 |  |  |  |  |
 |  |
Bioloģiskais apraksts
Moldāvu pūķgalve ir viengadīgs, lakstaugs augumā 15-50cm. Augs ir viscaur viegli apmatots. Augs ir sastopams divās formās- ar ziliem un baltiem ziediem.
Moldāvu pūkgalvei ir smalka, mietveida sakne. Ziedēšanas laikā centrālā sakne spēj izstiepties 20-30cm garumā, sānu saknes 10-15cm.
Moldāvu pūķgalves stublājs šķērsgriezumā ir dobjš, četršķautņains (no vidus līdz augšai) un apaļš (pie pamatnes). Augs lejasdaļā ir stipri zarots, ar uz augšu liektiem zariem. Pie pamatnes auga diametrs ir 6-15mm, augšpusē 1-2mm.
Lapas izvietotas pretēji. Lapas tumši zaļā krāsā, uz īsiem lapu kātiem ar izteiktu centrālo dzīslu. Forma un izmērs ir atkarīgs no tā, kurā auga daļā lapa atrodas. Stublāja lapas izstiepti olformas vai izstiepti lancetformas, ar truli zobotu malu.
Lapas garums 2-3,5cm, platums 1-2cm. Galotnes lapas ir lancetformas, pie ziediem esošās lapas izstieptas ķīļveida.
Zilganie vai ceriņkrāsas ziedi (15-21mm) uz īsiem ziedkātiem, izvietoti vārpveida ziedkopās, kuras ir 16-20cm garas. Ziedi divdzimuma, apputeksnējas ar kukaiņu palīdzību. Zied jūlijā- augustā, pirmie zied apakšējie ziedi un kad apakšējie jau nozied, sāk ziedēt augšējie. Augs zied 30-45 diennaktis.
Augļus augs nogatavina augustā- septembrī. Auglis nobriestot sadalās četros trīsšķautņu riekstiņos, garumā 2,5-3,2mm un platumā 1-2mm. Sēkla brūna, gandrīz melna.
Ievākšana un apstrāde
Moldāvu pūķgalves ēterisko eļļu augstākā koncentrācija augā ir tai mirklī, kad augs zied – 0.4%. Turklāt ēteriskās eļļas visvairāk ir ziedos un lapās, tāpēc ievāc auga galotnes. Drogas smarža ir spēcīga, izteikta, nedaudz pēc citroniem- tuvu līdzīgs melisai. Garša rūgtena. Ievākto masu žāvē ēnā, labi vēdināmā vietā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C. Drogu uzglabā hermētiski noslēgtā tarā, ne ilgāk par 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Moldāvu pūķgalves virszemes daļās konstatēta ēteriskā eļļa, fenolu savienojumi (flavonoīdi un fenolskābes), polisaharīdi, organiskās skābes, triterpēni, miecvielas, kā arī dažādas primārā metabolisma vielas- aminoskābes un minerālvielas. Atsevišķos fitoķīmiskos pētījumos identificēti arī iridoīdu tipa savienojumi, taču to sastopamība un koncentrācija var būt mainīga.Ēteriskā eļļa ir viens no raksturīgākajiem šīs sugas komponentiem. Tās galvenā sastāvdaļa parasti ir citrāls (nerāla un geraniāla izomēru maisījums), bet bieži sastopams arī linalols un α-terpineols. Ēteriskās eļļas kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs var ievērojami variēt atkarībā no ķemotipa, audzēšanas apstākļiem, auga attīstības stadijas un destilācijas metodes.
Fenolu frakcijā pētījumos identificēti flavonoīdi- luteolīns, apigenīns, kvercetīns un to glikozīdi, tostarp cinarozīds un hesperidīns. Konstatētas arī fenolskābes, piemēram, hlorogēnskābe, kafijskābe, ferulskābe un citas hidroksikanēļskābju atvasinājumu grupas vielas. Atsevišķos darbos minēta arī cigoriņskābe un galskābe, tomēr to daudzums parasti nav dominējošs.
Polisaharīdu sastāvā pēc hidrolīzes noteikti neitrālie cukuri- glikoze, fruktoze, arabinoze, ksiloze, galaktoze un ramnoze –, kā arī uronskābes (galakturonskābe un glikuronskābe), kas raksturīgas augu strukturālajiem un gļotvielu polisaharīdiem.
No triterpēniem identificēta oleānskābe un ursulskābe, kas ir plaši sastopamas Lamiaceae dzimtas augos. Organiskās skābes ietver citronskābi, ābolskābi, vīnskābi un skābeņskābi. Aminoskābju frakcijā konstatēta asparagīnskābe, glutamīnskābe, leicīns un citas primārā metabolisma aminoskābes.
Kopumā Moldāvu pūķgalves ķīmiskais profils atbilst Lamiaceae dzimtas augiem raksturīgajam sastāvam, ar izteiktu citrāla dominanci ēteriskajā eļļā un fenolu savienojumu klātbūtni, kas nosaka auga bioloģisko aktivitāti.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Moldāvu pūķgalves ēteriskā eļļa ir bagāta ar monoterpēniem, īpaši citrālu (geraniāla un nerāla maisījumu), kā arī geraniolu, limonēnu un citiem terpēnu savienojumiem. Ēteriskajai eļļai piemīt antibakteriālas, pretsēnīšu un antioksidatīvas īpašības, kas demonstrētas laboratorijas apstākļos.
Eksperimentāli noteikta aktivitāte pret tādām baktērijām kā Bacillus subtilis, B. cereus, Staphylococcus aureus, Micrococcus luteus, Klebsiella pneumoniae, Serratia marcescens, kā arī pret sēnītēm Aspergillus niger, Rhizopus stolonifer, Fusarium oxysporum un Mucor hiemalis. Šī iedarbība pierādīta in vitro, kas norāda uz potenciālu izmantošanai ādas infekciju un lokālu iekaisumu gadījumos, taču klīniskie pētījumi cilvēkiem ir ierobežoti.
Papildus ēteriskajai eļļai augs satur flavonoīdus (piemēram, apigenīna un luteolīna atvasinājumus), fenolskābes (rozmarīnskābi), tanīnus un citas antioksidatīvas vielas.
Pētījumos konstatēta izteikta brīvo radikāļu neitralizēšanas aktivitāte un potenciāla pretiekaisuma iedarbība. Atsevišķos eksperimentālos modeļos aprakstīta arī viegla spazmolītiska un sedatīva ietekme, kas saskan ar tradicionālo lietojumu nervu spriedzes un gremošanas traucējumu gadījumā.Dažos jaunākos pētījumos aprakstīta arī iespējama hepatoprotektīva un viegla antihipertensīva iedarbība dzīvnieku modeļos, kā arī potenciāla citotoksiska aktivitāte pret noteiktām audzēju šūnu līnijām laboratorijā. Šie dati norāda uz perspektīvu turpmākai izpētei, bet tos nevar tieši attiecināt uz klīnisku efektu cilvēkiem.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā Moldāvu pūķgalves nostādinājumus izmanto apetītes ierosināšanai un gremošanas procesu normalizēšanai. Augs tradicionāli tiek lietots kā karminatīvs līdzeklis vēdera pūšanās un spazmu gadījumā, kā arī kā viegls tonizējošs un nervu sistēmu līdzsvarojošs augs.Nostādinājumiem piedēvē sāpju remdējošu, nomierinošu un pretkrampju iedarbību. Tos lieto arī bezmiega, nervu uzbudinājuma un galvassāpju gadījumā. Kompreses un aplikācijas no pūķgalves izmanto reimatisma, sasitumu un hematomu ārstēšanā, kā arī muskuļu sāpju mazināšanai.
Novārījumus tradicionāli izmanto mutes dobuma iekaisumu un zobu sāpju gadījumā, skalošanai un gļotādas nomierināšanai. Svaigas lapas, pateicoties citrālam un citiem ēteriskās eļļas komponentiem, lieto strutojošu brūču un ādas bojājumu apstrādei.
Moldāvu pūķgalves sēklām piedēvē savelkošu, karminatīvu un tonizējošu iedarbību. Atsevišķās tradīcijās tās lieto arī kā vieglu atbalsta līdzekli nieru un urīnceļu darbībai, kā arī organisma stiprināšanai pēc slimībām.
Augs tiek izmantots arī kā aromātisks tējas augs, kas veicina svīšanu saaukstēšanās sākumstadijās un palīdz organisma attīrīšanās procesos.