 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: lesser Celandine
- vāciski: Scharbockskraut
- zviedru: svalört
- igauņu: kanakoole
- lietuviešu: pavasarinis švitriešis
- krievu: чистяк весенний
Bioloģiskais apraksts
Pavasara mazpurenīte – neliels 10-20cm augsts
augs, daudzgadīgs efemeroīds. Der zināt, ka tas pieder gundegu dzimtai.
Stublāji un lapas ir ļoti maigas, gaiši zaļas, kailas, spīdīgas, dzinumi
gandrīz guļoši. Tai ir divu veidu pumpuri: vieni ir uz saknēm, kā bumbuļi, otri
pie lapu pamatnēm.
Lapas sakārtotas pamīšus, bez pielapes, uz gariem
lapu kātiem, apaļas vai gandrīz apaļas (2-4cm garumā un platumā), ar reljefu,
ar sirds veida pamatni.
Ziedi pa vienam stublāja galotnē, aktinomorfi
(simetriski), visnotaļ lieli (25-35mm diametrā), spilgti dzelteni, ar 6-9
izstieptām, spīdīgām ziedlapiņā. Ziedlapiņu pamatnē novietota nektāra
tilpne. Auglis- riekstiņu kopauglis. Agri ziedošs un veģetējošs augs
(aprīlis- maijs).
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecisks skaitās viss augs, biežāk tā
virszemes daļa. Augu ievāc ziedēšanas perioda sākumā. Žāvē to, izkārtojot plānā
slānī uz sietiem. Gatavas drogas uzglabā papīra maisos. Drogu derīguma termiņš-
1 gads.
Ķīmiskais sastāvs
Auga ķīmiskais sastāvs nav pilnībā izpētīts, taču pieejamie dati ļauj raksturot galvenās bioloģiski aktīvās vielu grupas.
Auga virszemes daļās konstatēti triterpēnu saponīni, flavonoīdi, karotinoīdi (tostarp karotīns), askorbīnskābe, miecvielas un fenoliskie savienojumi. Svaigā augā atrodas protoanemonīns – nestabils, kairinošs laktons, kas veidojas ranunkulīna hidrolīzes procesā. Žāvēšanas laikā protoanemonīns polimerizējas, pārvēršoties mazāk toksiskajā anemonīnā, tādēļ žāvēta droga ir būtiski mazāk kairinoša nekā svaigs augs.
Sakneņos un sakņu bumbuļos konstatēta ciete, cukuri, miecvielas un neliels daudzums saponīnu. Pēc sēklu nobriešanas sakņu pumpuros toksisko savienojumu koncentrācija būtiski palielinās, un tie kļūst izteikti indīgi.
Literatūrā minēta arī alkaloīdu (helidonīna un holeritrīna) klātbūtne, tomēr to daudzums un nozīme konkrētajā sugā nav pietiekami kvantitatīvi izvērtēta.
Jāuzsver, ka ķīmiskais sastāvs ievērojami atšķiras atkarībā no auga attīstības fāzes: agrā pavasarī lapās dominē vitamīni un karotinoīdi, savukārt, vēlāk palielinās kairinošo savienojumu koncentrācija.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Pavasara mazpurenītei piemīt diurētiska, atkrēpošanos veicinoša, viegli caureju veicinoša, pretiekaisuma un brūču dziedējoša iedarbība. Saponīni sekmē bronhiālā sekrēta šķidrināšanu un atvieglo krēpu izvadi stipra klepus gadījumā, īpaši produktīva bronhīta fāzē.Flavonoīdi un askorbīnskābe nodrošina antioksidatīvu un kapilārus stabilizējošu efektu, kas var skaidrot tradicionāli minēto “asins attīrošo” darbību agrā pavasarī. Vieglā caureju veicinošā iedarbība saistīta ar zarnu peristaltikas stimulāciju un gļotādas kairinājumu nelielās devās.
Pretiekaisuma un lokāli kairinošā iedarbība skaidrojama ar protoanemonīna klātbūtni svaigā augā. Šim savienojumam piemīt antiseptiska aktivitāte, bet vienlaikus ir toksisks un var radīt ādas un gļotādu kairinājumu. Žāvēšanas procesā tas pārvēršas mazāk aktīvā anemonīnā, tādēļ žāvēta droga ir drošāka lietošanai.
Jāuzsver, ka pēc sēklu nogatavošanās toksisko savienojumu koncentrācija pieaug, un augs kļūst izteikti indīgs, īpaši sakņu pumpuri. Tādēļ ārstnieciskai lietošanai piemērots tikai jauns augs pirms ziedēšanas beigām.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā pavasara mazpurenītei, protams, ir
daudz lielāka nozīme, ar to ārstē daudz saslimšanu- bronhītu, traheīdu,
aizcietējumus, hemoroīdus, ādas izsitumus, diatēzi, pinnes, gingvinītu,
stomatītu, poliartrītu, nobrāzumus, brūces u.m.t.l. Tautas dziednieki, šim
nolūkam izmanto gan auga virszemes daļu, gan saknes, bet ar nosacījumu, ka augs
ir jauns un nav sācis nogatavināt sēklas. Dažādu recepšu novārījumus ar
mazpurenīti sastāvā, pielieto lai ārstētu ādas karpas un kašķi.
Ievākto augu var sasmalcināt, samaisīt kopā ar
cūku taukiem un izmantot kā ziedi, Baltkrievijas tautas medicīnā, šādu ziedi
izmanto čūsku kodumu gadījumos. Tēju no šī auga drogām lieto dažādu ādas
slimību gadījumos. Sajaucot pavasara mazpurenītes drogas ar kumelītes drogām
(1:1), var taisīt novārījumu vannām, lai ārstētu lokāli ādas slimības, kā arī
sēdvannas hemoroīdu gadījumā.
Izsens pavasara mazpurenīte tiek pielietota, lai
ārstētu elpošanas orgānu iekaisumu slimības, īpaši bronhītu, ar paaugstinātu
krēpu veidošanos. Visu augu var pielietot, kā pirmo pavasara asins attīrošo
līdzekli.
Ņemot svaigas auga saknes un veidojot izvilkumus
cūku taukos vai sviestā, tiek iegūta ziede, kuru var likt kā kompresi uz krūts
audzējiem un hemoroīdu mezgliem. Ziede iedarbojas arī kā pretsāpju un
pretiekaisuma līdzeklis, no laušanas sajūtas saaukstēšanās gadījumā,
skrofulozes, dziedzeru audzēju, pinņu un ādas iekaisuma gadījumā.
Tautas medicīnā auga virszemes daļas novārījumus lieto,
lai skalotu mutes dobumu- parodontozes un smaganu savainojumu gadījumā, kā arī
kompresēm un skalošanai, šo novārījumu pielietot, lai ārstētu strutojošas un
nedzīstošas brūces.
Pavasara mazpurenītes novārījumu pienā lieto
dzeltenās kaites, pavasara avitaminozes, bronhīta un diatēzes gadījumā. Tautas
dziednieki, iesaka, lietot auga sulu, sajauktu ar pienu, asins attīrīšanai, kā
arī lai papildinātu C vitamīnu.