Plaukšķene parastā
Silene vulgaris (Moench) Garcke (syn. S. cucubalus Wibel; S. latifolia (Mill.) Britton et Rendle)

   

  • Angliski: bladder Campion
  • Vāciski: Gemeines Leimkraut
  • Zviedru: smällglim
  • Igauņu: harilik põisrohi
  • Lietuviešu: paprastoji naktižiedė
  • Krievu: смолевка обыкновенная

Bioloģiskais apraksts

Parastā plaukšķene ir daudzgadīgs augs, augumā 40-100cm. Stublājs kails, stāvs. Lapas lancetveidīgas vai lancet- olveida formas, garumā līdz 10cm, platumā līdz 3cm, zilganas, zemākās sašaurinātas uz īsiem kātiem.

Ziedi izvietoti uz īsiem ziedkātiem. Ziedi balti ar šķeltu atloku. Pa dienu ziedi ir pusaizvērti, pa nakti tie atveras un spēcīgi smaržo, tādi piesaistot savus galvenos apputeksnētājus- nakts tauriņus. Augs zied sākot ar jūniju līdz septembrim.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu. Augu ievāc tā ziedēšanas laikā. Pēc ievākšanas augu rūpīgi noskalo, tālāk tos krāmē uz sietiem un žāvē labi vēdināmā telpā.

Uzglabā parasto plaukšķeni tumšā vietā, cieši aizvērtos papīra maisos ne ilgāk par 2 gadiem.

Retāk ārstnieciskam nolūkam ievāc arī parastās plaukšķenes augļus- tas parasti notiek rudens vidū.

Ķīmiskais sastāvs

Ķīmiskais sastāvs parastai plaukšķenei nav izpētīts pilnīgi. Taču ir zināms, ka augā ir triterpēna saponīni, flavonu glikozīds saponarīns, sveķvielas, organiskās skābes, miecvielas, flavonoīdi: viteksīns, izoviteksinorientīns, homofientīns; sinapskābe un ferulskābe, askorbīnskābe, alkaloīdu pēdas un kumarīns.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastā plaukšķene ir augs ar daudzveidīgu ķīmisko profilu, kurā konstatētas vairākas bioloģiski aktīvas vielu grupas, tostarp triterpēna saponīni, flavonoīdi un to glikozīdi (piem., saponarīns), fenolskābes savienojumi, askorbīnskābe un citas organiskās skābes. Šīs vielas eksperimentāli ir saistītas ar pretiekaisuma, antioksidanta un vieglu urīndzenošu iedarbību, kā to rāda fitoķīmiskie analīžu dati. Aktīvo vielu saturs ir noteikts virszemes daļā (ziedos un lapās), kur tie ir viskoncentrētākie, salīdzinot ar pazemes daļām.

No farmakoloģiskā viedokļa parastā plaukšķene tiek pētīta kā augs ar vieglu pretiekaisuma un antioksidanta potenciālu, kuru varētu turpmāk izmantot, lai atbalstītu gastrointestinālās un uroģenitālās funkcijas. Urīndzenošs efekts tradicionāli saistīts ar saponīnu klātbūtni, un antioksidanta efekts ar fenolisko savienojumu klātbūtni. Tomēr šie efekti lielākoties ir pierādīti eksperimentālās sistēmās un tradicionālajā lietošanā, nevis ar plaši reproducētiem klīniskajiem pētījumiem cilvēkiem.

Tautas medicīna

Tautas dziedniecībā parastā plaukšķene ir ilgu laiku pazīstama kā viegls urīna dzenošs, pretiekaisuma, spazmolītisks un mīkstinošs līdzeklis. No tās gatavo tējas, uzlējumus un ziedkopu novārījumus, kurus tradicionāli lieto, lai atbalstītu gremošanas trakta darbību, mazinātu vēdera diskomfortu un veicinātu urīna izdalīšanos.

Tautas medicīnā parastās plaukšķenes tēju izmanto arī, lai mazinātu kairinājumu un iekaisumu bronhu un augšējos elpceļos, kā arī kā mīkstinošu līdzekli kuņģa dedzināšanas gadījumos. Pavasarī svaiga auga salāti (vai tēja) tradicionāli lietoti avitaminozes profilaksei un vispārējai tonizācijai.

Ļoti sen atzīts, ka parastā plaukšķene palīdz urīnceļu iekaisumu gadījumos, mazina tūsku un veicina urīna izvadīšanu, tādēļ tautā to lieto gan pie nieru, gan urīnpūšļa darbības traucējumiem. Ar ziedu novārījumiem un nostādinājumiem tautā ārstē arī āda kairinājumus, nelielas brūces, čūlas, ekzēmas un virspusējās iekaisuma izpausmes, izmantojot kompreses vai vannas, jo augs ir mīkstinošs un atbalstošs.

Daudzviet tautā parasto plaukšķeni lieto, lai nomierinātu vieglu satraukumu un spriedzi, un to kombinē ar citām zālītēm, piemēram, vīgriezes un kumelītes ekstraktiem.
Tautas medicīnā ir sastopami arī apraksti par plaukšķenes tējas lietošanu vienkāršu galvassāpju gadījumos, kā arī organisma tonika līdzekli kopumā.

Senatnē ziedu uzlējumus un sakņu novārījumus lietoja ļoti plaši arī pie dažādām lēkmju rakstura sāpēm, hroniskiem gremošanas traucējumiem vai vieglu iekaisumu mazināšanai, taču šie pielietojumi ir balstīti, galvenokārt, uz tradicionālo pieredzi, nevis mūsdienu klīnisko pierādījumu bāzi.

Plaukšķene parastā (Silene vulgaris) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Plaukšķene parastā ir ārstniecības augs ar mazāk pētītu ķīmisko sastāvu, taču tajā konstatēti svarīgi bioaktīvie savienojumi, kas var nodrošināt pretiekaisuma, antioksidanta un spazmolītisku iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (viteksīns, izoviteksinorientīns, homofientīns) – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• askorbīnskābe (vitamīns C) – antioksidants, imūnsistēmas atbalsts
• organiskās skābes (sinapskābe, ferulskābe) – antioksidanta un vielmaiņu veicinoša iedarbība
• miecvielas – savelkoša un pretiekaisuma iedarbība
• kumarīns – spazmolītiska un pretiekaisuma iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• triterpēna saponīni – pretiekaisuma un imūnstimulējoša iedarbība
• flavonu glikozīds saponarīns – pretiekaisuma un gļotādas aizsargājoša iedarbība
• sveķvielas – antiseptiska un pretiekaisuma īpašība
• alkaloīdu pēdas – nervu sistēmas tonusa regulācija (vienmēr jāievēro piesardzība)

Taukos šķīstošas vielas:

• nav precīzi izpētītas vai konstatētas nozīmīgas taukos šķīstošas vielas

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – kapilāru nostiprināšana un pretiekaisuma iedarbība
• miecvielas – savelkoša un pretiekaisuma iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Piemērota pretiekaisuma un gremošanas trakta spazmu mazināšanai. Lietot 1 tējkaroti sasmalcinātas drogas uz 200 ml verdoša ūdens, ievilkt 10–15 minūtes.

Spirta tinktūra (vēlams 30–50%):
Koncentrēts pretiekaisuma un spazmolītisks ekstrakts, piemērots ādas un gremošanas trakta atbalstam.

Eļļas izvilkums:
Var lietot ādas kopšanai un iekaisumu mazināšanai.

Glicerīna izvilkums:
Maigs, piemērots jutīgām personām, nodrošina kapilāru nostiprināšanu.

Nav ieteicams lietot

Parasto plaukšķeni nevajadzētu lietot cilvēkiem ar kolītu, aizcietējumiem vai gastrītu, īpaši ja kuņģa skābums ir samazināts, jo tas var pastiprināt diskomfortu. Augu arī nav ieteicams lietot grūtniecības un laktācijas laikā, kā arī dot maziem bērniem, jo drošība šajos gadījumos nav pietiekami izpētīta.