  |  |  |   |  |
 |  |  |
- Angliski: Goat’s-beard
- Vāciski: Bocksbart
- Zviedru: haverrot
- Igauņu: piimjuur
- Lietuviešu: pūtelis
- Krievu: козлобородник
Bioloģiskais apraksts
Plostbārži parasti ir divgadīgi vai daudzgadīgi augi,
augumā no 50-120cm. Stublāji ir sazaroti, pļavas plostbārdim (Tragopogon
pratensis L.) rozīgi- violetā krāsā. Auga sakne ir taisna, koniskas formas,
kura sniedzas augsnē līdz 30cm dziļumā, diametrā tā ir līdz 4cm. Sakņaugļi ir
gaļīgi un ēdami. Lapas izstiepti lancetiskas, sēdošas. Augam pirmajā gadā
veidojas piesaknes rozete ar pelēki zaļām lapām, kuras ir līdz 30cm garas.
Otrajā dzīves gadā plostbārdis veido zieda stublāju (līdz 120cm garumā) uz kura
izveidojas ziedkopa. Augs sāk ziedēt jūnijā un zied aptuveni mēnesi. Latvijā
mītošās sugas ir ar dzelteniem ziediem, taču pasaulē ir sastopamas arī ar
rozīgi vilotiem ziediem. Latvijā mīt trīs sugas pļavas plostbārdis (Tragopogon
pratensis L.), kuru parasti arī ievāc, lielais plostbārdis (Tragopogon major
Jacq.) un pūkainais plostbārdis (Tragopogon heterospermus Schweigg.), kurš ir
aizsargājams un to neievāc vispār un ļoti reti, bet ir sastopams arī austrumu
plostbārdis (Tragopogon orientalis), kuru viegli var sajaukt ar pļavas
plostbārdi, jo daudzi norāda, ka tā ir pļavas plostbārža forma.
Daudzgadīgajiem plostbāržiem ir interesanta īpatnība,
tie var uzziedēt arī pirmo reizi tikai 3-5 gadu vecumā. Auglis ir paliela
sēkliņa, kurai ir sava pūciņa (līdzīgi pienenes sēklai), kuras aiznes vējš.
Sēklu dīgšanas spēja saglabājas līdz 3 gadiem.
Daudzas plostbārža sugas jau tiek kultivētas medicīniskām
un kulinārijas vajadzībām.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto visas auga daļas:
saknes, jaunās lapas un stublāji. Saknes ievāc viengadīgiem augiem, rok tās
rudenī, attīra no augsnes un žāvē. Lai atbrīvotos no sakņu rūgtās garšas, tās
vajag pavārīt vieglā sālsūdenī.
Šī auga ražu ievāc oktobrī- novembrī. Pirmās salnas šī
auga saknēm nav bīstamas- saknes, kļūst tikai saldākas. Plostbārža saknes ir
ļoti trauslas, tāpēc tās jārok uzmanīgi. Bojātas saknes izmet uzreiz, negaidot,
līdz tās sāks bojāties.
Virszemes daļu ievāc izmantojot sekātoru, jo augs ir
samērā ciets. Ziedkopas rauj ar rokām, to ziedēšanas laikā. Nebīstieties, ja
sastopat, ka augs ir aizvēries- tas dienas pirmajā pusē ir atvēries, dienas
otrajā pusē jau aizvēries.
Der zināt, ievācot plostbārdi ir jāuzmanās ar rokām
skarties klāt gļotādām un acīm. Augs ir spēcīgi rūgts un spēj arī
kairināt. Pēc ievākšanas rokas vēlams kārtīgi nomazgāt.
Visas auga daļas žāvē labi apēnotās un vēdināmās
vietās, tālāk tās sasmalcina un ievieto slēgtā traukā. Šādā veidā grodu uzglabā
ne ilgāk par diviem gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Plostbārži vēl aiz vien tiek pētīti un šobrīd pieejamā informācija nav pilnīga. Taču ir zināms, ka augs satur lielu daudzumu PP un B grupas vitamīnus, kā arī C vitamīnu. Tajā ir kālijs, fosfors, magnijs, dzelzs, selēns, nātrijs, kalcijs, cinks u.c. minerāli.
Sakņaugļos atrasta ciete,
olbaltumvielas un inulīns. Auga virszemes daļā, ziedēšanas laikā: proteīns ap
20%, šķiedrvielas ap 25%, tauki līdz 10%, slāpekli nesaturošas ekstraktīvas
vielas, viegli uzņemami ogļhidrāti, rūgta piensula.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
100 g plostbārža satur ap 15 % no nepieciešamās diennakts devas kālija, tādēļ šo augu tradicionāli izmanto sirds un asinsvadu veselības atbalstam.Pētījumi liecina, ka augs veicina/ uzlabo organisma attīrīšanos un atbalsta aknu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera, nieru un urīnpūšļa darbību. Daži preparāti, kas balstīti uz plostbārdi, tradicionāli tiek uzskatīti par afrodīzijiem, tomēr šīs īpašības ir pamatotas vairāk tautas pieredzē nekā plaši zinātniski apstiprinātas.
Žāvētā plostbārdī aktīvās vielas saglabājas augstā koncentrācijā. Augā esošais inulīns ir ar zemu glikēmisko indeksu, tādēļ augs var būt noderīgs uztura papildināšanai cilvēkiem ar cukura diabētu, jo tas nepaaugstina cukura un insulīna līmeni asinīs.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā plostbārdis ir pazīstams izsens. Sakņu novārījumus izmanto kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli bronhīta un augšējo elpceļu iekaisumu gadījumā. Tos lieto arī urīna dzenošu un viegli žulti dzenošu līdzekļu sagatavošanai nieru, urīnvadu un aknu atbalstam.Auga virszemes daļu tradicionāli izmanto kompresēs, lai dziedētu sastrutojušas vai lēni dziedējošas brūces. Lapās esošās vielas ļauj tās izmantot kā “izvelkošu” līdzekli, piemēram, pampumu, trūču un citu ādas problēmu gadījumā. Piensulu izmanto vietējai lietošanai ādas iekaisumu ārstēšanā.
Plostbārdis ir īpaši vērtīgs augs, ko dažkārt iesaka iekļaut uzturā cukura diabēta pacientiem, pateicoties inulīna saturam. Augu izmanto arī dažādos zāļu maisījumos, kas tradicionāli tiek lietoti gremošanas, aknu un žultspūšļa veselības atbalstam.
Auga C vitamīns un citi antioksidanti nodrošina papildus atbalstu imūnsistēmai, un to tradicionāli lieto vieglu saaukstēšanās simptomu, avitaminozes un cingas gadījumā. Plostbārža tēju tautas medicīnā lieto arī pēcdzemdību atveseļošanai, lai mazinātu iekšējo asiņošanu.
Novārījumus un tējas izmanto matu stiprināšanai un blaugznu mazināšanai, kā arī barojošām sejas maskām visiem ādas tipiem.