Piparmētra ir daudzgadīgs, kultivēts augs ar izteiktu aromātiski- atvēsinošu smaržu, augumā līdz 100cm. Savvaļā augs nav sastopams, jo šis augs ir radīts krustojot ūdens mētru ar krūzmētru. Piparmētrai ir sastopami vairāki paveidi, starp tiem ir sastopami arī veidi ar zaļām lapām, kā arī ar sarkani- violetām lapām un stublājiem (melnā mētra). Melnā mētrā ir daudz vairāk ēterisko eļļu.

Stublāji taisni stāvoši, četršķautņains, no pamatnes jau sazarots, kails vai reti apmatots.

Sakne horizontāla, sazarota, ložņājoša. Lapas izstiepti- olveida, galos sašaurinātas, ar sirds veida pamatni un zobainām maliņām. Lapas 3-6cm garas, 1,5-2 cm platas. Sēž uz īsām lapu kājiņām. Ēterisko eļļu saturošie dziedzeri atrodas uz lapas divām pusēm un ir redzami zem palielināmā stikla.

Ziediņi sīki, sarkani- violeti, abu dzinumu, sēdoši, neizteikti divlūpu, novietoti ziedkopas, auga virsotnē. Zied no jūnija līdz septembrim.

Auglis sastāv no 4 tumši brūniem riekstiņiem, garumā līdz 0.75mm. Augļi veidojas reti, augs vieglāk vairojas veģetatīvi, ar saknes palīdzību. Attīstījušās sēklas var iedot visdažādākos pēctečus, no kuriem vairums ir sliktas kvalitātes un nepatīkamu smaržu.

Par ārstnieciskajām drogām kalpo, ziedēšanas periodā ievāktas lapas. Augu ievāc dienas pirmajā pusē. Žāvē labi ventilējamos žāvētājos, nepārsniedzot 30-35C temperatūru.

Visas auga virszemes daļas satur ēteriskās eļļas (ziedkopas 4-6%, lapas līdz 3%, stublāji līdz 0.3%). Ēterisko eļļu pamata elements ir mentols (40-70%) un tā ēteri. Ēteriskajā eļļā ir atrasts arī beta pinēns, limonēns, cineols, dipentēns, pulegons un citi terpenoīdi. Ziedkopu eļļas satur vēl mentolu, alfa pinēnu, beta pinēnu, mentofurānu, pulegonu, sabinēna hidrātu, pikrīnskābi.

Lapās atrodamas arī organiskās skābes, miecvielas, flavonoīdi, karotīns, betaīns, gesperidīns, ursulskābe (līdz 0.3%) un oleanskābe (līdz 0.12%), makro un mikro elementus un citus ķīmiskos savienojumus.

Ārstnieciskā nozīme

Piparmētras saturošiem preparātiem piemīt viegla nomierinoša iedarbība, mazliet žults dzenoši, mēreni spazmolītiska, antiseptiska un sāpju mazinoša iedarbība. Pateicoties uz auga lokālo kairinājumu un stimulējošo iedarbību uz ādas un gļotādas neiroreceptoriem, tas spēj palielināt kapilāro asins riti un zarnu peristaltiku. Lietojot piparmētru ilglaicīgi, tā spēj stiprināt imūnsistēmu un palīdzēt brūču dzīšanai, iedarbojas urīna dzenoši. Ir ievērota neizteikta hipotenzīva iedarbība, kaut tam praktiskas nozīmes ir maz.

Galēniskās zāļu formas no piparmētras lapām pastiprina gremošanas dziedzeru sekrēciju, uzlabo apetīti, samazina zarnu, žults ceļu un urīna izvades kanālu gludās muskulatūras tonusu.

Piparmētra rada antiseptisku iedarbību uz žults pūsli un žults ceļiem, palielinot žulti un žultī esošo skābju saturu. Pateicoties piparmētras ēteriskās eļļas zarnu peristaltikas pastiprināšanai un antiseptiskai iedarbībai, tā mazina rūgšanas un pūšanas procesus, pastiprina gremošanas procesus, veicina ātrāku kuņģa un zarnu satura izvadi.

Mentola antiseptiskās īpašības iedarbojas uz visa veida patogēnajām baktērijām, kuras atrodamas kuņģa un zarnu traktā. Lietojot mentolu iekšķīgi, tas rada refleksoru asins vadu paplašināšanos. Ieziešot mentolu gļotādā vai ādā, tā rada kairinājumu uz nervu galiem, radot aukstuma un tirpinošu sajūtu. Kairinot termo- receptorus, zemādas asinsvadi saraujas, bet tai pat laikā, refleksori iekšējo orgānu asinsvadi paplašīnās. Tas pamato sāpju mazināšanos stenokardijas gadījumā. Mentola arī rada lokālu anestezējošu efektu.

Izmantojot ziedes, kuras sastāvā ir piparmētra, ātri zūd erozijas, kā arī tas ir fantastisks līdzeklis, lai atjaunotu naga plāksnīti pēc nagu sēnīšu slimībām. Kā arī stomatoloģijā, piparmētru pievieno zobu pastām, pulveriem un mutes skalojamiem līdzekļiem.

Farmakoloģijā piparmētras ēteriskās eļļas izmanto, lai izgatavotu aromātiskas un dezinficējošas smēres, pilienus, ledenes un citus līdzekļus.

Tautas medicīnā piparmētru lapas pielieto, paaugstinātas kuņģa skābes gadījumā, jaucot to maisījumos. Retāk, pret galvas sāpēm, sirds klauvēm un miega traucējumiem. Augstu tiek novērtēts piparmētras efekts sāpīgu mēnešreižu gadījumā, kā arī to pielieto, lai ārstētu vīriešu neauglību, impotenci un pastiprinātu dzimuma uzbudināmību.

Vīriešiem

Augu maisījumos piparmētru izmanto, vīriešu neauglības, impotences, sāpīgas erekcijas un pārlieku lielas uzbudināmības ārstēšanai.

Piparmētra (Mentha piperita) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• miecvielas – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība
• betaīns – šūnu aizsardzība pret dehidratāciju un oksidatīvo stresu
• gesperidīns – asinsvadu sienas stiprinoša un antioksidanta iedarbība
• organiskās skābes (piemēram, pikrīnskābe) – palīdz gremošanas funkcijām un rada antiseptisku vidi

Spirtā šķīstošas vielas:

• ēteriskās eļļas (4–6% ziedkopās, līdz 3% lapās):

1. mentols (40–70%) – atsvaidzinoša, antibakteriāla un pretsāpju iedarbība
2. mentofurāns – sedatīva un atslābinoša iedarbība
3. pulegons – viegla antiseptiska iedarbība, bet toksisks lielās devās
4. cineols – pretiekaisuma un bronhus paplašinoša iedarbība
5. beta-pinēns, alfa-pinēns – antibakteriāla, pretvīrusu un elpceļus attīroša iedarbība
6. limonēns – uzmundrinoša, antioksidanta iedarbība
7. sabinēna hidrāts, dipentēns – antibakteriālas īpašības

Taukos šķīstošas vielas:

• ursulskābe (līdz 0.3%) – pretiekaisuma, pretmikrobu un audus reģenerējoša iedarbība
• oleānskābe (līdz 0.12%) – antioksidanta, mīkstinoša un ādas aizsargfunkciju stiprinoša iedarbība
• karotīns – provitamīns A, antioksidants, veicina ādas un gļotādu veselību

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi un miecvielas – mērena izvilkšanās, piemēroti maigākiem preparātiem ar pretiekaisuma un savelkošu iedarbību

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lapas vai ziedkopas izmanto kā uzlējumu, ieteicama pie kuņģa spazmām, nelabuma, vēdera pūšanās un kā nervu nomierinātājs. Uzlējumu gatavo, pārlejot 1–2 tējkarotes drogas ar 200 ml verdoša ūdens, nostādina 10 minūtes.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Koncentrēts ekstrakts ēterisko eļļu un flavonoīdu iegūšanai. Lieto mazos daudzumos (15–20 pilieni) pie galvassāpēm, nelabuma, vājuma, arī ārēji uz ādas.

Eļļas izvilkums:
Iegūst mentola un taukos šķīstošo skābju ekstraktu. Lieto masāžām, inhalācijām, ārēji locītavu un muskuļu sāpju mazināšanai.

Glicerīna izvilkums:
Piemērots bērniem vai cilvēkiem ar jutīgu ādu. Nodrošina vieglu antiseptisku, nomierinošu un atsvaidzinošu iedarbību.

Nav ieteicams lietot

Bieža piparmētras lietošana var radīt kuņģa dedzināšnu, kā arī organisms pierod pie šīs tējas un tā nekādi vairs neiedarbojas- visbiežāk tas ievērojams, kad to dzer no bezmiega. Piparmētras tēja mazina arteriālo asins spiedienu. Bieži bērniem rada alerģiskas reakcijas.

Piparmētru tēja nomāc vīrieša seksuālo ieinteresētību!

Lasīt par dvīņziedu monardu ->