![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() | ![]() |
- angliski: Lady’s-mantle
- vāciski: Gemeiner Frauenmantel
- zviedru: daggkåpa
- igauņu: harilik kortsleht
- lietuviešu: paprastoji rasakila
- krievu: манжетка обыкновенная
Sinonīmi/ latviešu apvidvārdi: rasene (Mazzalves).
Bioloģiskais apraksts
Sākotnēji, pieminēšu, ka tāds augs, kā alchemilla vulgaris nepastāv, taču šis nosaukums ir saglabāts cilvēku ērtībai. Bioloģisku īpatnību dēļ, kas saistās ar auga vairošanās spēju, tam ir neskaitāmi daudz variāciju. Galvenokārt, tās atšķirt spēj tikai speciālisti.
Raskrēsliņš ir daudzgadīgs rožu dzimtas augs. Ar
vienu vai vairākiem stublājiem, kuri paceļas ziedēšanas laikā. Augam ir resna,
horizontāli augoša sakne. Augs vidēji ir 30cm liels. Lapas krokotas ar robotām
maliņā.
Augam piemīt īpaša uzbūve, kas sniedz iespēju
noturēt uz lapām rīta rasu un vēl interesantāk, pēc mitrām naktīm no lapiņu
malām izvadīt mitrumu pilītes formā, ko nodrošina specifiski augā esoši
dziedzeri.
Augs spēj ziedēt divas reizes gadā,
pirmo reizi tas sāk ziedēt jūnijā, atkārtoti septembrī. Tuvojoties augusta
beigām augs nogatavina sēklas. Augs vairojas ar sēklu un saknes palīdzību.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc visu augu, retāk
sakneni.
Augu var ievākt tikai tā ziedēšanas laikā, sākot no maija līdz septembrim, bet augam jābūt ziedošam.
Ķīmiskais sastāvs
Raskrēsliņa ķīmiskais sastāvs nav pilnībā izpētīts, taču zināms, ka auga virszemes daļas satur ievērojamu daudzumu bioloģiski aktīvu vielu. Drogā konstatētas miecvielas (aptuveni 7–11 %), galvenokārt, hidrolizējamie tanīni un katehīnu tipa savienojumi. Lapu plātnēs miecvielu saturs parasti ir zemāks nekā kopējā virszemes masā.
Augā identificēti flavonoīdi, tostarp kvercetīna un kaempferola atvasinājumi, kā arī fenolskābes, piemēram, elāgskābe un citas hidroksifenolkarbonskābju grupas vielas. Konstatēti arī kumarīnu grupas savienojumi.
Raskrēsliņš satur askorbīnskābi (C vitamīnu), tās daudzums var būt augsts, bet ir mainīgs un atkarīgs no augšanas apstākļiem un auga attīstības stadijas.
No primārā metabolisma komponentiem augā sastopami lipīdi, aminoskābes un strukturālie polimēri, kā arī minerālvielas. Dažādās auga daļās konstatēti mikroelementi- dzelzs, mangāns, varš, cinks, bors, molibdēns un niķelis, kuru koncentrācija atkarīga no augsnes sastāva.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Raskrēsliņš ir augs, kura virszemes daļās sastopams bagātīgs fitoķīmisko vielu komplekss, kas nosaka tā farmakoloģiskās īpašības.
Augā dominē miecvielas, galvenokārt, tanīni, kuru saturs parasti svārstās aptuveni no septiņiem līdz vienpadsmit procentiem. Tanīniem piemīt savelkoša iedarbība, kas ietekmē gļotādu un audu virsmas reakcijas, kā arī veicina to aizsargspēju pret kairinājumu.
Papildus tanīniem raskrēsliņā konstatēti fenola savienojumi, tostarp elāgskābe un hidrolizējamie tanīnu atvasinājumi, kā arī flavonoīdi, piemēram, kvercetīna un kempferola atvasinājumi. Šie savienojumi tradicionāli tiek saistīti ar antioksidanta iedarbību un spēj modulēt dažādas bioloģiskas reakcijas stresu apstākļos.
Augā atrodamie kumarīni un citi fenola tipa komponenti tradicionāli tiek izmantoti pretiekaisuma un antiseptisku īpašību kontekstā.
No primārā metabolisma komponentiem sastopami lipīdi, aminoskābes un askorbīnskābe, kuras saturs auga lapās var būt ievērojams, bet atkarīgs no augšanas apstākļiem un ievākšanas stadijas. Minerālvielas, tostarp dzelzs, mangāns, varš, cinks, bors, molibdēns un niķelis, papildina auga kopējo uzturvērtību, taču nav specifiski farmakoloģiski aktīvi savienojumi. Lielākā daļa šīs vielu aktivitātes ir noteiktas laboratorijas līmenī, un tās saistītas ar antioksidantu, savelkošu un pretiekaisuma potenciālu, taču klīniskā ietekme cilvēka organismā vēl nav pietiekami pētīta.
Tautas medicīna
Raskrēsliņš Eiropas tautu tradīcijās tiek uzskatīts par vienu no visplašāk izmantotajiem augiem, un tā lietošana pamatojas uz gadsimtiem ilgu empīrisku pieredzi.
Tautas medicīnā augu lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, un tas tiek pielietots dažādu veselības stāvokļu atbalstam. Iekšķīgi raskrēsliņš tiek izmantots kā savelkošs līdzeklis, kas palīdz mazināt gremošanas trakta kairinājumu un atbalsta organisma reakcijas uz viegliem iekaisumiem vai caureju. Tāpat tradicionāli to lieto menstruālā cikla atbalstam, lai mazinātu pārmērīgu asiņošanu un uzlabotu sievietes pašsajūtu hormonālo svārstību periodos.
Raskrēsliņš tautā tiek izmantots arī kā viegls gremošanas trakta tonizētājs, kā arī kā atkrēpošanu veicinošs un nomierinošs līdzeklis saaukstēšanās simptomu gadījumos.
Ārīgi raskrēsliņa novārījumus un nostādinājumus lieto brūču un čūlu kompresēs, ādas iekaisumu mazināšanai, kā arī gļotādu iekaisumu atbalstam. Savelkošās īpašības palīdz fiksēt audu virsmas un mazināt apsārtumu, tādējādi veicinot ādas un mutes dobuma atveseļošanos.
Tautas medicīnā raskrēsliņu pielieto arī bērniem un pieaugušajiem dažādu gremošanas trakta un elpceļu problēmu atbalstam, kā arī vieglu hematomu un sasitumu ārstēšanai.
Raskrēsliņš tradicionāli tiek lietots pēc dzemdībām, lai veicinātu piena daudzumu un atbalstītu mātes organisma atveseļošanos. Tautas medicīnā šim nolūkam izmanto gan novārījumus, gan uzlējumus, kurus lieto iekšķīgi vairākas reizes dienā, bieži kombinējot ar citiem pienu stimulējošiem augiem. Šis pielietojums balstās uz gadsimtiem ilgu pieredzi, un, lietojot mērenās devās, augs parasti tiek labi panesams.
Raskrēsliņš tiek augstu novērtēts kā augs, kas var palīdzēt saglabāt organisma tonusu un veicināt vispārēju labsajūtu, taču tā lietošana jāsāk ar mērenām devām, jo ilgstoša vai pārmērīga lietošana var radīt gremošanas trakta kairinājumu tanīnu dēļ.








