• angliski: serrated Wintergreen
• vāciski: Birngrün
• zviedru: björkpyrola
• igauņu: harilik lakkleht
• lietuviešu: vienašalė užgina
• krievu: ортилия однобокая

Bioloģiskais apraksts

Laimes palēcītes ārstnieciskās īpašības ir pamatā saistītas ar dzimumorgānu un urīnvadu sistēmas funkciju. Zālīte pamatā tiek pielietota dažādu valstu tautas medicīnā.

Laimes palēcīte- neliela auguma daudzgadīgs augs, kurš sasniedz augumā 5-20cm. Tai ir ātri augoša, ložņājoša sakņu sistēma, kurai ir daudz sānu dzinumu no kuriem veidojas arī jauni stādi. Ik gadu sakņu sistēma var palielināties pat par 1m.  Lapas ir ieapaļas vai ovālas 2-4cm garas un 1-2cm platas. Lapas mala ir ar zobiņiem ar spicu galotni, lapas pamatne ķīļveida. Stublājs nesazarots, augšdaļā ar sīkām lapiņām un galotnē ir zaļi- balti pusapļa ziediņi 5-6mm lielumā. Atšķirībā no citiem ortīlijas sugas biedriem, laimes palēcītei ir viens ziedputekšņu grauds, jo šis augs apputeksnējas pateicoties vējam. Augam ir sēklu kārbiņa (~6mm liela), kura veras vaļā no apakšas uz augšu. Zied augs jūnijā- jūlijā. Sāk nogatavināt sēklas augustā.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskiem nolūkiem tiek ievākta auga visa virszemes daļa. Auga ievākšana notiek pamatā ziedēšanas laikā, taču to var ievākt sākot no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Ievākto augu žāvē ēnainā vietā vai labi vēdināmās telpās.

Ķīmiskais sastāvs

Svaigam augam ir viena īpatnība, tam ir spēcīga zivju smakai līdzīga smarža, kuru rada lielā iridoīdu koncentrācija- šī viela ir sastopama arī zivs zvīņās, tā ir viena no īpatnībām, kas pastiprinās pārliecību šo augu sastopam mežā.

Augs satur arbutīnu- fenola tipa glikozīds, hidrohinonu- aromātisks organiskais savienojums, divātomu feonolus, kumarīnu, vitamīnu C, flavonoīdus, sveķvielas, saponīnus, organiskās skābes (vīnskābe un citronskābe), kā arī mikroelementus (titāns, cinks, varš, mangāns). Kā arī laimes palēcītē ir daudz miecvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Laimes palēcītes bioloģiskā aktivitāte saistītas, galvenokārt, ar fenoliskajiem savienojumiem, īpaši arbutīnu, kā arī ar hidrohinona atvasinājumiem, flavonoīdiem, miecvielām un nelielā daudzumā konstatētiem kumarīniem. 

No farmakoloģiskā viedokļa vispamatotākā ir urīnceļu antiseptiskā iedarbība. Arbutīns organismā hidrolizējas līdz hidrohinonam, kas izdalās ar urīnu un var iedarboties antiseptiski uz urīnceļu gļotādu. Šī darbība atbilst fenola glikozīdu farmakodinamikai. Fenoliskie savienojumi un flavonoīdi eksperimentālos pētījumos rada arī pretiekaisuma un antioksidatīvu aktivitāti, savukārt, miecvielas var nodrošināt savelkošu efektu. Iespējama viegla diurētiska darbība.

Tautas medicīna

Tautas ārstniecībā laimes palēcīte tiek izmantota plaši, īpaši uroģenitālās sistēmas traucējumu gadījumos. Tradicionāli no auga gatavo tējas, novārījumus un spirta uzlējumus, ko lieto olnīcu un dzemdes iekaisumu, menstruālā cikla traucējumu, dzemdes asiņošanas, endometriozes un fibromu gadījumos. Augs tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem sieviešu reproduktīvās veselības atbalsta līdzekļiem un bieži tiek kombinēts ar citiem augiem, piemēram, Rhodiola quadrifida, Comarum palustre vai Pyrola rotundifolia. Tradicionālajā praksē to izmanto arī neauglības gadījumā un kā līdzekli grūtniecības iestāšanās veicināšanai, taču šie pielietojumi balstās, galvenokārt, tautas pieredzē.

Vīriešiem

Vīriešu veselības kontekstā augs tiek lietots hroniska prostatīta, prostatas adenomas un neauglības gadījumā, kā arī dažādu urīnceļu iekaisumu ārstēšanai. Tautas praksē to izmanto arī cistīta, pielonefrīta, nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumos, kas daļēji sakrīt ar arbutīna antiseptisko potenciālu. Kopumā laimes palēcītes tradicionālais pielietojums ir plašāks nekā šobrīd pieejamais zinātniskais pamatojums.

Kad lietot? Biežākie, iemesli.

Laimes palēcīti, visbiežāk, iesaka lietot sievietēm, kuras sirgst no dažādām mazā iegurņa iekaisuma saslimšanām. Taču šis augs ir spējīgs palīdzēt arī citu problēmu gadījumā.

Biežākie iemesli, kad iesaka laimes pelēcīti, ginekoloģisku problēmu gadījumā:

• Neauglība;
• Iekaisums, olvadu necaurlaidības veidošanās, hroniski olvadu saaugumi;
• Dzemdes kakla erozija, hronisks cervicīts;
• Dzemdes mioma un fibroma;
• Endometrioze;
• Olnīcu iekaisumu procesi;
• Hormonāli traucējumi, ovulācijas neesamība, menstruālā cikla traucējumi;
• Sieviešu līnijas asiņošana.

Arī grūtniecības laikā ārsti var rekomendēt lietot laimes palēcīti. Regulāra tās lietošanas var samazināt:

• Stipri izteiktu toksikozi;
• Dzemdes tonusu;
• Mazināt aborta risku un priekšlaicīgas dzemdības;
• Infekciju parādīšanos urīna izvades sistēmā.

Pēc pētījumiem laimes palēcīte nekaitē auglim un nekādas blaknes nav novērojamas. Tomēr uz savu galvu lietot laimes palēcīti grūtniecības laikā, bez speciālista konsultācijas, nebūtu vēlams.

Laimes palēcīti lieto ne tikai ginekoloģisku problēmu gadījumā, bet arī tādos gadījumos, kā:

• Hronisks cistīts;
• Pielonefrīts;
• Pataloģiski procesi aknā;
• Ghastrīts, kolīts;
• Nierakmeņu slimības (tai skaitā akūtajā fāzē);
• Nieru sastrutojumu procesu laikā;
• Holecistīts;
• Žultsakmeņu slimība;
• Sirds asinsvadu sistēmas darbības traucējumu gadījumā;
• Tūskas;
• Reimatisms un radikulīts;
• Cukura diabēts;
• Priekšdziedzera iekaisums.

Laimes palēcīte (Orthilia secunda) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Laimes palēcīte jeb ortīlija ir ārstniecības augs ar spēcīgu pretiekaisuma un urīnceļu antiseptisku iedarbību. Tā ķīmiskais sastāvs ietver vairākas bioloģiski aktīvas vielas: fenola glikozīdus (arbutīns), fenolus (hidrohinons), flavonoīdus, miecvielas, kumarīnus, vitamīnus, saponīnus un mikroelementus, kas nosaka plašu pielietojumu uroloģijā, ginekoloģijā un pretiekaisuma terapijā.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• arbutīns – urīnceļu antiseptisks līdzeklis, antibakteriāla iedarbība
• miecvielas – pretiekaisuma, savelkoša un asiņošanu mazinoša iedarbība
• C vitamīns – antioksidants, stiprina imunitāti un kapilārus
• citronskābe un vīnskābe – veicina vielmaiņu, piedalās detoksikācijas procesos
• mikroelementi (titāns, cinks, varš, mangāns) – šūnu funkciju atbalstam, pretiekaisuma un imūnmodulējoša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• hidrohinons – spēcīgs fenols ar antibakteriālu un pretsēnīšu iedarbību
• kumarīni – pretiekaisuma, spazmolītiska un antikoagulanta iedarbība
• flavonoīdi – antioksidanti, kapilāru stiprināšana un iekaisumu mazināšana
• sveķvielas – antibakteriāla un aizsargājoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• daļa flavonoīdu – antioksidanta un asinsvadu stiprinoša iedarbība
• sveķvielas (daļēji) – aizsargājoša un mīkstinoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• arbutīns – piemērots glicerīna izvilkumiem urīnceļu veselībai
• flavonoīdi – pretiekaisuma un nomierinoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Tēja no laimes palēcītes ir īpaši piemērota urīnceļu infekciju un iekaisumu ārstēšanai, tai ir viegla antiseptiska un savelkoša iedarbība. Lieto arī menstruāciju traucējumu un dzemdes iekaisumu gadījumos. Uzlējumu gatavo no 1 tējkarotes drogas uz 200 ml ūdens, 10–15 minūtes.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Spirta tinktūra iedarbīgāka koncentrētu aktīvo vielu iegūšanai – piemērota iekaisuma, hormonālās līdzsvara un antibakteriālās iedarbības nodrošināšanai, īpaši hroniskos ginekoloģiskos procesos.

Eļļas izvilkums:
Eļļas ekstrakts mazāk efektīvs, bet var izmantot ādas kopšanai ar iekaisuma vai kairinājuma pazīmēm. Ilgstoši macerējot siltumā, iegūst daļu sveķvielu un taukos šķīstošo flavonoīdu.

Glicerīna izvilkums:
Maigs variants bērniem un jutīgiem cilvēkiem; piemērots urīnceļu veselībai un iekšējam lietojumam, saglabājot daļu no arbutīna un flavonoīdiem.

Nav ieteicams lietot

Laimes palēcīte, tāpat kā jebkurš ārstniecības augs, nav pilnīgi nekaitīgs un tās lietošana prasa piesardzību. Augu nav ieteicams lietot individuālas nepanesamības vai alerģiskas reakcijas gadījumā. Tautas praksē to neiesaka lietot arī grūtniecības laikā, īpaši vēlīnajos termiņos, kā arī zīdīšanas periodā, jo nav pietiekamu datu par drošību šajos periodos.

Piesardzība nepieciešama sievietēm ar menstruālā cikla traucējumiem vai pastiprinātu asiņošanu. Tāpat tautas fitoterapijā augu neiesaka lietot pie asins recēšanas traucējumiem vai vienlaikus ar antikoagulantiem, jo teorētiski iespējama mijiedarbība fenolisko savienojumu un kumarīnu dēļ, lai gan klīniski nozīmīga ietekme nav pietiekami pētīta.

Nav pietiekamu zinātnisku pierādījumu, ka laimes palēcīte tieši izraisa ārpusdzemdes grūtniecību, tomēr sievietēm ar olvadu nosprostojumiem vai citiem nopietniem reproduktīvās sistēmas traucējumiem pašārstēšanās nav pieļaujama bez speciālista uzraudzības.

Lietojot lielās devās vai ilgstoši, iespējama toksiska iedarbība, jo augs satur fenoliskos savienojumus, kuru pārmērīga uzņemšana var radīt slodzi aknām. Blaknes var izpausties kā vispārējs nespēks, diskomforts epigastrijā, gremošanas traucējumi vai galvassāpes. Cilvēkiem ar gastrītu vai citām kuņģa un zarnu trakta iekaisuma slimībām augs var pastiprināt gļotādas kairinājumu.

Tautas praksē uzskata, ka laimes palēcīti nevajadzētu kombinēt ar hormonāliem preparātiem bez speciālista konsultācijas, jo nav pietiekamu datu par iespējamu mijiedarbību.

Laimes palēcītes lietošana jābalsta uz saprātīgu devu ievērošanu un individuālu organisma reakcijas izvērtēšanu. Neskatoties uz plašo pielietojumu tautas medicīnā, ieteicams izvairīties no pašārstēšanās nopietnu saslimšanu gadījumā un nepieciešamības gadījumā konsultēties ar speciālistu.

Receptes

• Laimes palēcītes novārijums

1 ēdamkarote žāvētas zālītes tiek aplieta ar vienu glāzi verdoša ūdens, nokārsēt uz lēnas uguns 5-10 minūtes un atstāt ievilkties uz 3-4 stundām. Lietot pa vienai ēdamkarotei 4-5 reizes diennaktī.

• Laimes palēcītes uzlējums

50 gramus smalki sagriezta auga (svaiga) apliet ar 500 millitriem kvalitatīva degvīna. Nostādina tumšā un vēsā vietā 3 nedēļas, periodiski sakratot. Pēc nostādināšanas izfiltrē un lieto 15-30 pilienus 1h pirms ēšanas.

• Laimes palēcītes tēja

2 ēdamkarotes žāvēta auga aplej ar 2 glāzēm verdoša ūdens, uzlikt vāciņu un atstāt uz 15 minūtēm ievilkties. Svarīgi pēc nostādināšanas neatstāt tējā lapiņas, attiecīgi atliet ūdens daļu nost un to lieto pa pusi glāzes 4 reizes diennaktī 30-40 minūtes pirms ēšanas.

Šo tēju var lietot arī ādas kopšanai, īpaši ja ir grūti dzīstošas rētas vai tās ir pat pūžņojošas.

Laimes palēcīte ir universāls līdzeklis, kuru var kompleksi lietot kopā ar dažādiem medikamentiem. Tomēr biežāk to iesaka lietot tieši ginekoloģisku problēmu gadījumā, galvenokārt, neauglības ārstēšanai.

• Laimes palēcīte pret olnīcas cistas

Novārījumu lietot 2-3 nedēļas un tad taisa pārtraukumu. Ārstēšanās kurs turpinās līdz pus gadam. Vēlāk turpina laimes palēcītes novārījumu lietot profilaktiski, kursos pa 2-3 nedēļām.

• Laimes palēcīte pret dzemdes miomu un fibromu

Optimāli iesaka lietot spirta izvilkumu. Ārstēšanās kursu dala divās daļās. Lieto pa 30 pilieniem, 3 reizes dienā, 25 dienas pēc kārtas. Pēc tam taisa pārtraukumu uz 12 dienām un kursu atkārto.

• Pret endometriozi

Ilglaicīga novārījuma lietošana, vairākos kursos, var palīdzēt izvairīties no ķirurģiskas iejaukšanās. Paralēli novārījumam ieteicams veikt arī iekšķīgu skalošanu (izmantojot klizmu).

• Pret mastopātiju

Šo nepatīkamo saslimšanu pavada hormonālas izmaiņas. Pateicoties laimes palēcītei, pēc 2-3 mēnešiem ir ievērojamas pozitīvas izmaiņas, organisms atgriežas līdzsvarā. Lieto novārījumu pa 2-3 kursiem, veicot pārtraukumus mēnešreižu laikā.

• Pret amenoreju

Veiksmīga amenorejas ārstēšanas tiešā veidā saistās ar kursa ilgumu. Svarīgi ir nepārtraukt lietot preparātu, pat mirklī, kad novērojams pozitīvs efekts. Ārstēšanās kurss var ilgt pus gadu, katru mēnešreižu laikā taisot pārtraukumu. Optimāli lieto spirta izvilkumu, lietošana standarta (30 pilieni, 3x dienā).

• Cistīta gadījumā

Cistīta gadījumā lieto laimes palēcītes novārījumu. Tas spēj atsāpināt urīna izvadi un mazināt iekaisumu. Bieži kursa laikā rodas saslimšanas saasinājumi, ja tie nepazūd 3-4 dienu laikā, tad kurs tiek pārtraukts.

Lasīt par čemuru palēku ->