 |  |  |   |  |
 |  |
- Angliski: Bee Balm Wild Bergamote
- Vāciski: Goldmelisse / Indianernessel
- Zviedru: Röd temynta
- Igauņu: Aedmonarda
- Lietuviešu: Raudonoji monarda
- Krievu: Монарда двойчатая
Dvīņziedu monarda (Monarda didyma L.) ir daudzgadīgs, aromātisks lakstaugs no lūpziežu dzimtas (Lamiaceae), kura dabīgā izplatības teritorija ir Ziemeļamerika, it īpaši Apalaču reģions. Augu plaši audzē arī kā dekoratīvu, ārstniecisku un tējas augu.
Stublājs ir stāvs, četršķautnainas šķērsgriezuma formas, sazarots, sasniedz 60–120 cm augstumu. Lapas ir pretējas, lancetiskas līdz olveidīgas, ar zobainu malu, tumši zaļā krāsā (jauniem dzinumiem mēdz būt sarkanīga pigmentācija), 5–10 cm garas. Tās ir aromātiskas — satur ēteriskās eļļas un izdala izteiktu, citrusveidīgu vai piparmētrai līdzīgu smaržu.
Ziedi sakārtoti blīvās, lodveida ziedkopās stublāja galotnē un augšējo lapu žāklēs. Ziedi ir koši sarkani, retāk rozā, violeti vai balti, divlūpaini, ar garu cauruļveida vainagu.Ziedēšanas laiks ir jūlijs–augusts.
Augs ir entomofīls — apputeksnējas ar kukaiņu palīdzību, īpaši to iecienījušas bites un tauriņi.
Dvīņziedu monarda dod priekšroku augšanai saulainās vai pusēnainās vietās, mēreni mitrā, labi drenētā augsnē. Tā ir izturīga pret salu un piemērota audzēšanai arī Latvijas klimatiskajos apstākļos.
Ārstnieciskām vajadzībām ievāc dvīņziedu monardas virszemes daļu – galvenokārt, ziedus un lapas – ievāc ziedēšanas laikā, kad augs ir pilnbriedā un satur visvairāk ēterisko eļļu. Optimālais ievākšanas periods ir jūlija vidus līdz augusts, sausā, saulainā dienā, pēc tam kad rasa ir nožuvusi. Ziedus griež kopā ar nelielu kātiņa daļu vai arī atsevišķi noplūc tikai ziedkopas un lapas.
Pēc ievākšanas augu daļas žāvē labi vēdināmā, ēnainā vietā, izvairoties no tiešiem saules stariem, kas var samazināt aktīvo vielu daudzumu. Žāvēšanai var izmantot arī žāvētājus ar temperatūras režīmu ne augstāku par 35–40 °C. Žāvējot dabīgos apstākļos, auga daļas vienmērīgi izklāj, plānā kārtā, uz sietiem vai papīra.
Kad ziedi un lapas ir pilnībā izžuvuši (tie vairs nelokās, bet drūp vai lūst), tos uzglabā hermētiskos stikla traukos, auduma vai papīra maisiņos, pasargājot no mitruma, gaismas un ārēju smaržu uzsūkšanas.
Pareizi sagatavotu monardu var uzglabāt līdz 1 gadam, nezaudējot aromātu un ārstnieciskās īpašības. Pēc tam aktīvo vielu koncentrācija pamazām samazinās, un ieteicams, sagatavot jaunu krājumu nākamajā sezonā.
Svarīgākie ķīmiskie savienojumi ir:
- Ēteriskā eļļa (līdz 3% sausajā drogā) – galvenā aktīvā sastāvdaļa, kas piešķir augam raksturīgo smaržu un ārstniecisko iedarbību. Tās sastāvā dominē:
- Timonēns – antibakteriāls, pretiekaisuma.
- Karvakrols – spēcīga pretmikrobu iedarbība (atrodams arī oregano).
- Geraniols – pretvīrusu un nomierinošs efekts.
- Linalols – iedarbojas kā viegls sedatīvs līdzeklis.
- Citronelols, nerols, borneols – piešķir citrusīgu un ziedainu aromātu, iedarbojas tonizējoši.
- Flavonoīdi – piemēram, kvercetīns, apigenīns, luteolīns – darbojas kā antioksidanti, stiprina asinsvadu sieniņas, mazina iekaisumu.
- Tanīni – savelkoša iedarbība, īpaši noder gļotādas iekaisuma mazināšanai.
- Rūgtvielas un sveķi – stimulē gremošanu un vielmaiņu.
- Organiskās skābes – piemēram, askorbīnskābe (vitamīns C), kas pastiprina imūnsistēmas darbību.
- Minerālvielas un mikroelementi – kālijs, kalcijs, magnijs, mangāns.
Dvīņziedu monardas ārstniecisko iedarbību lielā mērā nosaka tieši ēteriskās eļļas daudzums masā, kas variē atkarībā no augšanas apstākļiem, vākšanas laika un auga daļas.
Ārstnieciskā nozīme
Dvīņziedu monarda (Monarda didyma) ir ārstniecisks augs, kurš tradicionāli izmantots dažādu veselības traucējumu atvieglošanai. Tās ēteriskās eļļas un citas aktīvās vielas nodrošina pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbību, tāpēc to lieto saaukstēšanās, kakla iekaisuma un augšējo elpceļu infekciju gadījumos. Augam piemīt arī atkrēpošanu veicinoša iedarbība, kas palīdz izvadīt gļotas no elpceļiem.
Monarda darbojas nomierinoši un viegli sedatīvi, tāpēc tā piemērota trauksmes, nervu spriedzes un miega traucējumu mazināšanai. Pateicoties antibakteriālajām un pretsēnīšu īpašībām, to nereti lieto arī ārīgi — nelielu ādas iekaisumu vai sēnīšu infekciju gadījumos. Iekšķīgi lietojot, tā stimulē gremošanu, veicina apetīti un mazina vēdera pūšanos.
Tā kā monarda satur antioksidantus, tā palīdz organismam cīnīties ar brīvajiem radikāļiem, līdz ar to stiprina imūnsistēmu un vispārējo organisma aizsargspēju. Savelkošā iedarbība padara šo augu piemērotu arī gļotādu iekaisumu vai caurejas gadījumos.
Monardu visbiežāk lieto kā tēju, inhalācijās, skalošanas šķīdumos vai ārīgai lietošanai, piemēram, kompresēs vai vannās. Tā parasti ir labi panesama, taču jutīgiem cilvēkiem lielās devās vai koncentrētā veidā var radīt kairinājumu.
Tautas medicīnā dvīņziedu monarda tiek augstu vērtēta kā daudzpusīgs ārstniecības augs, kas īpaši tiek lietots saaukstēšanās un elpceļu slimību gadījumā. No kaltētām lapām un ziediem gatavo zāļu tēju, ko lieto klepus, bronhīta, kakla sāpju un paaugstinātas temperatūras gadījumā, lai mazinātu iekaisumu un veicinātu svīšanu. Tēju nereti dzer arī imunitātes stiprināšanai gripas un saaukstēšanās sezonā.
Monardu izmanto arī kā līdzekli gremošanas uzlabošanai — tā palīdz mazināt vēdera pūšanos, veicina kuņģa sulas izdalīšanos un stimulē ēstgribu. Tās rūgtvielas un ēteriskās eļļas darbojas kā viegls spazmolītiķis, līdz ar to palīdz arī vieglu vēdera krampju gadījumos.
Ārīgai lietošanai tautas medicīnā monardu izmanto ādas iekaisumu, mazākas traumas vai sēnīšu infekcijas gadījumā. No uzlējuma gatavo kompreses vai pievieno vannām, lai mazinātu kairinājumu, apsārtumu un niezi. Skalošanai to izmanto pie mutes dobuma iekaisumiem vai kakla sāpēm, pateicoties tās antibakteriālajām un savelkošajām īpašībām.
Vēl viena nozīmīga lietojuma joma ir nervu sistēmas līdzsvarošanā. Tautas tradīcijās monardas tēja tiek dzerta arī kā nomierinošs un stresa mazināšanas līdzeklis, īpaši vakarā pirms miega, lai veicinātu mierīgu iemigšanu.
Tā kā dvīņziedu monarda nav toksiska un ir maigas iedarbības, tā piemērota arī ikdienas lietošanai kā veselību stiprinoša zāļu tēja.
Bieži sastopamas divas Monardas- Monarda didyma un Monarda fistulosa. Abu ārstnieciskās īpašības ir līdzvērtīgas, tikai Monarda fistulosa ir vieglāka, vājāka savā iedarbībā.