 |  |  |   |  |
 |  |
- Angliski: Marsh-marigold
- Vāciski: Sumpf-Dotterblume
- Zviedru: kabbleka
- Igauņu: harilik varsakabi
- Lietuviešu: pelkinė puriena
- Krievu: калужница болотная
Bioloģiskais apraksts
Purva purene ir daudzgadīgs augs, kurš izaug līdz 25-30cm augumam. Stublāji stāvi vai ložņājoši, visnotaļ sazaroti, saknenis īss. Purva purene, kura mīt ūdenī var izaugt ar stublājiem līdz 3m. Auga veģetācija sākas agrā pavasarī. Zemākās lapas sirds formas, izvietotas uz lapu kātiem un ir liela izmēra, augšējās ir sēdošas, nierformas. Lapu malas smaili grantainas, lapas apakšpusē labi redzamas dzīslas. Zem ūdens augošās lapas tumši sarkanas vai violetas, virsūdens lapas zaļas. Spēcīgas saules gaismas ietekmē virsūdens lapas mēdz sarulēties.
Purva purenes ziedi ir spilgti dzeltenā krāsā, spīdīgi, līdz 6cm diametrā. Interesanti pieminēt, ka augs sāk ziedēt tikai, kad sasniedzis 10 gadu vecumu. Apmēram, 7 ziedi ir novietoti uz gariem purva purenes ziedkātiem, kuri aug no augšējo lapu pazarēm. Zieds sastāv no piecām ziedlapām. Pirmie ziedi atveras jau aprīlī un to ziedēšanas laiks ilgst līdz maija vidum. Pateicoties spilgtajai zieda krāsai, augs spēj koncentrēt saules staru uz centru, tādi paaugstinot temperatūru. Tas, attiecīgi, palielina iespēju pievilināt apputeksnētājus- kukaiņus.
Purva purenes auglis ir folikuls. Vienā folikulā var būt līdz 10, melnas un spīdīgas sēklas (<2,5mm). Maija beigās, jūnija sākumā sēklas nobriest un izbirst. Augs vairojas arī veģetatīvi. Pēc sēklu nobriešanas, auga zemākās lapas neatmirst un palīdz tam uzkrāt barības vielas nākamajam gadam.
Ievākšana un apstrāde
Purva purenes pumpurus ievāc agrā pavasarī (martā), jaunās lapas sezonas laikā. Auga virszemes daļu, augšējās lapas, ievāc auga ziedēšanas periodā (sākot ar aprīli līdz maija beigām). Augu žāvē labi vēdināmās telpās vai speciālos žāvētājos, nepārsniedzot 50C temperatūru.
Sakneņus rok agrā pavasarī vai rudenī, attīra no augsnes un žāvē, kā iepriekš minēts. Purva purenes drogu uzglabā līdz 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Purva purenes ķīmiskais sastāvs vēl aizvien tiek pētīts, tomēr tas, kas līdz šim identificēts, apstiprina šī auga daudzpusīgo lietderību cilvēka organismam un skaidro tā farmakoloģisko iedarbību. Augā atrasti daudzi flavonu savienojumi, tostarp kvercetīns, kā arī karotīni un ksantofili, kas veicina antioksidatīvos procesus; nozīmīgs ir C vitamīna saturs, kas papildina auga pretiekaisuma un pretdrudža potenciālu. Klāt nāk holīns, bereberīns, rūgtvielas un saponīni, kas atbalsta elpceļu gļotu šķīdināšanu un imūnsistēmas aktivitāti, kā arī dažādas taukskābes — tostarp linolskābe — un citi lipīdi.
Ir konstatēti arī alkaloīdi un miecvielas (~<8,1 %), kas līdzīgi citām kurvjziežu dzimtas sugām var nodrošināt savelkošu iedarbību un atbalstīt vietējo gļotādu veselību. Papildus tam daži pētījumi norāda uz triterpenoīdu un steroīdu klātbūtni (piemēram, sitosterolu un tā atvasinājumus), kas var uzlabot pretiekaisuma un šūnu atjaunošanās procesus.
Ir arī svarīgi pieminēt, ka svaigas lapas un stublāji satur protoanemonīnu un citus kairinošus savienojumus, tāpēc tie svaigā veidā ir indīgi un var izraisīt gļotādu kairinājumu vai dermatītu. Tomēr pēc termiskas apstrādes, piemēram, žāvēšanas vai vārīšanas, šie kairinošie savienojumi tiek destabilizēti un auga daļas kļūst ievērojami drošākas lietošanai, saglabājot daļu vērtīgo fitokosmētisko un fitoterapeitisko komponentu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Aktīvās purva purenes vielas ir saponīni, anemonīna atvasinājumi, flavonoīdi, holīns, kā arī ziedos esošie karotīni un ksantofili. Pateicoties saponīniem, augam ir plašas perspektīvas ārstniecībā, tomēr jāņem vērā, ka auga virszemes daļa ir indīga. Purva purenē sastopamais protoanemīns ir toksiska viela, kas termiski apstrādājot sadalās par anemonīnu, un tālāk par mazāk aktīvu anemonskābi, tādējādi samazinot toksicitāti.
Saponīniem ir pierādīta antioksidanta un daļēja pretmikrobu aktivitāte in vitro, un laboratorijas pētījumos tie in vitro arī veicinājuši krēpu šķīdību un to iziešanu no bronhiem.
Ir indikācijas, ka saponīniem var būt ietekme uz imūnreakciju un dažiem vielmaiņas ceļiem dzīvnieku modeļos, tomēr to mehānismi cilvēkiem nav pietiekami izpētīti, un apgalvojumi par saponīnu spēju palielināt kortikosteroīdu sintēzi vai regulēt hormonu darbību cilvēka organismā nav klīniski pierādīti.
Arī saponīnu iedarbība uz onkoloģijas šūnām ir novērota in vitro, kas norāda uz potenciālu, bet neklasificē to kā pierādītu pretvēža līdzekli cilvēkiem.
Flavonoīdi tiek pētīti daudzās augu sugās un purva purenē tie, kā bioaktīvi savienojumi, var palielināt smalko asinsvadu izturību un radīt antioksidanta efektu. Literatūrā tiek minēts, ka flavonoīdi var ietekmēt asinsspiedienu un asinsrites funkcijas.
Tautas medicīna
Purva purenes ārstnieciskās īpašības ir zināmas jau sen, un šī auga apraksti par urīna dzenošām, pretiekaisuma, sāpju remdējošām un pretkrampju īpašībām ir sastopami daudzos etnofarmakoloģiskos avotos. Tautas medicīnā tiek izmantoti spirta vai ūdens nostādinājumi, ko lieto aknu un žults pūšļa slimību atbalstam.
Apvienojot purva pureni ar lielo ceļteku un parasto māllēpi, tradicionāli gatavo spēcīgu pretklepus līdzekli (parasti novārījumu uz ūdens bāzes). Šāda kombinācija tautā tiek lietota klepa un bronhītu gadījumā.
Tautā purva pureni lieto arī tūskas, skrofulozes un reimatisma ārstēšanā, un tai tiek piedēvēts spēks noņemt menstruālās sāpes un ārstēt urīnceļu slimības.
Sākotnējie laboratoriskie vai etniskie novērojumi piedēvē purva purenei arī nomierinošu efektu, kas varētu būt lietderīgs neirožu gadījumā.
Purva purene tradicionāli tiek uzskatīta par antiseptiķi, ko izmanto iekaisuma, apdegumu un brūču gadījumos, jo tai piemīt brūču dziedējošas un pretmikrobu īpašības. Tomēr svaigas lapas applaucēšana un kompresu lietošana uz ādas bojājumiem ir saistīta ar risku ādas kairinājumam, jo toksiskās vielas var izraisīt negatīvu reakciju.
Purva purenē ir arī C vitamīns un citi antioksidanti, kas tradicionāli tiek saistīti ar skorbuta profilaksi (cinga).
Šī auga preparāti tautas medicīnā tiek minēti arī kā līdzekļi, nagu plāksnīšu augšanas veicināšanai un nagu sēnīšu ārstēšanai, kā arī svaiga lapu sulu izmanto, lai ārstētu karpas.
Purva purenei tautā tiek piedēvētas arī vāji izteiktas pretvēža īpašības.
Tomēr purva purenē ir toksiski savienojumi, tāpēc to vienmēr lieto mazās devās un svaigu augu lietošana ir saistīta ar nopietnu risku veselībai. Lai izmantotu šī auga potenciālu, nepieciešama rūpīga apstrāde un precīzas devas noteikšana.