 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: red Bartsia
- Vāciski: Roter Zahntrost
- Zviedru: rödtoppa
- Igauņu: harilik kamaras
- Lietuviešu: raudonasis skėstukas
- Krievu: зубчатка обыкновенная
Bioloģiskais apraksts
Viengadīgs lakstaugs, kurš izaug 15-50cm augumā. Stublājs
stāvs, ar arkveida zariem, stublājs un zari ir klāti ar blīvu, mīkstu un
piekļautu apmatojumu. Lancetveida vai lancet- lineāras lapas, garumā līdz 5cm
un platumā līdz 1cm, augšpusē smailas, gar lapas malu 3-7 truli zobiņi un
apmatojums. Nelieli, divdzimuma, divlūpu ziediņi mēdz būt sarkani, rozā vai
violetos toņos. Tie ir izvietoti pa 8-50, blīvās, vienpusējās vārpu ziedkopās.
Sakņu sistēma ir mietveida, sazarota. Izdīgstot, sēkla veido
smalku dzinumu, kurš nereti ieurbjas blakus esošā auga saknenī un saaug ar to
kopā, barojoties no tā. Auglis- izstiepta, apmatota kārbiņa ar olformas
sēkliņām.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc mirklī, kad augs ir noziedējis- augustā sākumā. Augu griež augsnes līmenī. Augu žāvē uz papīra vai auduma, 5-7cm biezumā, liekot uz palikņiem ēnainā un labi vēdināmā vietā. Augu uzglabā ne ilgāk par 2 gadiem.
Ķīmiskais sastāvs
Parastais sārtžibulīša laksti satur iridoīdos
glikozīdus, starp kuriem ir aukubīns, odontozīds un katalpols,
fenolkarbonātskābes, līdz 3% triterpēnu saponīnus, flavonoīdus, kā luteolīns-7-o-glikozīds,
apigenīns, apigenīn-7-o-glikozīds, ap 4% miecvielas un līdz 1,5% sveķvielas, kā
arī ēterisko eļļu un nedaudz alkaloīdus. Augā atrasta arī askorbīnskābe,
karotinoīdi, dzelzs, varš, mangāns, cinks, niķelis, hroms un molibdēns.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastais sārtžibulītis ir augs, kuru daļēji pētījušas padomju laika un mūsdienu fitoterapijas laboratorijas, galvenokārt, izmantojot dzīvnieku modeļus. Farmakoloģiskie pētījumi liecina, ka šo augu ekstrakti un nostādinājumi ietekmē sirds darbību – in vivo eksperimentos novērota sirds saraušanās amplitūdas palielināšanās un paātrināta sirds ritma reakcija. Šie rezultāti norāda uz iespējamu kardiotonisku efektu, taču jāuzsver, ka izteikti specifiski un atkārtoti klīniskie dati uz cilvēkiem trūkst.Lielākās devās vienlaikus konstatēta ietekme uz uzvedību- samazināta kustību aktivitāte, orientācijas spēja un viegla sedācija, kas interpretēta kā iespējams trankvilizējošs efekts. Šo efektu molekulārais pamats nav pilnībā izprasts, taču tas var būt saistīts ar flavonoīdu un citu fitoķīmijas centrālo ietekmi uz nervu šūnu funkcijām.
Ir aprakstīta sārtžibulīša ietekme uz žults izdali un aknu funkciju. Eksperimentālie dati rāda, ka auga preparāti var paātrināt žults sekrēciju un aknu šūnu atjaunošanās procesus, kas tradicionāli saistīts ar vielmaiņas aktivizēšanu aknās. Šo efektu pamatā ir antioksidatīvi aktīvo vielu klātbūtne, kas palīdz neitralizēt brīvos radikāļus un atbalstīt šūnu membrānu stabilitāti. Polisaharīdiem un fenola savienojumiem var būt prebiotiskas īpašības, kas netieši ietekmē gremošanas un vielmaiņas procesus.
Ir arī atsevišķi pētījumi, kuros novērota pretiekaisuma iedarbība un potenciāla atslogošana sirds un nervu sistēmas funkcijās. Tomēr jāatzīmē, ka daudzi no šiem datiem ir eksperimentāli un iegūti dzīvnieku modeļos vai in vitro, bet plaši, labi kontrolēti klīniskie pētījumi cilvēkos vēl nav izveidoti. Tas nozīmē, ka potenciālie mehānismi ir identificēti, taču to farmakoloģiskā nozīmība cilvēkiem joprojām prasa turpmāku izpēti.
Tautas medicīna
Parastais sārtžibulītis tradicionāli izmantots dažādās Eiropas un Āzijas tautu dziedniecības sistēmās. Tautas medicīnā šī auga virszemes daļas novārījumi un nostādinājumi tiek raksturoti kā līdzekļi, kas atbalsta sirds un asinsvadu veselību, palīdz gremošanas trakta darbībā un veicina aknu un žults funkciju līdzsvaru. Vielmaiņas un organisma uzņemšanas spēju uzlabošana, saskaņā ar pieredzējušu augu lietotāju pieredzi, var sniegt atbalstu pēc infekciju periodos.Vēsturiskajā praksē parasto sārtžibulīti lietoja arī nervu sistēmas darbības traucējumu mazināšanai, galvas sāpju un reimatisma simptomu atvieglošanai, podagras sāpju mazināšanai un dažādu organisma vājuma stāvokļu gadījumos. Šīs lietošanas metodes ir balstītas uz gadsimtu pieredzi, un tās nereti ir saistītas ar vietējām tautu tradīcijām, kur augu lietošanai piešķirta plaša terapeitiskā nozīme.
Dažās tautas medicīnas praksēs parastais sārtžibulītis tiek izmantots kā temperatūru mazinošs līdzeklis infekciju gadījumos un elpceļu simptomu atvieglošanai.