 |  |  |  |  |
 |
- Angliski:Slender saltwort
- Vāciski: Hügel Salzkraut
- Igauņu: kink-ogamalts
- Lietuviešu: šlaitinė druskė
- Krievu: солянка холмовая
Bioloģiskais apraksts
Pakalnu sālszāle ir stipri sazarots, bumbveidīgs augs ar
smalku zarojumu, kurs sākotnēji ir maigs, vēlāk pārkoksnējas. Noapaļotie
stublāji raibi, klāti ar rozā svītriņām. Lapas diegveida, garas,
puscilindriskas, paplašinātas pamatnē. Apmatojums klāj visu lapu. Augumā augs
mēdz izaugt līdz 100cm. Ziediņi zaļi- balti vai rozā, nelieli, abu dzimumu. Augs
zied no jūnija līdz septembrim, sēklas nogatavina jau augustā.
Ievākšana un apstrāde
Auga raža savvaļā var būt grūti prognozējama, jo tā ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, īpaši mitruma un augsnes īpašībām konkrētajā sezonā. Tādēļ ārstnieciskās izejvielas ieguvei šo augu bieži arī kultivē, kas ļauj nodrošināt stabilāku biomasas apjomu un vienmērīgāku kvalitāti.
Vienlaikus augu iespējams ievākt arī savvaļā, ja tas aug ekoloģiski tīrā vidē un populācija ir pietiekami bagātīga. Savvaļā ievāktiem augiem ķīmiskais sastāvs var vairāk variēt atkarībā no augšanas apstākļiem, tomēr šāda izejviela tradicionālajā lietojumā ir pieņemama. Kultivēšana, galvenokārt, samazina sastāva svārstības starp partijām, bet pilnīgu ķīmiskā sastāva nemainību tā nenodrošina.
Ķīmiskais sastāvs
Pakalnu sālszāle ir bioaktīvām vielām bagāts augs. Tā virszemes daļās konstatēti flavonoīdi – kvercetīns, rutīns, izoramnetīns un tricīns, kā arī citi fenola savienojumi ar antioksidatīvu aktivitāti. Augs satur betaīnu, polisaharīdus, sterolus un brīvās aminoskābes.Minerālvielu sastāvā ietilpst kālijs, fosfors, silīcijs, dzelzs un varš. Sēklās konstatētas polinepiesātinātās taukskābes, tostarp gamma-linolēnskābe.
Augs satur arī alkaloīdus nelielā daudzumā, tostarp salsolīnu. Augam raksturīgs salīdzinoši zems kopējais alkaloīdu saturs salīdzinājumā ar dažām citām Salsola ģints sugām.
Pētījumos aprakstīta arī triterpēnu, organisko skābju un dažādu mikroelementu klātbūtne. Bioaktīvo vielu kopums nosaka auga bioloģisko aktivitāti un tā tradicionālo izmantojumu ārstniecībā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Salsola collina bioaktivitāte ir saistīta ar tajā esošajiem flavonoīdiem (kvercetīnu, rutīnu, izoramnetīnu, tricīnu), betaīnu, polisaharīdiem, fenola savienojumiem un nelielu daudzumu alkaloīdu. Eksperimentālos pētījumos in vitro un dzīvnieku modeļos aprakstīta antioksidatīva iedarbība, kas skaidrojama ar polifenolu spēju neitralizēt brīvos radikāļus un stabilizēt šūnu struktūras. Šo mehānismu dēļ, pētīta arī potenciāla hepatoprotektīva iedarbība, jo oksidatīvā stresa mazināšana ir viens no aknu aizsardzības faktoriem.Augā konstatētās polinepiesātinātās taukskābes, tostarp gamma-linolēnskābe, piedalās šūnu membrānu uzbūvē un iekaisuma mediatoru regulācijā. Polisaharīdi un fruktānu tipa savienojumi var radīt prebiotisku iedarbību, ietekmējot zarnu mikrobiotu un netieši arī ogļhidrātu vielmaiņu. Daļā eksperimentālo pētījumu aprakstīta ietekme uz vielmaiņas procesiem un pretiekaisuma aktivitāte, tomēr jāņem vērā, ka lielākā daļa datu iegūta laboratoriskos vai dzīvnieku modeļos, savukārt, klīniskie pētījumi cilvēkiem ir ierobežoti.
Minerālvielu- kālija, silīcija, dzelzs, vara un citu mikroelementu klātbūtne papildina auga uzturvērtību, taču to daudzums un biopieejamība ir atkarīga no augšanas apstākļiem un augsnes sastāva.
Tautas medicīna
Tradicionālajā lietojumā pakalnu sālszāle izmantota aknu darbības atbalstam un organisma vispārējai stiprināšanai. Dažādu tautu praksē tā lietota gremošanas procesu regulēšanai, žults izdalīšanās veicināšanai un vielmaiņas līdzsvara uzturēšanai. Austrumāzijas un Centrālāzijas tradīcijās augs izmantots arī cukura līmeņa stabilizēšanai un organisma atjaunošanai pēc slimībām.Tautas medicīnā pakalnu sālszālei piedēvēta nozīme aknu un gremošanas sistēmas traucējumu gadījumos, kā arī vispārēja nespēka un vielmaiņas traucējumu situācijās. Šie pielietojumi balstīti vēsturiskā pieredzē un tradicionālajās zināšanās, kas gadsimtu gaitā nodotas no paaudzes paaudzē.