 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: Woad
- vāciski: Färber-Waid
- zviedru: vejde
- igauņu: harilik sinerõigas
- lietuviešu: dažinė mėlžolė
- krievu: вайда красильная
Bioloģiskais apraksts
Krāsu mēlei ir stāvs, kails stublājs, nereti apakšpusē klāts ar rupju matojumu, augumā līdz metram. Sakne mietveida, kura stiepjas dziļi zemē. Lapas zilgani zaļas, piesaknes lapas izstiepti lancetveida, stublāja lapas sēdošas, garas, bultveida ar veselu malu. Ziediņi sīki, zeltīti dzelteni, izvietoti blīvā vairogveida ziedkopā. Augļi- nokareni, viensēklas, melnas pākstis, garumā līdz 8mm.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecības vajadzībām izmanto auga saknes un lapas. Saknes ievāc sākot ar oktobri līdz novembrim ieskaitot. Sakni jārok uzmanīgi, tālāk to skalo, atdala piesaknes, nogriež auga virszemes daļu, skalo tekošā, aukstā ūdenī un griež smalkās ripiņās. Ripiņas žāvē piespiedu žāvētājos. Pēc izžāvēšanas, pirms lietošanas ripiņas maļ kafijas dzirnaviņās. Lapas ievāc sākot ar maiju līdz septembrim. Tās žāvē labi vēdināmās vietās uz sietiem. Drogu uzglabā tumšā un sausā vietā ne ilgāk par diviem gadiem. Lapām ir pieļaujama elpojoša tara, saknēm izvēlas hermētisku.
Ķīmiskais sastāvs
Pateicoties tam, ka par šo augu bija pastiprināta interese zinātniskajās aprindās, tad šo augu izpētīja, visnotaļ, pamatīgi, ja salīdzina ar citiem augiem. Pētījumu rezultātā noteica vairāk, kā 65 dažādus aktīvos savienojumus, tai skaitā glikozīdus, organiskās skābes un cukurus. Virszemes daļa (lapās, ziedos) atrasti vitamīni, saponīni, flavonoīdi, indigoīdās krāsvielas, kā arī slāpekli saturoši savienojumi. Sēklās ir augu tauki, kuru sastāvā ir atrastas taukskābes: oleīnskābe, arahīnskābe, linolskābe, palmintskābe, erukskābe, linolglicerīnskābe, stearīnskābe un eikozēnskābe. Saknēs atrasti tioglikozīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Auga saknes un lapas satur virkni bioloģiski aktīvu savienojumu, kas nosaka tā farmakoloģisko potenciālu. Galvenās aktīvās vielas ir glikozinolāti (īpaši glikobrassikīns), indola atvasinājumi (indirubīns, indigo prekursorvielas), fenoliskie savienojumi un sēru saturoši metabolīti.Pētījumos in vitro konstatēta izteikta pretmikrobu aktivitāte. Spirta un ūdens ekstrakti spēj nomākt zarnu nūjiņu (Escherichia coli), dizentērijas ierosinātājus (Shigella spp.) un tīfa nūjiņu (Salmonella Typhi). Daļā pētījumu konstatēta arī pretvīrusu aktivitāte pret respiratoriem vīrusiem.
Pretiekaisuma iedarbība saistīta ar indola savienojumu spēju modulēt iekaisuma mediatoru darbību un samazināt proinflamatoro citokīnu ekspresiju. Augā esošie savienojumi nav identiski acetilsalicilskābei, tomēr tiem piemīt salīdzināma pretiekaisuma un mērena pretrombocītu aktivitāte eksperimentālos modeļos.
Konstatēta arī pretaudzēju aktivitāte. Šo efektu, galvenokārt, saista ar indola atvasinājumiem un glikozinolāta glikobrassikīna hidrolīzes produktiem. Indirubīns demonstrē antiproliferatīvu iedarbību dažādās šūnu kultūrās. Perspektīvā tiek pētīta iespējamā ietekme uz priekšdziedzera audzēju, krūts dziedzera audzēju, aknu vēzi un leikēmijas šūnām. Tomēr klīniskie pētījumi vēl nav pietiekami, lai apstiprinātu efektivitāti onkoloģiskajā terapijā.
Tautas medicīna
Krāsu mēles lapas un saknes tradicionāli izmanto augšējo elpceļu infekciju gadījumos, tai skaitā rīkles iekaisuma, tonsilīta un bronhīta ārstēšanai. Tās lieto arī siekalu dziedzeru iekaisuma (parotīta), rīkles un plaušu abscesu gadījumos.Gremošanas trakta infekciju gadījumā, tostarp dizentērijas un enterīta ārstēšanā, izmanto sakņu novārījumus vai nostādinājumus. Tautas praksē tos uzskata par efektīviem hepatīta, encefalīta un meningīta gadījumos, kā arī lieto gripas, masalu un vējbaku laikā organisma stiprināšanai.
Ārīgi krāsu mēli pielieto herpes, jostas rozes, furunkulozes un dažādu dermatītu ārstēšanā. Lieto kompreses, skalošanas vai aplikācijas no sakņu vai lapu izvilkumiem.
Tautas dziedniecībā augu nereti uzskata par “asinis attīrošu” un organisma pretestību stiprinošu līdzekli infekciju periodos.