 |  |  |  | - |
| - |  |
- angliski: Globeflower
- vāciski: Trollblume
- zviedru: smörbollar
- igauņu: harilik kullerkupp
- lietuviešu: paprastasis burbulis
- krievu: купальница европейская
Bioloģiskais apraksts
Eiropas saulpurene ir daudzgadīgs 20-90cm augsts
augs, ar īsu sakneni un nelielu ķekaru papildus saknīšu. Lapas sakārtotas
pamīšus, dalītas, uz gariem kātiem. Ziedi abu dzimumu, aktinomorfi, 3-5cm
diametrā, bumbveidīgi.
Augs zied aprīlī- maijā. Interesanti, ka augs zied
ar it kā neatvērtiem ziediem, apputeksnē ziedus maza izmēra mušiņas.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto visu auga virszemes
daļu, retāk saknes. Augu žāvē, kā ierasts apēnotā un labi vēdināmā vietā, bieži
žūstošo materiālu apmaisot, lai tas nesāktu pūt. Šo augu ieteicams ievākt
vietās, kur tas ir labi daudz, lai neiznīcinātu audzi. Augu uzglabā aizvērtos
papīra maisos, ne ilgāk par vienu gadu.
Biežāk šo augu izmanto vasaras sākumā, svaigā
veidā, jo žūstot zūd daļa tās ārstnieciskās īpašības.
Ķīmiskais sastāvs
Eiropas saulpurenē ir daudz alkaloīdu. Viss augs
satur alkaloīdu (magnoflorīnu), slāpekli saturošus savienojumus (holīnu),
flavonoīdus (viteksīns un orientīns). Auga lapās atrastas fenolkarbonātskābes
(n-kumarīnskābe, ferulskābe, sinapskābe), flavonoīdus (kempferolu u.c.). Ziedos
ir flavonoīds (orientīns), karotinoīdi (karotīns, ksantofils, troliksantīns
u.c.). Sēklās atrasti alkaloīdi, ferments lipāza, augu tauki (<32%).
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Eiropas saulpurene tradicionāli tiek izmantota kā augs ar spazmolītisku, pretiekaisuma, urīna un žulti dzenošu iedarbību. Ņemot vērā auga fitoķīmisko profilu — polifenolus, flavonoīdus un alkaloīdus, tā ekstrakti ir rada pretmikrobu aktivitāti in vitro un vieglu ietekmi uz gludo muskulatūru, kas var atvieglot gremošanas trakta un žults pūšļa darbību. Daļēji saglabājies arī uzskats par spēju mazināt tūsku, ko tradicionāli skaidro ar šķidrumu izvadīšanu un nieru darbības modulāciju.Ir dokumentēts, ka saulpurenes ekstrakti var radīt vieglu aknu asinsvadu paplašinājumu, tomēr šīs iedarbības mehānismi ir sarežģīti un saistīti ar auga fitoķīmisko komponentu mijiedarbību ar šūnu metabolismu, nevis tieša farmakoloģiska stimulācija. Saulpurene satur arī molekulas, kas eksperimentāli saistītas ar antioksidatīvu potenciālu, kā arī mijiedarbību ar feramentu sistēmām, kas atrodas aknās un vielmaiņas ceļos — fakts, kas jāņem vērā drošības novērtējumā.
Ņemot vērā auga alkaloīdu profilu, Eiropas saulpurenes preparāti ir koncentrācijas atkarīgi, un to farmakoloģiskā iedarbība mainās atkarībā no devas un lietošanas formas, tas ietekmē gan terapeitisko efektu, gan drošības profilu.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā Eiropas saulpurene tradicionāli tiek lietota īpaši uzmanīgi, jo tai ir zināma toksicitāte. Saknes un ziedus tautā izmanto spazmolītisku, urīndzenošu un pretiekaisuma nostādinājumu un novārījumu pagatavošanā, kā arī ārēji pret ādas parazītiem un iekaisumiem. Dažos reģionos sausos ekstraktus kombinēja ar citām ārstniecības augu formām, lai atvieglotu vieglas gremošanas traucējumu pazīmes.Senatnē Eiropas saulpureni lietoja arī citos kontekstos: svaigu zāļu ūdens nostādinājumu (1:20) lietoja pie gremošanas trakta problēmām, un to izmantoja kopā ar citiem augiem, lai atbalstītu organisma spējas pret dažādām novecošanās un vājuma pazīmēm. Tāpat dažās tradīcijās augu lietoja pie cērmju invāzijām, cingas, dzeltenās kaites, hemoroīdiem, epilepsijas, un dažādu izcelsmju tūskām.
Ārpus tradicionālās medicīnas lokā, saulpureni lietoja arī dzīvnieku kopšanā, ar nostādinājumu vai svaigu augu šķīdumiem mazgāja dzīvniekus pret dažādu veidu insektiem, kuri dzīvoja kažokā.