• Angliski: Male-fern
• Vāciski: Gemeiner Wurmfarn
• Zviedru: träjon
• Igauņu: maarja-sõnajalg
• Lietuviešu: kelminis papartis
• Krievu: щитовник мужской

Melnā ozolpaparde ir daudzgadīgs sporu augs, kuram nav nedz ziedu, nedz stublāja. Tas sasniedz 1m augstumu. Saknenis resns, garumā līdz 30cm, slīpi piepacelts, pārklāts ar mazām saknītēm. Piesaknes lapas, tumši zaļā krāsā, savāktas pušķos. Lapu plātnes izstiepti eliptiskas, divkārši plūksnaini šķeltas, garumā no 40-100cm. Primārās daļiņas lineāri lancetveidīgas, sekundārās izstieptas. Sporneši veidojas daļiņu apakšpusē, tie izvietoti divās rindās gar vidus dzīslu un aizsegti ar pumpurveidīgu aizslietni, kurš nokrīt.

Melnās ozolpapardes sakneni rok agrā pavasarī, līdz sāk attīstīties auga virszemes daļa vai arī rudens sākumā. Tās notīra no augsnes, smalkajām saknēm, atmirušām daļām, lapām un bojātajām daļā. Griež gabalos, kurus var uzreiz izmanot apstrādē- gatavot melnās ozolpapardes ekstraktu, kā arī to var žāvēt labi vēdināmā vietā vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40C temperatūru. Saknēm ir salda, savelkoša garša, kas drīz vien top nepatīkama. Aromāts viegls, neuzkrītošs. Gatavu drogu var uzglabāt līdz vienam gadam, taču jau kopš pirmās uzglabāšanas dienas, tā pret cērmju īpašības mazinās.

Auga saknenis satur fluoroglicīdus- fenolos savienojumus- filicīns un flavaspidīnskābe, aspidinols, albaspidīns u.c. Saknenī ir aptuveni 7-8%  miecvielas, rūgtvielas, cietes. Augs sevī koncentrē dzelzi, cinku un selēnu.

Ārstnieciskā nozīme

Melnās ozolpapardes ārstnieciskās, kā arī toksiskās īpašības ir saistīts ar augā esošiem fluoroglicīdiem un to sairšanas produktiem. Šīs vielas ir spēcīga inde, kura paralizē cērmju gludo muskulatūru. Pāris dienas pirms šī auga preparātu lietošanas, pacientam ir jānodrošina beztauku diēta. Pirms lietošanas var attīrīt zarnas ar klizmas un caurejas līdzekļa palīdzību.

Melnās ozolpapardes līdzekļus lieto tukšā dūšā, pēc lietošanas atkal iedzer caureju veicinošu līdzekli. Der tikai saprast, ka šāda ārstēšanās metode ir maigi sakot novecojusi un sēj ietekmēt ne tikai cērmju gludo muskulatūru, bet radīt ietekmi arī uz cilvēka CNS un radīt sirds darbības traucējumus. Iespējams, vērtīgāk izmantot drošāku metodiku pret šiem zarnu parazītiem.

Taču tās nav vienīgās melnās ozolpapardes vērtīgās īpašības, tie paši fluoroglicīdi spēj bremzēt ļaundabīgo šūnu indukciju, flavonoīdiem piemīt imunostimulējošas un pretvīrusu īpašības. Šī auga preparātu pētījumi turpinās un iespējams, neskaitot to antihelmintu īpašības, būs zināmas arī citas.

Tautas dziedniecībā melno ozolpapardi pielieto ne tikai kā pret cērmju līdzekli. Novārījumi un nostādinājumi tiek lietoti ārīgi, lai ārstētu ekzematozas brūces, strutojošās brūces, varikozo dermatītu, locītavu slimības, deguna asiņošanu, neiralģijas, krampjus un reimatismu. No auga taisa aplikācijas, ziedes, lieto vannās, veic ierīvēšanu.

Melnā ozolpaparde (Dryopteris filix-mas L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas (7–8%) – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība
• rūgtvielas – stimulē gremošanu un vielmaiņu
• ciete – enerģijas avots un šūnu metabolismu atbalstoša viela

Spirtā šķīstošas vielas:

• fluoroglikozīdi (filicīns, flavaspidīnskābe) – pretparazītu, tārpu apkarojoša iedarbība
• fenolos savienojumi (aspidinols, albaspidīns) – antioksidanta un pretiekaisuma īpašības

Taukos šķīstošas vielas:

• mikroelementi (dzelzs, cinka, selēna) – svarīgi vielmaiņas un antioksidanta procesiem

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• nav pietiekami datu par specifiskām glicerīnā šķīstošām vielām melnās ozolpapardes saknenī

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Var lietot kā vieglu pretiekaisuma līdzekli, taču jāievēro devas, jo augā esošie fluoroglikozīdi ir toksiski lielākās devās.

Spirta tinktūra (vēlams 30–40%):
Koncentrēts preparāts pretparazītu apkarošanai un pretiekaisuma iedarbībai, ārējai un iekšējai lietošanai ar piesardzību.

Eļļas izvilkums:
Nav ieteicams toksisko vielu dēļ, iespējama tikai ārēja lietošana pēc speciālista ieteikuma.

Glicerīna izvilkums:
Nav pieejama pietiekama informācija par efektivitāti un drošību.

Nav ieteicams lietot

Augs ir indīgs, tāpēc tā lietošana ir stipri ierobežota. Kļūdoties devā, rodas sāpes vēderā, palielinās siekalu izdale, parādās slikta dūša, pēc tās vemšana un caureja, palielinās ķermeņa temperatūra, pulss kļūst biežāks, parādās aizdusa.

Ārkārtas gadījumā rodas apziņas aptumsumi līdz pat stiprām psihozēm un delīrija. Saindēšanās nereti beidzas letāli ar sirds apstāšanos.

Augs ir aizliegts cilvēkiem līdz 18 gadu vecumam, grūtniecības un laktācijas periodā, cilvēkiem ar sirds, nieru, aknu slimībām, zemu arteriālo asinsspiedienu, kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlu.

Lasīt par ūdens padilli->