 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Bogbean
- vāciski: Fieberklee
- zviedru: vattenklöver
- igauņu: ubaleht
- lietuviešu: trilapis pupalaiškis
- krievu: вахта трехлистная
Bioloģiskais apraksts
Trejlapu puplaksis ir daudzgadīgs augs, neliels
augumā (10-20cm), ar garu, resnu, ložņājošu sakneni, galotnē piepaceltu. Lapas
uz gariem kātiem, 17-30cm, lapas trīsstaraini dalītas. Ziedu stublāji resni un
bez lapām. Ziedi balti vai bāli rozā krāsā, vidēji 1-2cm diametrā, atrodas
stublāja galotnē, vārpas veida ziedkopā. Zied maijā- jūnijā. Augļus nogatavina
jūlijā- augustā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc trejlapu puplakša
lapas. Ārstniecisko drogu ievāc pēc ziedēšanas, jūlijs- augusts. Ievāktās lapas
savītina svaigā gaisā, pēc kā žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā, taču labāk
piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru. Drogu var uzglabāt 2 gadus.
Ķīmiskais sastāvs
Auga ārstnieciskās īpašības
nodrošina rūgtie-iridoīdie glikozīdi: loganīns, sverozīds, loganetīns,
foliamentīns, meniatīns, meliatīns, digidrofoliamentīns, mentiafolīns. Lapās ir
arī flavonoīdi (rutīns, hiperozīds un trifolīns), alkaloīdi (gencianīns,
gencianidīns, genciatibetīns), miecvielas (3-7%), triterpenoīdi (betulīns,
betulīnskābe), C vitamīns, pektīnvielas, holīns, saponīni, makro un
mikroelementi (uzkrājas mangāns un selēns). Saknēs- inulīns, rūgtviela
meliatīns, miecvielas, betulīnskābe, saponīni, pektīnvielas un alkaloīdu
atvasinājumi. Augs satur nozīmīgu daudzumu jodu, turklāt auga virszemes daļā ir
atrasti arī steroīdi (alfa-spinasterīns, stigmasten-7-ols), kumarīni
(skoparons, brailīns, skopoletīns), flavonoīds 3-galaktozīda kempferols.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Trejlapu puplakša preparāti, piemēram, nostādinājums vai tēja, tiek izmantoti aknu un žultsceļu darbības atbalstam.
Augā esošās rūgtvielas, it īpaši iridoīdie glikozīdi, stimulē kuņģa sulas sekrēciju, kas ir noderīgi gastrīta ar zemu kuņģa sulas saturu gadījumā, vienlaikus rosina apetīti un gremošanas procesus.
Papildus rūgtvielām lapās ir flavonoīdi un triterpenoīdi, kas nodrošina pretiekaisuma un antioksidatīvu iedarbību, savukārt, saponīni un C vitamīns veicina atkrēpošanu, vieglu diurētisku efektu un imūnsistēmas stimulāciju.
Trejlapu puplakšu preparāti tiek lietoti arī dažādos maisījumos ar apetīti rosinošu, nomierinošu, žulti dzenošu, urīna dzenošu un viegli caureju veicinošu efektu.
Jaunākie pētījumi papildina šo informāciju ar faktu, ka auga virszemes daļa satur arī jodu un selēnu, kas pastiprina metabolisko un antioksidatīvo iedarbību, savukārt, saknēs esošais inulīns padara augu piemērotu cukura diabēta profilaksei un gremošanas trakta atbalstam.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā trejlapu puplaksis ir pazīstams jau sen, īpaši Ziemeļu tautām, un to plaši izmanto aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai, plaušu tuberkulozes un bronhīta gadījumos kā atkrēpošanos veicinošu līdzekli, kā arī malārijas un helmintu profilaksei.
Augu lieto hemoroidālas asiņošanas mazināšanai, bet dažos gadījumos tas tiek pielietots arī kā temperatūru mazinošs līdzeklis, brūču dziedēšanai un vieglu alerģijas simptomu mazināšanai.
Pētījumi un empīriski novērojumi uzsver, ka lapu nostādinājumi un tējas, pateicoties flavonoīdiem, triterpenoīdiem un saponīniem, palīdz vieglināt iekaisuma procesus, stimulēt gremošanas sekrēcijas un atbalstīt nieru un žults ceļu darbību, padarot trejlapu puplaksi par universālu papildterapijas līdzekli.