpju un sedatīvā nolūkā, taču mūsdienās lietošana ārpus farmaceitiskās kontroles nav ieteicama.

Eļļas izvilkums (no sēklām):
Vērtīgs ādas kopšanā – mīkstina, baro un nomierina ādu. Nav toksisks. Neietver alkaloīdus.

Glicerīna izvilkums:
Var izmantot ārīgi kosmētikā – ļoti vājš izvilkums, jo galvenie aktīvie savienojumi tajā slikti šķīst. Piemērots jutīgai ādai.

Piezīme: Miega magones zaļās daļas un piensula satur spēcīgi iedarbīgus opija alkaloīdus. To lietošana iekšķīgi bez ārsta uzraudzības ir bīstama un daudzviet likumīgi ierobežota. Sēklas, kas lietotas pārtikā, nesatur opija alkaloīdus un ir drošas.

Nav ieteicams lietot

Atcerieties, ka miega magonei pasaulē ir biežāk sastopams nosaukums opija magone, kas vien jau norāda uz tā piederību pie augiem ar narkotisku iedarbību. Saprotams, ka šādu augu lieto tikai, ja tas ir pamatots. To nekādā gadījumā nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to ārstēt bērnus ir aizliegts! Izņēmums ir ja šo augu Jums nozīme speciālists, taču to nekad nenozīmē bērniem līdz divu gadu vecumam un vecāka gada gājuma cilvēkiem. To nav ieteicams lietot arī alkoholisma, aknu slimību, anoksēmijas, apgrūtinātas elpošanas, bronhiālās astmas un plaušu emfizēmas gadījumā.

Lasīt par mauragu ->