Raudene parastā
ORIGANUM VULGARE

 

  • angliski: Oregano
  • vāciski: Gemeiner Dost
  • zviedru: kungsmynta
  • igauņu: harilik pune
  • lietuviešu: paprastasis raudonėlis
  • krievu: душица обыкновенная

Bioloģiskais apraksts

Parastā raudene, ir daudzgadīgs, aromātisks zālaugs. Tas izaug 20–80 cm augsts, ar stāviem vai nedaudz izliektiem stiebriem, kas pārklāti ar smalkiem matiņiem. Lapas ir pretējas, ovālas vai lancetiskas, tumši zaļas un aromātiskas, bieži ar smalku zobojumu malās. Ziedi skrajos vai blīvos vainagos stiebra galā, parasti violeti, rozā vai balti, ziedēšanas laiks no jūnija līdz septembrim. Parastās raudenes saknes ir stiegras un labi attīstītas, kas ļauj augam pārziemot un veidot blīvas audzes. Augs aug labi saulainās vietās ar vidēji mitru, labi drenētu augsni un ir pielāgots gan dabīgām pļavām, gan kultivētai audzēšanai. Tā izplatība aptver Eiropu, Ziemeļameriku un Ziemeļāfrikas reģionus, un tas bieži sastopams sausās, akmeņainās vietās, pļavās, ceļmalās un krūmāju malās. 

Ievākšana un apstrāde

Augu sāk ievākt masu ziedēšanas sākumā, vēlāk augs zaudē daļu savas vērtīgās īpašības. Ievāc auga lapainās galotnes 15-30cm garas, sien buntītēs un pakarinātas ēnainā un labi vēdināmā telpā žāvē. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-40C temperatūru. Izžāvētus augu stublājus notīra no lapiņām un ziediem- stublāji drogās netiek lietoti. Raudeni vienā un tajā pašā audzē ievāc reizi 2 gados.

Ķīmiskais sastāvs

Parastā raudene satur līdz 1–2% ēteriskās eļļas, kuras galvenās sastāvdaļas ir timols (30–60%), karvakrols un cimols, bet sastopami arī seskviterpēni, geranilacetāts, selinēns, alfa-tujons un alfa-terpinēns. Šī ēteriskā eļļa nodrošina augam raksturīgo aromātu un bioloģisko aktivitāti. Augā ir arī bagātīgs flavonoīdu saturs, tostarp apigenīns, luteolīns, luteolīn-7-O-glikozīds, izoroifolīns un kosmosīns, kas papildina antioksidantu īpašības. 

Raudene satur līdz 19% miecvielu, kā arī askorbīnskābi un dažādus makro- un mikroelementus, piemēram, kalciju, kāliju, magniju un dzelzi. Sēklas satur līdz 25–28% lipīdu, kas veido augstas kvalitātes augu eļļu, taču ārstnieciskajā lietojumā svarīgākas ir lapu un ziedu ķīmiskās sastāvdaļas.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Parastās raudenes (Origanum vulgare) farmakoloģiskā aktivitāte, galvenokārt, saistīta ar tās ēterisko eļļu, flavonoīdu un tanīnu saturu. Ēteriskā eļļa, kuras galvenā komponenta ir timols, rada spēcīgu antibakteriālu, pretsēnīšu un pretvīrusu aktivitāti, kas eksperimentos pierādīta pret Staphylococcus aureus, Escherichia coli, Candida albicans un citiem patogēniem. 

Raudene veicina bronhu dziedzeru sekrēciju, atkrēpošanu un gremošanas sulu izdalīšanos, kā arī stimulē peristaltiku, palielinot zarnu trakta tonusu. 

Flavonoīdi un tanīni piešķir augam antioksidantu un vieglu pretiekaisuma efektu, kas laboratoriski novērots gan uz sirds-asinsvadu sistēmu, gan uz aknu šūnām. Pētījumos arī norādīts, ka raudenes sastāvdaļas var modulēt centrālās nervu sistēmas aktivitāti, sniedzot vieglu sedatīvu efektu.

Līdztekus eksperimentos novērota arī potenciāla pretspazmodiska iedarbība, kas var palīdzēt kuņģa un zarnu spazmu gadījumā. Tomēr jāuzsver, ka daļa no šīm iedarbībām ir laboratoriski pierādītas vai teorētiskas, un cilvēkiem tās izpaužas atkarībā no devas un preparāta formas. 

Tāpat jāņem vērā, ka raudenes ēteriskās eļļas augstā koncentrācija var izraisīt kairinājumu gremošanas traktā vai alerģiskas reakcijas, ja tās lieto pārmērīgi.

Tautas medicīna

Tradicionāli raudeni izmanto kā atkrēpošanas veicinošu, sviedrējošu un urīna dzenošu līdzekli saaukstēšanās, iesnu un bronhīta gadījumā. 

Tautas medicīnā to lieto arī kā vieglu nomierinošu līdzekli, īpaši bērniem, kā arī zīdainīšiem, lai normalizētu miegu un uzlabotu vispārējo komfortu slimības laikā. Sievietes to lietojušas klimatēriskā periodā, lai mazinātu nervu spriedzi un stabilizētu hormonālo fonu.

Raudene tradicionāli tiek pielietota kuņģa un žults darbības stimulēšanai, kā arī menstruālā cikla regulēšanai, galvassāpju un vieglu nervu traucējumu gadījumā. Ārīgi svaigu augu izmanto kompresēm, lai palīdzētu uzsūkties dažādiem ādas bojājumiem, tai skaitā viegliem piņņu izsitumiem.

Vīriešiem tautas pieredze iesaka raudeni kā līdzekli seksuālās uzbudinātības samazināšanai, erekcijas kvalitātes uzlabošanai, pollūcijas mazināšanai un prostatīta simptomu atvieglošanai. Tradicionāli to lietoja arī prostatas adenomas profilaksei.

Tomēr raudene ir spēcīgi aktīvs augs, un dažiem cilvēkiem tās preparāti var būt kontrindicēti, īpaši cilvēkiem ar alerģiju pret Lamiaceae dzimtas augiem, zarnu kairinājumu vai aknu problēmām. Tautas pieredze norāda, ka to lieto nelielās devās un īslaicīgi, lai izvairītos no blakņu parādīšanās.

Raudene parastā (Origanum vulgare) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Raudene ir aromātisks un ārstniecības augs, kas satur vērtīgas ēteriskās eļļas un flavonoīdus, nodrošinot antibakteriālu, pretiekaisuma un antioksidanta iedarbību.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (apigenīns, luteolīns, 7-glukoronīds, luteolīn-7-glikozīds, izoroifolīns, kosmosīns) – pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība
• askorbīnskābe – imūnsistēmas stiprināšana un antioksidants
• miecvielas (līdz 19%) – savelkoša un pretiekaisuma iedarbība
• makro- un mikroelementi – šūnu funkciju un vielmaiņas nodrošināšana

Spirtā šķīstošas vielas:

• nav specifisku datu

Taukos šķīstošas vielas:

• ēteriskās eļļas (līdz 1,2%) – galvenās sastāvdaļas: timols (40%), cimols, karvakrols, seskviterpēni, geranilacetāts, selinēns, alfa tujons, alfa terpinēns – antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība
• augu tauki sēklās (līdz 28%) – šūnu membrānu atbalsts un enerģijas avots

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• nav pietiekamu datu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Aromātiska un pretiekaisuma tēja, piemērota gremošanas un elpceļu atbalstam.

Spirta tinktūra (vēlams 30–50%):
Stipra antibakteriāla un pretiekaisuma tinktūra.

Eļļas izvilkums:
Var izmantot ādas kopšanai un antiseptiskām procedūrām.

Glicerīna izvilkums:
Nav pietiekamu datu.

Nav ieteicams lietot

Parasto raudeni nav ieteicams lietot grūtniecības laikā, jo tā var izraisīt dzemdes asiņošanu vai abortu. Tāpat lietošana jāierobežo cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām, gastrītu ar paaugstinātu kuņģa sulas skābumu, kolītu, aknu vai žults pūšļa problēmām. Ilgstoša lietošana vīriešiem var mazināt potenci, tādēļ devas un lietošanas ilgums jāievēro piesardzīgi.

Pārtikas nozīme

Pārtikā, galvenokārt, lieto žāvētu augu, kā garšvielu. Gan jau pamanījāt latīnisko nosaukumu un zināt, kas šī ir par garšvielu. Taču svaigam augam, es teiktu, ka garša ir pat interesantāka.

Raudene lieliski noder ēdienos ar tomātiem, sieru, citiem dārzeņiem, īpaši pupiņām, kā arī pie zivs un gaļas. Raudeni var pievienot arī skābējumos- gurķu un kāpostu. Ļoti garšīgi ir rudmiešu, vilnīšu un krimildu sālījumi ar raudeni.

Raudeni ievāc pašā ziedēšanas sākumā, griežot to galotnes 20cm garumā. Pēc žāvēšanas atdala stublājus un uzglabā hermētiski, līdz 3 gadiem (pārtikas vajadzībām).

Uztura receptes

Parastās raudenes tējas maisījums

3 daļas žāvētas raudenes, asinszāles, piparmētras; 1 daļa  melnā plūškoka ogas, lapas un mežrozītes augļu.

Vāra tēju tieši pirms lietošanas. Uz 1L ūdens ņem 2 ēd.k. tējas maisījuma.

Aromātiskais kvass ar parasto raudeni

10 gr. raudenes, 1L kvasa no kvasa koncentrāta.

Raudeni ievieto marles maisiņā un ievietot raudzēšanai paredzētajā kvasā uz 10-12h.

Parastā raudene sālījumiem

Raudenes galotnes vai žāvētu augu ieliek traukā, kurā paredzēts sālīt gurķus, tomātus, sēnes u.c. Izmanto arī ķirša un ozola lapas, kuras nesamazina raudenes aromātu, bet padara to vēl izteiktāku. Turklāt, kāposti un gurķi ilgāk glabājas.

Parastā raudene kompotu aromatizācijai

Žāvētu parasto raudeni ievieto marles maisiņā un liek kompotā, kad to vāra. Pēc uzvārīšanas to izņem.

Parastās raudenes dzēriens

50 gr. žāvētas raudenes, 3L ūdens, 150 gr. medus. Raudeni ievieto verdošā ūdenī un pārtrauc vārīšanu un nostādina 2-3h. Atdala biezumus, pievieno medu, rūpīgi samaisa, pilda pudelēs un atdzesē.

Lasīt par zemo raudupi ->