 |  |  |   |   |
 |  |
- angliski: field Scabious
- vāciski: Acker-Knautie
- zviedru: åkervädd
- igauņu: harilik äiatar
- lietuviešu: dirvinė buožainė
- krievu: короставник полевой
Tīruma pēterene ir daudzgadīgs augs, augumā 30- 100cm.
Stāvs, maz zarots stublājs, klāts ar īsiem, cietiem matiņiem. Piesaknes lapas
veselas, lancetveidīgas, stublāja- šķeltas, sēdošas, izkārtotas pamīšus;
zemākās- uz lapu kātiem. Mazi, divdzimuma ziedi izvietoti lielās, blīvās,
saspiestās, apaļveidīgās ziedkopās zili- violetā, sarkani- violetā vai violetā
krāsā. Ziediņi gar malām lielāki, kā vidū. Augs zied visu vasaru līdz vēlam
rudenim, augļus nobriedina augustā. Saknenis sazarots. Augs vairojas veģetatīvi
un ar sēklu palīdzību. Vienas vasaras laikā augs spēj saražot 3000 sēklu.
Tīruma pētereni ievāc sausā laikā, visu auga ziedēšanas
laiku un žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā. Žāvētu un sasmalcinātu augu
uzglabā blīvos auduma maisos vai stikla burkās.
Saknes rok pavasarī, kad tajās ir visvairāk vērtīgo vielu.
Tās rūpīgi attīra no augsnes, noskalojot un žāvē piespiedu žāvētājos. Izžāvētas
saknes uzglabā koka kārbās vai stikla burkās.
Der zināt, ka šis augs ir ar izteiktu tendenci absorbēt sevī
kaitīgās vielas, tāpēc tā ievākšanu veic tīrās vietās.
Augā atrasti ir polisaharīdi, fenola (flavonoīdi,
fenolkarbonskābes, kumarīni, miecvielas) un triterpēnu savienojumi, organiskās
skābes, karotinoīdi, aminoskābes, makro un mikroelementi; atrasti arī slāpekļa
saturoši bāzes savienojumi.
Pētot fenola savienojumus ir noteikta flavonoīdu (rutīns,
kvercetīns, luteolīns-7-glikozīds, kempferols), kumarīnu (kumarīns,
umbeliferons), fenolkarbonātskābes (galskābe, o-kumārskābe, kafijskābe, cigoriņškābe,
ferulskābe), tanīna, epikatehīna klātbūtne. No flavonoīdu savienojumiem
virsroku ņem luteolīns-7-glikozīds un kvercetīns, no fenolkarbonātskābēm-
galskābe, no kumarīnu vielām- umbeliferons.
Ārstnieciskā nozīme
Iridoīdi, kuri ir atrasti augā, rada pretiekaisuma,
antibakteriālu un pretvīrusu aktivitāti. Tāpēc šī auga virszemes daļas tēju
lieto, lai ārstētu sastrutojušu ādu, izsitumus, dermatomikozes un ekzēmas,
angīnu, bronhītu un urīnpūšļa iekaisumu. Pirms parādījās antibiotikas, tēju no
tīruma pēterenes dzēra pret tuberkulozi. Iridoīdu spazmolītiskā aktivitāte ļauj
augu izmantot, kā pret klepus līdzekli un lai atbrīvotu zarnas no spazmām.
Pateicoties flavonoīdu antibakteriālajai aktivitātei, no
auga var veidot kompreses, kuras izmanto, lai ārstētu ekzēmu, dermatītu, kašķi
un citas mikrobu etoloģijas slimības. Žāvētas zāles pulveris iedarbojas
nāvējoši uz kukaiņiem. Saponīni rada pretiekaisuma iedarbību, tautas zintnieki
izmanto, lai ārstētu strutojošas brūces un ilgi nedzīstošas čūlas.
Miecvielas un rūgtvielas, ļauj tā nostādinājumu lietot
diarejas un žultspūšļa diskinēzijas ārstēšanai. Ūdens un spirta izvilkumi ir
efektīvi pret alerģijas līdzekļi. Tie palīdz atbrīvoties no iekaisuma un noņem
ādas niezi. Tīruma pēterenes tēja palīdz no organisma izvadīt toksīnus.
Tautas medicīnā tīruma pētereni lieto, lai ārstētu bronhītu,
akūtas respirātoriskās infekcijas, angīnu, klepu, urīnpūšļa iekaisumu. Šim nolūkam
izmanto arī spirta izvilkumus, pilienu veidā. Ar tīruma pētereni skalo sāpošu
kaklu un mazgā ādu, lai to atbrīvotu no pinnēm. Tīruma pētereni dzer diarejas
un smaguma sajūtas kuņģī gadījumā.
Ārīgi šo augu pielieto aplikācijās, kompresēs, apmazgāšanai
un vannās, lai ārstētu hroniskas ādas slimības, ekzēmas, dermatomikozes, kašķi
un lai atbrīvotos no niezes.
Novārījumus un nostādinājumus pievieno vannā,
alerģisku dermatītu, psoriāzes un citu hronisku ādas slimību gadījumā. Žāvēta
auga pulveri lieto uz mājdzīvniekiem, lai iznīcinātu blusas to kažokā.