• Angliski: Wood cow-wheat 
• Vāciski: Hain-Wachtelweizen
• Zviedru: natt och dag
• Igauņu: harilik härghein
• Lietuviešu: krūminis kūpolis
• Krievu: марьянник дубравный

Bioloģiskais apraksts

Viengadīgs, pusparazītisks augs ar smalku un neattīstītu sakni, kura spēj pieķerties saimniekauga saknei un patērēt tā uzņemtās vielas un ūdeni. Auga augums ir tieši saistīts ar to, kādam saimniekaugam tam izdevies pieķerties. Par saimniekaugu var būt koki un krūmāji, kā ieva, egle, alksnis, lazda, priede un pat zāles- kumeļpēda, ganu plikstiņs, podagras gārsa, lakači u.c. Uz alkšņa saknes, birztalu nārbulis nereti izaug pat 60cm liels, tai pat laikā pieķēries pie viengadīgiem augiem, tas izaugs labi ja 15cm liels. Augs vizuāli ir ļoti pievilcīgs, kā jau tas ir redzams attēlā. Un šim augam piemīt vēl kāda unikāla īpašība- tā sēklas satur maisiņu kurā iekšā ir ēteriskās vielas, kuras patīk skudrām, tās tad arī naski birztalas nārbuļa sēklas iznēsā pa apkārtni.

Ievākšana un apstrāde

Tautas medicīna, dziedniecībā izmanto visu birztalas nārbuļa virszemes daļu. Augu ievāc tā ziedēšanas laikā sākot no maija līdz septembrim. To vai nu nogriež vai izplūc ar visu sakni. Augu žāvē apēnotā vietā, laukā vai labi vēdināmā telpā. To var gan siet buntītēs un pakarināt, vai plānā kārtā izklāt uz sietiem. Augļus- sēklu kārbiņas sāk gatavot no jūlija.

Ķīmiskais sastāvs

Augs satur 9 flavonoīdus un apmēram 5 fenolkarbonātskābes. Starp tām kafijas skābe, hlorogēnskābe, ferulskābe, luteīns, hiperozīds, kvercitrīns, cinarozīds. Flavonoīdu daudzums birztalu n;arbulī svārstās no 0.04-2.3%.. Augā atrastas arī alkaloīdu un iridoīdu pēdas, steroīdu saponīni, sāls, cietes, pektīns, cukurs, ieskaitot ksilozi, maltozi, glukozi un dulcīta glikozīdu. Sēklas satur toksisko glikozīdu aukubīnu (rinantīns). Auga ziedos ir atrodams līdz 0.6% askorbīnskābes, bet lapās līdz 1%.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Birztalu nārbulis ir augs, kura farmakoloģiskās īpašības joprojām ir salīdzinoši maz pētītas cilvēka klīniskos apstākļos. Tā fitoķīmiskais sastāvs ietver fenoliskos savienojumus, flavonoīdus un iridoīdu glikozīdus, piemēram, katalpolu un aukubīnu, kuri citos augos ir saistīti ar antioksidantu un pretiekaisuma aktivitāti. 

Eksperimentāli iegūtie etanola ekstrakti no birztalu nārbuļa ir radījuši pretiekaisuma aktivitāti, samazinot eksperimentālas edēmas apjomu, antimikrobiālu iedarbību pret noteiktām baktēriju sugām un arī pret dažām Candida sugām, kā arī paātrinājuši brūču dzīšanu un samazinājuši asiņošanas laiku laboratoriskos modeļos. 

Nav pieejamu zinātniski pamatotu datu, kas apstiprinātu, ka birztalu nārbulis pastiprina parasimpātisko inervāciju, rada neiroleptisku, kardiotonisku, sedatīvu, hipotenzīvu vai pretdrudža iedarbību cilvēkiem vai ka tas tiešā veidā būtu derīgs epilepsijas ārstēšanai. Šādi apgalvojumi šobrīd tiek uzskatīti par tradicionāliem novērojumiem bez precīza mehānisma un drošības datiem.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā birztalu nārbulis savu vietu ir atradis jau sen, galvenokārt, ārējai un lokālai lietošanai. 

Augam tiek piedēvētas dažādas vērtīgas īpašības un tradicionāli to izmanto, lai ar novārījumu vai kompresēm ārstētu ādas iekaisumus, izsitumus un ekzēmas, kā arī vietēji uz brūcēm, lai veicinātu to dzīšanu. 

Birztalu nārbuļa novārījumus un vannas lieto ādas slimīgu stāvokļu mazināšanai, tostarp diatēzes izpausmēm un autiņbiksīšu radītiem iekaisumiem. 

Tradicionālās praksēs augs, dažkārt, lietots arī hipertonijas, galvas reiboņu un neiralģiju gadījumos.

Svarīgi uzsvērt, ka birztalu nārbulī esošās bioaktīvās vielas var būt toksiskas lielākās devās, īpaši sēklās un koncentrētos ekstraktos, tāpēc auga iekšķīga lietošana vai neatbilstoša preparāta forma var būt bīstama un prasa profesionālu uzraudzību.

Birztalu nārbulis (Melampyrum nemorosum L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (0.04–2.3%): luteolīna, kvercetīna, hiperozīda, kvercitrīna, cinarozīda glikozīdi – antioksidanta, kapilārus nostiprinoša, iekaisumu mazinoša iedarbība

• fenolkarbonskābes: kafijskābe, hlorogēnskābe, ferulskābe – antioksidanta un aknu darbību aizsargājoša iedarbība

• askorbīnskābe (ziedos līdz 0.6%, lapās līdz 1%) – antioksidants, imūnsistēmu stiprinoša viela

• cukuri: glikoze, maltoze, ksiloze, dulcīta glikozīds – enerģiju nodrošinošas vielas, daļa piedalās osmotiskā līdzsvara regulācijā

• pektīnvielas – zarnu darbību uzlabojošas, saista toksīnus

• sāļi – minerālvielu līdzsvara nodrošināšanai

• ciete – uzglabāšanas ogļhidrāts ar enerģētisku funkciju

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdu aglikoni – spēcīgāka antioksidanta un asinsvadu aizsargājoša iedarbība

• iridoīdu pēdas – pretiekaisuma un viegla sedatīva iedarbība

• alkaloīdu pēdas – iespējamai neiroloģiskai vai antibakteriālai iedarbībai

Taukos šķīstošas vielas:

• luteīns – redzi aizsargājošs antioksidants, uzkrājas tīklenē

• steroīdu saponīni – šūnu membrānu caurlaidību ietekmējoša, adaptogēna iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdu glikozīdi – maiga antioksidanta un pretiekaisuma iedarbība piemērota bērniem un jutīgiem cilvēkiem

• ūdenī šķīstošie cukuri – viegla enerģētiska un mitrinoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Ieteicama gremošanas sistēmas iekaisumu mazināšanai, vieglai imūnmodulācijai un kā antioksidantu avots. Lietot nelielās devās, ņemot vērā toksisko glikozīdu klātbūtni sēklās.

Spirta tinktūra (30–40%):
Koncentrētai antioksidantu un pretiekaisuma iedarbībai, var izmantot arī kā ārēju līdzekli locītavu vai ādas iekaisuma gadījumos.

Eļļas izvilkums:
Mazāk efektīvs, jo lipofīlo vielu maz; lietojams ādas mīkstināšanai un redzes zonas kopšanai luteīna dēļ.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots bērniem un cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu; nodrošina maigu antioksidantu un pretiekaisuma efektu.

Nav ieteicams lietot

Birztalu nārbulis ir indīgs augs un tas nav kaitīgs tikai mājlopiem. Pārdozējot birztalas nārbuli ir novērojama miegainība, vājums, vemšana un caureja, un kas pats bīstamākais, augs vājina sirds darbību. Pirms lietot birztalas nārbuli, ir obligāti jākonsultējas ar speciālistu un stingri jāievēro tā noteiktās devas. To nekādā gadījumā nedrīkst dot bērniem, grūtniecēm, mātēm laktācijas periodā un slimniekiem ar sirds nepietiekamību. Toksiskākā nārbuļa daļa ir tā sēklas, līdz ar to, stingri sekojiet ievākšanas laikam- kad tas zied.

Lasīt par lielo nātri ->