 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Frogbit
- vāciski: Froschbiß
- zviedru: dyblad
- igauņu: konnakilbukas
- lietuviešu: plūduriuojantysis vandenplūkis
- krievu: водoкрас обыкновенный
Bioloģiskais apraksts
Parastā mazlēpe ir daudzgadīgs, peldošs, divmāju augs. Stublāji ir saīsināti ar sānu dzinumiem (stoloni), uz kuru galotnēm veidojās ziemojošie pumpuri. Lapas ir peldošas, izvietotas rozetē, uz gariem lapu kātiem, apaļ-sirdsformas, 5-7cm diametrā, ar divām, lielām pielapēm.
Ziedi balti 1.5-2cm diametrā, ar 3 platām apgriezti olformas ziedlapām; vīrišķie ziedi vientuļi uz gariem lapu kātiem, sievišķie izvietoti pa trim, sēdoši. Augļi- ogveidīgi. Zied jūnijā- jūlijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecības nolūkam ievāc lakstus, ziedēšanas laikā. Žāvē sausā, labi vēdināmā vietā.
ķīmiskais sastāvs nav tik plaši pētīts kā klasiskajiem ārstniecības augiem, taču analizētajos paraugos konstatētas vairākas bioloģiski aktīvu savienojumu grupas.
Ķīmiskais sastāvs
Auga virszemes daļās identificēti flavonoīdi (kvercetīna un kemferola atvasinājumi), fenolkarbonskābes, miecvielas, saponīni un gļotvielas. Konstatēti arī polisaharīdi, reducējošie cukuri un pektīnvielas. Lapu audos sastopami hlorofili, karotinoīdi un citi fotosintētiskie pigmenti.
Minerālais sastāvs raksturīgs ūdens augiem- augs spēj akumulēt kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, mangānu un citus mikroelementus no ūdens vides. Atsevišķos pētījumos konstatētas arī nelielas organisko skābju frakcijas un sekundārie metabolīti ar fenolisku struktūru.
Sakņu sistēmā un lapu audos polisaharīdu saturs ir augstāks nekā stublājos, savukārt, flavonoīdu koncentrācija dominē lapās. Ūdens vides īpatnību dēļ ķīmiskais sastāvs var būt mainīgs atkarībā no augšanas apstākļiem, ūdens kvalitātes un sezonālās fāzes.nti.
Ir ziņas, ka šis augs uzkrāj radionuklīdus (cēzija un stroncija izotopus) . Tāpēc tā ievākšana un lietošana ir iespējama tikai ekoloģiski tīrās vietās.
Ārstnieciskā nozīme
Parastā mazlēpe tradicionāli tiek izmantota kā sedatīvs un viegli hipotensīvs līdzeklis. Mūsdienu farmakoloģiskie dati par šo sugu ir ierobežoti, tomēr pieejamā informācija un ķīmiskais sastāvs (flavonoīdi, fenoliskie savienojumi, saponīni, polisaharīdi) ļauj skaidrot vairākas novērotās iedarbības.
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastās mazlēpes galvenā iedarbība tiek saistīta ar centrālās nervu sistēmas nomierināšanu. Preparāti pastiprina inhibīcijas procesus galvas smadzeņu garozā, mazinot pārmērīgu uzbudināmību, trauksmi un veicinot fizioloģisku miega iestāšanos. Šī sedatīvā darbība var būt saistīta ar flavonoīdu ietekmi uz GABAerģisko transmisiju un nervu sistēmas tonusa regulāciju.Augs demonstrē arī vieglu vazodilatējošu efektu– atslābina asinsvadu gludo muskulatūru, kā rezultātā samazinās perifērā pretestība un arteriālais asinsspiediens. Šī īpašība skaidro tā izmantošanu nervu spriedzes un funkcionālas hipertensijas gadījumos.
Papildus konstatēta pretiekaisuma aktivitāte, kas saistāma ar fenolisko savienojumu un saponīnu klātbūtni. Ārīgā lietošanā preparāti var mazināt iekaisumu un sekundāras infekcijas risku ādas bojājumu gadījumā.
Tomēr jāuzsver, ka klīnisko pētījumu apjoms par šo sugu ir ierobežots, un lielākā daļa datu balstās tradicionālajā lietojumā un eksperimentālajos novērojumos.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā parasto mazlēpi izmanto, galvenokārt, kā nomierinošu līdzekli. Uzlējumus un novārījumus lieto bezmiega, nakts murgu, neirastēnijas, paaugstinātas nervu uzbudināmības gadījumā. Tradicionāli augs tiek izmantots arī vīriešu dzimumsfēras funkcionālu traucējumu gadījumos– sāpīgas erekcijas (priapisma), spermatorejas, pārmērīgas dzimumuzbudināmības un biežu pollūciju gadījumā.Sieviešu veselībā to lieto iekaisīgu procesu un izteiktas leikorejas gadījumā. Ārīgi preparātus izmanto sarīvējumos, izsvīdumos un citos ādas stāvokļos ar paaugstinātu infekcijas risku.
Sedatīvā un vazorelaksējošā iedarbība tradicionāli tiek uzskatīta par galveno terapeitisko mehānismu, kas nosaka auga izmantošanu gan nervu sistēmas, gan asinsrites funkcionālu traucējumu gadījumos.