![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() | ![]() |
- angliski: corn Mint
- vāciski: Acker-Minze
- zviedru: åkermynta
- igauņu: põldmünt
- lietuviešu: dirvinė mėta
- krievu: мята полевая
Bioloģiskais apraksts
Tīruma mētra ir daudzgadīgs augs ar ložņājošu sakneni,
augumā no 10-60cm, nereti sasniedzot augumā arī līdz 1m. Stublāji sazaroti,
biežāk izstiepti, kā stāvi, nereti sarkanīgi, ar uz leju vērstiem matiņiem.
Lapas olveida formas vai izstiepti olveida formas, gadās arī izstiepti eliptiski,
garumā 2-6,5cm, platumā 1-2cm, galotnēs smailas, malas zobotas. Ziedi bāli
violeti, lillīgi (retāk balti vai rozā), izmēros 3-4mm, kuri veidojas
bumbveidīgās ziedkopās lapu pazarēs. Tīruma mētra zied no jūnija līdz oktobrim.
Sēklas nobriest no augustā- oktobrī.
Augs, labprāt, aug uz laukiem, pļavās, ūdenstilpņu krastos,
kā arī purvainos apvidos. Tīruma mētrai patīk viegli skāba augsne un tā labi
aug uz mālzemes. Augs ir salturīgs, līdz -15C. Tīruma mētra ir tendēta uz
hibridizāciju.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc tīruma mētras virszemes daļu.
Augu žāvē uz sietiem, ēnainās vietās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 30C
temperatūru.
Ķīmiskais sastāvs
Savvaļā augošajā mētrā ir daudz vērtīgu ķīmisku savienojumu-
mentols, mentons, neomentols, limonēns, metilacetāts, piperitons, beta- kariofillēns,
alfa pinēns, beta pinēns, miecvielas un flavonoīdi.
Auga virszemes
daļā ir ēteriskās eļļas (<2%), kuras sastāvā ietilpst mentols, limonēns,
alfa pinēns, kampfēns, kariofillēns, oktanols, timols, izobaldriāna aldehīds,
furfurols, mentons, mentenons, piperitons, izobaldriānskābe un kapronskābe un citas sastāvdaļas.
Izmantojot sausas un maltas
tīruma mētras masas ķīmiskos testus, noteikti arī alkaloīdu, polifenolu,
flavonoīdu, miecvielu, saponīnu, sirds glikozīdu un diterpēnu klātbūtne.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Tīruma mētra, satur daudz aktīvu savienojumu, no kuriem galvenie ir ēteriskā eļļa ar mentolu, mentonu un izomentonu, kā arī flavonoīdi, fenolkarbonskābes, tanīni un kumarīni. Farmakoloģiski šie komponenti nodrošina augam antiseptiskas īpašības, inhibējot dažādu patogēnu mikroorganismu augšanu, kā arī spazmolītisku iedarbību, kas palīdz atslābināt kuņģa un zarnu gludo muskulatūru, mazinot kolikas un krampjus.
Mentols nodrošina pretsāpju efektu, mazina galvassāpes un migrēnas, vienlaikus iedarbojoties nomierinoši uz nervu sistēmu.
Auga preparāti veicina atkrēpošanu, šķīdina krēpas un uzlabo elpošanas funkciju bronhīta gadījumos. Turklāt augs stimulē gremošanas dziedzeru darbību, uzlabo apetīti, veicina žults un kuņģa sulas sekrēciju, mazina dispepsiju un aknu kolikas, kā arī darbojas kā sviedru un žulti dzenošs līdzeklis, palīdzot samazināt tūsku.
Tīruma mētra ir vērtīga arī aromaterapijā, kur tās ēteriskā eļļa darbojas kā viegls sedatīvs līdzeklis, atvieglojot trauksmes sajūtu un veicinot mierīgu aizmigšanu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā tīruma mētra tiek izmantota ļoti plaši. Nostādinājumi un tējas palīdz pretklepus un bronhīta gadījumos, atvieglodami traheītu un iesnu simptomus, vienlaikus uzlabojot krēpu atdalīšanu.
Gremošanas trakta saslimšanu gadījumos mētras tējas un novārījumi veicina apetīti, mazina vemšanu, kuņģa un aknu kolikas, hiperacīdu gastrītu un dispepsiju.
Nervu sistēmas traucējumu gadījumā augs palīdz migrēnas, neiralģijas un trauksmes mazināšanā.
Ārīgi lapas un ēterisko eļļu izmanto kompresēs un skalošanā, lai ārstētu apsaldējumus, ādas niezi un iekaisušās vietas.
Tautas dziednieki to izmanto arī kā sviedru un žulti dzenošu līdzekli, kā vieglu sedatīvu līdzekli neirozes, bezmiega un pārmērīgas uzbudināmības gadījumos. Preparāti tiek gatavoti gan no svaigas, gan žāvētas auga virszemes daļas, bieži kombinējot ar citiem ārstniecības augiem tēju maisījumos, lai pastiprinātu kuņģa darbību, atvieglotu gremošanu un veicinātu nomierinošo efektu.








