 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: alternate-leaved Golden-saxifrage
- vāciski: Wechselblättriges Milzkraut
- zviedru: gullpudra
- igauņu: harilik lepiklill
- lietuviešu: pražangialapė blužnutė
- krievu: селезеночник обыкновенный
Pamīšlapu pakrēslīte ir daudzgadīgs lakstaugs, augumā tā
sasniedz vidēji 10-15cm. Tievais brūnais saknenis ir stipri sazarots uz visām
pusēm. Stublājs stāvs, kails, lejasdaļā nereti klāts baltu vai rudu apmatojumu.
Lapas izvietotas piesaknes rozetē. Uz stublāja izvietotas pamīšus mazas lapiņas
1-3, tuvāk ziedkopai ir vairākas veselas lapas, kuras izkārtojas rozetē un tām
ir dzeltena nokrāsa. Piesaknes lapas ir gaiši zaļas, no apakšpuses blāvas,
apaļas- nierformas ar dziļu sirdsveida pamatni, gar malu šķeltas, gandrīz kvadrātveida
daļās, novietotas uz gariem lapu kātiem. Stublāja lapas sīkas uz īsiem lapu
kātiem.
Augs pasāk ziedēt pavasara vidū un zied līdz pat jūlija sākumam.
Ziedkopa ir vairogformas, plakana. Daudzskaitlīgie dzelteni ziedi izvietoti uz
īsiem ziedkātiem- 1mm garumā.
Auglis- vienligzdas kārbiņa, kurā attīstās spīdīgas, melnas
sēklas. Augs vairojas ar sēklu palīdzību un veģetatīvi- pārvietojoties ar
pazemes stoloniem, tādi veidojot biezas audzes.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu: jaunos
dzinumus, lapas un ziedus. Pamīšlapu pakrēslītes sēklās ir atrastas indīgas
vielas, līdz ar to tās neievāc. Augu ievāc, tā aktīvākajā ziedēšanas laikā-
līdz parādās sēklas. Augus izklāj uz sietiem, plānā slānī un žāvē ēnā, labi vēdināmā
vietā. Drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par 2 gadiem.
Pamīšlapu pakrēslīte no ķīmiskā viedokļa ir pētīta
nepietiekami un vēl aizvien turpinās tās izpēte. Taču ir zināms, ka augā
atrodami ogļhidrāti, leikoantocianidīni (leikocianidīns , leikodelfinidīns),
organiskās skābes, fenoli un to atvasinājumi, precīzāk arbutīns (0,56%), lielā
daudzumā askorbīnskābes, mikroelementi: kālijs, varš, bors, kalcijs u.c.
Ārstnieciskā nozīme
Pamīšlapu pakrēslītes aktīvo vielu komplekss nodrošina auga
savelkošo, pretiekaisuma, pārklājošās, imunostimulējošās un pretmikrobu
iedarbību. Miecvielas mijiedarbojoties ar olbaltumvielām, veido necaurlaidīgu
slāni, ar kura palīdzību tiek aizsargātas gļotādas no kairinātājiem. Miecvielas
neļauj attīstīties patogēniem organismiem. Samērā augstais askorbīnskābes
saturs, piešķir augam tādas īpašības, kā imūnās sistēmas stimulējošas,
pretmikrobas, atkrēpošanos veicinošas un drudža mazinošas. Šo augu ir
lietderīgi lietot respiratoru slimību gadījumā- augšējo elpceļu infekcijas,
bronhīts, gripa.
Eksperimentos noteica, ka pamīšlapu pakrēslītes ekstrakts
iedarbojas antibakteriāli, sulas- fitoncīdi.
Pamīšlapu pakrēslītes sastāvā esošie fenolie savienojumi
iedarbojas, kā antiseptiķi, kā arī rada urīna dzenošu, spazmolītisku, žulti
dzenošu un adaptogēnu iedarbību. Leikoantocianidīni veicina asins recēšanu- to
var droši izmantot, lai dziedētu brūces un novērstu ārējās asiņošanas.
Glikozīdi un fitoncīdi stimulē sirds aktivitāti.
Tautas ārstniecībā pamīšlapu pakrēslīte ir pazīstami jau
kopš seniem laikiem. No auga virszemes daļas gatavo dažādus ārstniecības
līdzekļus (pamatā ūdens novārījumus), lai ārstētu saaukstēšanās slimības,
gripu, bronhītu, augšējo elpceļu kataru. Pateicoties auga pretiekaisuma, žulti
dzenošajām un diurētiskajām īpašībām, tā novārījums ir efektīvs liesas, aknas
ārstēšanai, kā arī lai novērstu nierakmeņus un urīna aiztures.
Tautas medicīnā pamīšlapu pakrēslīti pielieto, lai rosinātu
apetīti, aktivizētu zarnu peristaltiku un sakārtotu kuņģa darbību. Auga spirta
ekstraktus un ūdens novārījumus lieto, kā nomierinošus līdzekļus, stenokardijas
un citu sirds slimību gadījumā. Tie palīdzēs arī galvas reiboņu novēršanai.
Pamīšlapu pakrēslīte ir organisma stiprinošs līdzeklis, to
var lietot pēc dzemdībām un ilgām slimošanām. Ārīgi auga lapas liek uz apdegumiem,
brūcēm un čūlām, augam ir antiseptiskas, asiņošanu apturošas un pretiekaisuma
spējas.