 |  |  |   |   |
  |  |  |
- Angliski: common Reed
- Vāciski: Gemeines Schilf
- Zviedru: vass
- Igauņu: harilik pilliroog
- Lietuviešu: paprastoji nendrė
- Krievu: тростник обыкновенный
Bioloģiskais apraksts
Parastā niedre ir daudzgadīgs augs, ar garu (līdz 2m)
ložņājošu sakneni un izturīgu, dobu, aplapotu, stāvu stublāju (līdz 5m). Lapas
lineāri- lancetveidīgas, plakanas, ar asām malām. Lapas apakšpusē gari, reti
matiņi. Augs ir izturīgs, dobā stublāja dēļ.
Stublāja galotnē veidojas blīva piramīdveidīga slotiņa,
20-50cm garumā. Ziedkopas ir tumši violetas, brūnas vai dzeltenas, katrā pa 3-7
ziediem. Zemākais zieds ir vīrišķs, pārējie divdzimuma. Niedre sāk ziedēt ar
jūniju un ziedēšana ilgst līdz rudens vidum. Auglis- izstiepts grauds. Augļi ne
vienmēr nobriest.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc jaunus dzinumus, stublājus un
lapas, kā arī augļus un saknes. Jaunos stublājus un lapas ievāc maija vidū un
jūnijā. Žāvē izklātus, ēnainā un labi vēdināmā vietā, bieži apmaisot drogu.
Niedres saknes rok no upju un citu ūdens tilpņu grunts agrā
pavasarī līdz mirklim, kad augs sāk ziedēt vai arī ievāc vēlā rudenī (oktobrī-
novembrī). Saknes mazgā un tad žāvē cepeškrāsnīs vai krāsnīs, nepārsniedzot 50C
temperatūru. Labi izžāvēta droga labi drūp un tai ir patīkama, salda garša.
Žāvētā veidā auga virszemes daļu uzglabā līdz 1 gadam, saknes līdz 3 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Jaunu niedru sakneņi sevī satur daudz mikroelementu un
vitamīnu (B1, B2), askorbīnskābe, ogļhidrāti (50%), olbaltumvielas (1%), taukus
(1%), taukskābes, līdz 50% cietes, 32% šķiedrvielas. Saknes sastāvā atrastas
aminoskābe L-pronīns, slāpekli saturoši savienojumi, alkaloīdi, genciānskābe,
kafijskābe, celuloze, karotīns un fitoncīdi.
Stublājos ir augsts saturs celulozes, askorbīnskābes un neaizvietojamo
aminoskābju. Lapās lielos daudzumos ir A vitamīns. Parastās niedres ziedkopās ir
atrasta ferulskābe, p- kumārskābe, vanilīnskābe, flavonoīdi, orientīns,
prolīns, svercizīns u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastās niedres ārstnieciskās īpašības daļēji ir saistītas ar vitamīnu un minerālu saturu augā, īpaši askorbīnskābi un kāliju, kā arī ar polifenoliem un flavonoīdiem, kas eksperimentāli pierādīti kā pretiekaisuma un antioksidanta faktori. Sakņu novārījumi laboratorijas modeļos demonstrējuši vieglu diurētisku iedarbību un palīdzību dažādu izvadorgānu iekaisumu mazināšanā
Tautas medicīna
Tautas medicīnā parastās niedres tiek izmantotas ļoti plaši. Niedres sakņu novārījumi tradicionāli tiek pielietoti žulti dzenošu, urīna dzenošu, sviedru dzenošu, drudža mazinošu, pret tūskas un vemšanu novērsošu līdzekļu veidā. Aplikācijas ar sakņu novārījumiem palīdzot ātrāk nobriedināt furunkulus un karbunkulus, kā arī dziedēt abscesus un brūces.Novārījumi no lapām tradicionāli lietoti saindēšanās gadījumā un ārīgi ādas iekaisuma gadījumos. Stublāju sula tautas medicīnā tiek pielietota indīgu insektu kodumu apstrādei. Pateicoties augstam askorbīnskābes saturam, lapu novārījums tradicionāli tiek izmantots saaukstēšanās slimību gadījumos, kā pretiekaisuma un drudža mazinošs līdzeklis. Niedres preparāti tiek pielietoti arī diskomforta mazināšanai kuņģī, lai novērstu vemšanu un atraugas, kā arī nieru un urīna izvades sistēmas infekciju ārstēšanai.
Tradicionāli niedres preparātus iesaka arī pneimonijas, pārtikas saindēšanās un cukura diabēta gadījumā. Sakņu novārījumus ārīgi lieto artrīta un radikulīta gadījumos kā sāpju remdējošus un pretiekaisuma līdzekļus. Spirtā izvilkti ekstrakti tautas medicīnā tiek izmantoti cistīta un izdales sistēmas slimību ārstēšanai. Žāvētas un pulverī saberztas lapas pielieto lielu, pūžņojošu brūču un čūlu ārstēšanai, kā arī vitamīnu līdzekli imunitātes stiprināšanai, anēmijas un avitaminozes gadījumos.