 |  |  |   |   |
 |  |
- Angliski: oxeye Daisy
- Vāciski: Wiesen-Margerite
- Zviedru: prästkrage
- Igauņu: harilik härjasilm
- Lietuviešu: paprastoji baltagalvė
- Krievu: нивяник обыкновенный
Bioloģiskais apraksts
Parastā pīpene daudzgadīgs augs, kurš augumā variē
no 30līdz 80cm. Saknenis stieņveida, garumā līdz 10cm, atrodas sekli (10-15cm),
ieaugoties šķībi. Taču no sakneņa aiziet daudzas mazas saknītes dziļumā.
Skanenis augot sazarojas. Uz sakneņa kakla veidojas pumpuri, no kuriem ik gadu
izaug stublāji. Stublāji taisni, nesazaroti, kaili, nedaudz noliekti. Pīpenei
lapas sakārtotas pakāpeniski, zemākās lapas izstieptas, veselas, augstākās
ķīļveida. Pirmajā gadā pīpene nezied, bet veido nelielu lapu rozeti, un tikai
otrajā gadā veidojās ziedi un tiek ražotas sēklas.
Parastās pīpenes ziedkopas veidojas stublāja
galotnē pa vienai. Ap ziedkopas groziņu ir vidēji 20 baltas ziedlapiņas un pa
vidu dzeltenu ziedu veidota ziedkopa.
Zieds liels, diametrā no 4-6cm. Augļa sēkla
ir pelēcīgā krāsā, cilindriskas formas, izstiepta. Pīpene zied no jūnija līdz
augustam, augļi veidojas augustā- oktobrī. Augs vairojas, kā veģetatīvi, tā arī
ar sēklas palīdzību.
Nereti tautā parasto pīpeni sauc par kumelīti, kas
ir nepareizi, jo tie ir divi dažādi augi. Atšķirt tos nerodas nekādas
problēmas- pīpenes ziedi ir daudzkārt lielāki. Tāpat arī atšķirās šo abu augu
lapas. Kumelītei arī stublājs ir sazarots un galotnītēs ir ziedkopas, parastai
pīpenei uz viena nesazarota stublāja viena ziedkopa.
Ievākšana un apstrāde
Virszemes daļu ievāc ziedēšanas laikā no maija beigām līdz augustam, izvēloties sausas, saulainas dienas pēc rasas nožūšanas. Griež jaunās galotnes ar ziedkopām, izvairoties no rupjiem, pārkoksnējušiem stublāju pamatiem. Žāvē plānā kārtā uz sietiem vai režģiem labi vēdināmā, ēnainā vietā vai žāvētājā 35–40 °C temperatūrā, saglabājot dabisko krāsu un aromātu.
Saknes rok rudenī, kad virszemes daļa sāk atmirt un barības vielas uzkrājušās pazemes daļā. Tās attīra no augsnes, ātri noskalo, sagriež gabalos un žāvē 40–45 °C temperatūrā ar labu ventilāciju, līdz tās kļūst trauslas.
Izžāvētu drogu uzglabā sausā, tumšā vietā papīra vai auduma maisos. Optimālais uzglabāšanas laiks līdz 2 gadiem. Uzglabājot auga virszemes daļu, svarīgi novērot, lai augs nezaudē krāsu un aromātu.
Ķīmiskais sastāvs
Parastā pīpene ķīmiskais sastāvs ir daudzveidīgs un raksturīgs pļavu kurvjziežiem ar izteiktu sekundāro metabolītu profilu. Auga virszemes daļās konstatēti flavonoīdi un hidroksikanēļskābes atvasinājumi, kas nosaka antioksidatīvo un viegli pretiekaisuma potenciālu. Klātesoši arī miecvielas un kumarīni, kas piešķir drogai savelkošas un tonizējošas īpašības.
Sakņu daļā atrodams inulīns- rezerves polisaharīds, kas raksturīgs daudziem kurvjziežu dzimtas augiem. Lapas satur karotinoīdus (tostarp karotīnu) un askorbīnskābi, kas norāda uz auga uzturvērtības aspektu svaigā veidā. Sēklās konstatēti augu lipīdi jeb taukvielas, kas kalpo kā enerģijas rezerves embrija attīstībai.
Kopumā parastās pīpenes ķīmiskais profils raksturo to kā mēreni bioloģiski aktīvu augu ar fenolisko savienojumu pārsvaru, bez izteikti dominējošas vienas aktīvās vielas grupas.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastās pīpenes (Leucanthemum vulgare) ārstnieciskās īpašības saistāmas ar askorbīnskābes, flavonoīdu, miecvielu un citu bioloģiski aktīvu savienojumu klātbūtni. Augam piemīt pretiekaisuma un antioksidatīva iedarbība. C vitamīns piedalās imūnreakciju regulācijā un saistaudu stiprināšanā, tādēļ tradicionāli izmantots saaukstēšanās laikā.Augs satur polifenolus – flavonoīdus, miecvielas, kā arī fenolskābes. Jaunākie fitoķīmijas pētījumi liecina arī par fenolkarbonskābju un seskviterpēnu laktonu klātbūtni, kas laboratoriskos apstākļos demonstrē pretiekaisuma un antimikrobiālu aktivitāti. Tomēr klīniskie pētījumi ar cilvēkiem ir ierobežoti, tādēļ farmakoloģiskais potenciāls vērtējams piesardzīgi.
Novārījumiem un uzlējumiem piemīt viegla urīndzenoša un spazmolītiska iedarbība. Tradicionāli tie lietoti sāpju mazināšanai un gremošanas darbības veicināšanai. Eksperimentālos modeļos novērota arī mērena antioksidatīva aktivitāte un iespējamā ietekme uz gludo muskulatūru.Augā esošās taukvielas un antioksidanti var veicināt ādas reģenerācijas procesus, īpaši ārīgā lietojumā.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā parastā pīpene pazīstama kā viegls spazmolītisks, pretiekaisuma, urīndzenošs un brūču dziedējošs līdzeklis. Ziedkopu uzlējumus lieto vēdera diskomforta, vieglu gremošanas traucējumu un saaukstēšanās gadījumos.Ziedu novārījumus izmanto tūskas mazināšanai un urīnceļu darbības veicināšanai. Dermatoloģiskām vajadzībām gatavo kompreses, skalojumus un vannas ādas kairinājuma, nelielu brūču un iekaisumu gadījumos. Tradicionāli lietota arī hemoroīdu un virspusēju ādas bojājumu kopšanā.
Saaukstēšanās laikā pīpenes uzlējumu izmanto kā sviedrējošu un atkrēpošanu veicinošu līdzekli. Tautas praksē to lieto arī helmintu gadījumos, taču mūsdienu pētījumi nepiedāvā pārliecinošus klīniskus pierādījumus šādai iedarbībai, tādēļ šī lietošana balstās, galvenokārt, tradīcijā.
Bērnu vannām pīpenes novārījumu izmanto vieglu zarnu koliku mazināšanai, taču jāievēro piesardzība un mērenība. Sasmalcinātas ziedkopas kopā ar taukvielām tradicionāli izmantotas kā ziede virspusējiem ādas bojājumiem.
Spirta izvilkumus lieto ārīgi berzēm saaukstēšanās gadījumos vai kā sildošu līdzekli. Iekšķīga lietošana jāveic piesardzīgi un mērenās devās.