 |  |  |  |  |
 |  |  |
- angliski: Flowering-rush
- vāciski: Schwanenblume
- zviedru: blomvass
- igauņu: harilik luigelill
- lietuviešu: skėtinis bėžis
- krievu: сусак зонтичный
Bioloģiskais apraksts
Čemurainais puķumeldrs ir daudzgadīgs, ziemcietīgs augs. Spēj izaugt līdz 150cm garumam. Čemurainā puķumeldra saknenis ir horizontāls, garš, ložņājošs, resns ar daudzām saknēm lejas daļā. Parasti katras devītās lapas pazarē (lapas ir piesaknes rozetē) veidojas veģetatīvais pumpurs un bezlapu ziedkopu kāti. Pumpuri veido jaunus sakneņus, kuri vēlāk atdalās no mātes auga. Ziedkopas- viltus čemurs, kurš sastāv no 3 galotnes ziedkopām. Ziedi sārti. Augļi ir ar gaisa kambarīšiem, kas nodrošina tā peldēšanas spēju, līdz tā nonāk līdz krastam.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecības nolūkā izmanto čemurainā puķumeldra sakneni. To ievāc pavasarī vai vēlā rudenī, tieši šai mirklī tā ir visbagātākā ar cieti un olbaltumvielām. Sakneni rok, attīra, griež gareniski un gabalos, mazliet apžāvē un tad žāvē galēji nepārsniedzot 80C.
Ķīmiskais sastāvs
Čemurainā puķumeldra (Butomus umbellatus) žāvētos sakneņos ir aptuveni 60 % cietes, aptuveni 14–15 % proteīnu, 3,6 % tauku, kā arī šķiedrvielas un cukuri, kas piešķir saknenim saldenu garšu. Sakneņos ir arī C vitamīns, gumijvielas un saponīni, kuri tradicionāli saistīti ar auga farmakoloģisko aktivitāti.
Papildus, jaunākie fitoķīmiskie pētījumi liecina, ka šajā augā sastopami arī fenoliskie savienojumi un flavonoīdi, kas var veicināt antioksidatīvu iedarbību, kā arī potenciāli triterpēni un seskviterpēnu laktoni. Sakņu sastāvā var būt arī minerāli, tostarp kālijs, magnijs, dzelzs un cinks, kas papildina auga uzturvērtību.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Čemurainajā puķumeldrā esošie saponīni pamato auga atkrēpošanos veicinošās īpašības, jo tie pastiprina dziedzeru sekrēciju, veicinot krēpu sašķidrināšanos.
Saponīnu diurētiskā iedarbība ļauj sakneņus izmantot arī kā urīna dzenošu līdzekli, savukārt, lielākās devās organiskie savienojumi rada vieglu caureju, tāpēc tradicionāli sakneni lieto arī kā caureju veicinošu līdzekli.
Sakneņos esošais C vitamīns papildus iedarbojas pretiekaisuma un pretdrudža līmenī.
Jaunākie pētījumi liecina, ka čemurainajā puķumeldrā ir arī fenoliskie savienojumi un flavonoīdi, kas atbalsta antioksidatīvo iedarbību, kā arī triterpēni un seskviterpēnu laktoni, kas var pastiprināt pretiekaisuma un imūnstimulējošu efektu.
Minerāli, tostarp kālijs, magnijs, dzelzs un cinks, papildina sakneņu uzturvērtību, un arī lapās un stublājos sastopamie bioaktīvie savienojumi var papildināt ārstniecisko efektu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā čemurainais puķumeldrs ir pazīstama jau sen un to tradicionāli izmanto dažādu ādas problēmu ārstēšanai.
Svaigas sulas aplikācijas no auga lapām un stublājiem palīdz ārstēt kašķi, vitiligo un dažādas dermatozes, savukārt, sakneņa novārījumu lieto kā caureju veicinošu un urīna dzenošu līdzekli tūskas un ascīta gadījumā, to rekomendējot arī drudža, bronhīta un sausa klepus mazināšanai.
Sasmalcinātus saknes gabaliņus lieto aplikācijās kā pretiekaisuma līdzekli infiltrātu un ādas virsējo slāņu nosprostojumu gadījumā. Mērenās devās auga lietošana ir droša, bet lielākas devas var pastiprināt caureju veicinošo efektu.