![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
- Angliski: Burnet-saxifrage
- Vāciski: Kleine Pimpinelle
- Zviedru: bockrot
- Igauņu: harilik näär
- Lietuviešu: mažoji ožiažolė
- Krievu: бедренец камнеломковый
Bioloģiskais apraksts
Klinšu noraga ir daudzgadīgs augs, kurš augumā
sasniedz līdz 60cm. Tam raksturīgs, stāvs un kails stublājs, tas ir dobjš,
klāts ar nelielu pūciņu un augšpusē skaists ziedu veidots vairodziņš. Lapas
izvietojas stublāja apakšpusē, tās ir šķeltas, uz gariem kātiņiem, gar maliņām
zobotas, mēdz būt arī vientuļās olformas lapas. Lapas ir dažāda izmēra, jo tās
tuvāk augsnei, jo tās ir lielākas.
Ziediņi ir maziņi, taču lielā daudzumā- balti vai
maigi rozā krāsā. Ziedi čemuros pa 5-12 gabaliem, zied no jūnija līdz novembri.
Sēklas nobriest sākot ar augustu līdz decembrim, tās ir gaiši brūnā krāsā. Vairojas
tikai ar sēklu palīdzību.
Sakne klinšu noragai ir vidēji liela (līdz 2cm
diametrā), mietveida. Tumši brūnā krāsā, sniedzas 20 un vairāk centimetru
dziļumā.
Ievākšana un apstrāde
Tradicionālā medicīnā pielieto klinšu noragas
sakneni, kuru rok septembrī- oktobrī. Izmanto tikai lielus un nobriedušus
augus, kuriem ir attīstījusies pilnvērtīgi arī sakņu sistēma. Saknes izrok,
noskalo tekošā ūdenī un izklāj žūt. Žāvē sakni ēnainā vietā izklātu uz sietiem.
Auga saknei piemīt pikanti salda garša un spēcīga smarža. Klinšu noragas
sakneni uzglabā slēgtā traukā un to smalcināt tieši pirms lietošanas. Drogu
uzglabāt drīkst 3 gadus.
Lai saglabātu audzi, pēc ievākšanas būtu jāatstāj
1/5 augus, lai jau jaunajā sezonā tie atkal spētu savairoties.
Lapas un stublājus ievāc maijā, līdz augs sāk
ziedēt. To izklāj ēnainā vietā uz sietiem un ļauj žūt (svaigā gaisā).
Klinšu noragas sēklas ievāc rudenī, kad tās jau ir
pilnībā nobriedušas. Gatavas sēklas ir gaiši brūnā krāsā, lai iegūtu sēklas
nogriež visu čemuru un to žāvē. Žāvējot sēklu čemurus pakārtus, apakšā der
paklāt audumu uz kura sabirs sēklas. Sēklas var uzglabāt līdz 2 gadiem tumšā
vietā, ieteicams, māla traukā.
Ķīmiskais sastāvs
Auga saknēs un sakneņos ir atrasti furokumarīni,
saponīni, rūgtvielas, sveķvielas, gumijvielas, miecvielas, cukuri, kumarīni, augu
tauki un ēteriskās eļļas, benzoskābe un etiķskābe.
Auga virszemes daļā ir 32% šķiedru, 11%
olbaltumvielu, 2,6% tauku. Ir arī karotīns un C vitamīns. Garša nav izteikta,
mazliet sīva, atsvaidzinoša un nedaudz savelkoša, garša "atverās"
pakāpeniski.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Klinšu noraga preparāti rada pretiekaisuma un atkrēpojošu iedarbību, ko izmanto bronhīta, laringīta, angīnas un pneimonijas gadījumos.
Novārījumi un nostādinājumi atvieglo temperatūras paaugstinājumu, veicina svīšanu, mazina drudzi un iedarbojas viegli savelkoši.
Spirta izvilkumi tradicionāli tiek lietoti aizsmakuma mazināšanai. Augā sastopamie eteriskie eļļas savienojumi un fenoliskie glikozīdi ir galvenie komponenti, kas saistīti ar pretiekaisuma, atkrēpošanas un viegli antiseptisku iedarbību.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā klinšu noragu plaši izmanto kā urīna dzenošu līdzekli, kas palīdz izvadīt no nierēm un urīna pūšļa smiltis un akmeņus, kā arī mazina tūsku un palīdz novērst tās atkārtotu parādīšanos. Augu lieto gremošanas trakta darbības uzlabošanai, gastrīta un aizcietējuma gadījumos, pastiprinot apetīti un uzlabojot zarnu peristaltiku. Svaigas lapas uzturā tradicionāli palīdz mazināt meteorismu.Klinšu noragai piemīt viegla sāpju mazinoša un nomierinoša iedarbība, ko tautas medicīnā izmanto galvassāpju, noguruma, satraukuma un dažādu iekšējo sāpju gadījumos, tostarp podagras un čūlu ārstēšanā. Augu lieto arī kā zāļu tēju maisījumu sastāvdaļu apdegumu, hemoroīdu un ādas plīsumu ārstēšanai. Ierīvēts ādā, tas tradicionāli kalpo kā līdzeklis locītavu sāpju mazināšanai.
Klinšu noragu dažās valstīs tautas medicīnā lieto kā pretaudzēju līdzekli, tostarp onkoloģijas gadījumos.
Nelieto augus grūtniecības un laktācijas laikā, bērniem līdz 12 gadu vecumam vai cilvēkiem ar alerģijām pret augiem no Apiaceae dzimtas. Iespējamās blaknes ietver izsitumus, tūsku, iesnas un apgrūtinātu elpošanu, pārdozējot — fotodermatītu.









