 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: Woad
- vāciski: Färber-Waid
- zviedru: vejde
- igauņu: harilik sinerõigas
- lietuviešu: dažinė mėlžolė
- krievu: вайда красильная
Krāsu mēlei ir stāvs, kails stublājs, nereti apakšpusē klāts ar rupju matojumu, augumā līdz metram. Sakne mietveida, kura stiepjas dziļi zemē. Lapas zilgani zaļas, piesaknes lapas izstiepti lancetveida, stublāja lapas sēdošas, garas, bultveida ar veselu malu. Ziediņi sīki, zeltīti dzelteni, izvietoti blīvā vairogveida ziedkopā. Augļi- nokareni, viensēklas, melnas pākstis, garumā līdz 8mm.
Ārstniecības vajadzībām izmanto auga saknes un lapas. Saknes ievāc sākot ar oktobri līdz novembrim ieskaitot. Sakni jārok uzmanīgi, tālāk to skalo, atdala piesaknes, nogriež auga virszemes daļu, skalo tekošā, aukstā ūdenī un griež smalkās ripiņās. Ripiņas žāvē piespiedu žāvētājos. Pēc izžāvēšanas, pirms lietošanas ripiņas maļ kafijas dzirnaviņās. Lapas ievāc sākot ar maiju līdz septembrim. Tās žāvē labi vēdināmās vietās uz sietiem. Drogu uzglabā tumšā un sausā vietā ne ilgāk par diviem gadiem. Lapām ir pieļaujama elpojoša tara, saknēm izvēlas hermētisku.
Pateicoties tam, ka par šo augu bija pastiprināta interese zinātniskajās aprindās, tad šo augu izpētīja visnotaļ pamatīgi, ja salīdzina ar citiem augiem. Pētījumu rezultātā noteica vairāk, kā 65 dažādus aktīvos savienojumus, tai skaitā glikozīdus, organiskās skābes un cukurus. Virszemes daļa (lapās, ziedos) atrasti vitamīni, saponīni, flavonoīdi, indigoīdās krāsvielas, kā arī slāpekli saturoši savienojumi. Sēklās ir augu tauki, kuru sastāvā ir atrastas taukskābes: oleīnskābe, arahīnskābe, linolskābe, palmintskābe, erukskābe, linolglicerīnskābe, stearīnskābe un eikozēnskābe. Saknēs atrasti tioglikozīdi.
Ārstnieciskā nozīme
Auga saknēs ir daudz aktīvo savienojumu, kuri nodrošina to ārstniecisko aktivitāti. Pētījumos (in vitro) tika noteiktas auga pret mikrobu iedarbība. Sakņu ekstrakts spirtā spēj nomākt zarnu nūjiņu, dizentērijas ierosinātājus un tīfa nūjiņu. Augā ir ķīmiskie savienojumi, kuri pēc uzbūves ir līdzīga etiķskābes salicila esteriem, kuri vairāk pazīstami kā acetilsalicilskābe. Tieši tāpēc augs rada pretrombocītu un pretiekaisuma iedarbību.
Augam ir noteikta arī pretaudzēju aktivitāte. Šo efektu rada indolie savienojumi, precīzāk, glikozinolātu glikobrassikīns. Taču pretaudzēja īpašību testēšanas pētījumi vēl turpinās un nav noslēgušies. Tāpēc pateikt precīzi par tā efektivitāti, šajā gadījumā ir pagaidām neiespējami. Perspektīvā augs var kļūt par līdzekli pret priekšdziedzera audzēju, krūšu dziedzera audzēju, aknu vēzi un leikēmijas.
Krāsu mēles lapas un saknes izmanto, lai ārstētu augšējo elpceļu infekcijas, sieklu dziedzerus (parotīts), rīkles un plaušu abscesu, gremošanas trakta infekcijas, tai skaitā dizentēriju un enterītu. Nostādinājumi ir uzskatāmi par efektīviem, lai ārstētu hepatītu, encefalītu un meningītu. Tāpat ir vērts tos dzert gripas, masalu un vējbaku gadījumā.
Ārīgi krāsu mēli lieto herpes, jostas rozes, furunkulozes un dermatītu ārstēšanā.