![]() | ![]() | ![]() | ![]() ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
- angliski: chickweed Wintergreen
- vāciski: Europäischer Siebenstern
- zviedru: skogsstjärna
- igauņu: harilik laanelill
- lietuviešu: miškinė septynikė
- krievu: седмичник европейский
Bioloģiskais apraksts
Latvijā sastopama Eiropas sepriņstarīte (Trientalis europaea L.). Septiņstarītes ir daudzgadīgi augi, kuri nepārsniedz 20cm augumu. Tiem ir smalki, stāvi stublāji, kaili vai izkaisīti apmatoti ar tumši- purpura matiņiem. Saknenis tievs, diegveidīgs, bālgans, ar retiem brūniem ieslēgumiem, ar daudziem pazemes dzinumiem un gumveidīgiem paplašinājumiem galos- uz kuriem veidojas jauni virszemes dzinumi.
Zemākās lapas izkārtotas pamīšus, maziņas 1-3, brūnganas, zvīņveidīgas. Stublāja lapas izkārtotas pamīšus, zaļas, 1-1,5cm garas, 0,5-0,8cm platas, apgriezti olformas vai eliptiskas. Augstākās lapas var izaugt līdz 7cm garumā, veidojot auga galotnē lapu rozeti, daži veidi ar smalki zobotu malu, pamatnē ķīļveidīgas uz īsa lapu kāta 1-3mm garumā. Lapu kāti un lapas no abām pusēm izkaisīti klātas ar tumši purpura matiņiem.
Ziediem ir 5-9 ziedlapiņas, kuras izaug maksimāli līdz 2cm diametrā, tās ir sniegbaltas vai maigi rozā krāsā. Izvietoti uz stāviem, kailiem ziedkātiem, līdz 6cm augstumam.
Pēc ziedēšanas veido augļus- ieapaļa piecvāršņu pogaļa. Savukārt, nobriest tikai 10-25% augļu. Iekšpusē auglim, sīkas, olformas sēkliņas, līdz 1mm garumam, gandrīz melnas krāsas. Sēklas nobriest jūlijā- augustā. Augs zied no maija līdz jūlijam.
Ievākšana un apstrāde
Septiņstarīti tradicionāli neievāc tālākai glabāšanai, bet lieto, galvenokārt, svaigu, jo auga aktīvās vielas ir jutīgas un ātri noārdās. Tautas medicīnā augu ievāc ziedēšanas laikā.
Ja nepieciešams augu saglabāt ilgāk, to var žāvēt piespiedu žāvēšanas iekārtās vai pārtikas dehidratorā ar zemu temperatūru, ideāli 30–40 °C, nodrošinot labu gaisa cirkulāciju. Jāņem vērā, ka šādā veidā iegūtā žāvētā droga saglabā mazāk aktīvo vielu nekā svaigs augs, tāpēc tās terapeitiskā iedarbība var būt vājāka. Auga uzglabāšana 6-12 mēnešiem, ieteicams, ne ilgāk par 6 mēnešiem, tumšā, vēsā vietā, hermētiski slēgtā traukā.
Ķīmiskais sastāvs
Septiņstarītes ķīmiskais sastāvs ir izpētīts salīdzinoši maz, tomēr zināms, ka auga lapās un saknēs ir saponīni un ogļhidrāts amiloīds, bet lapās konstatēts arī C vitamīns. Papildus tam augs satur nelielos daudzumos flavonoīdus un fenola savienojumus, tanīnus, organiskās skābes, piemēram, citronskābi un malonskābi, kā arī minerālvielas, tai skaitā kāliju, magniju un dzelzi. Tiek minēti arī nelieli fitosterolu un smalkmolekulāru skābju daudzumi.
Kopumā septiņstarītes ķīmiskajā profilā dominē ūdenī šķīstošās vielas, kas piedāvā vieglu antioksidatīvu iedarbību, un tās bioķīmiskā struktūra padara augu vērtīgu svaigā formā vai saudzīgi žāvētā.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
No mūsdienu oficiālās zinātnes viedokļa septiņstarīte nav iekļauta standarta ārstniecības līdzekļu sarakstos, un klīnisku pētījumu pierādījumu uz cilvēkiem nav.Eksperimentāli auga lapas un saknes satur saponīnus, flavonoīdus, fenola savienojumus un C vitamīnu, kas molekulārā līmenī var veicināt antioksidatīvu, vieglu pretiekaisuma un imūnmodulējošu efektu. Tas liecina, ka bioaktīvās vielas varētu būt atbildīgas par tradicionāli novērotajām iedarbībām, tomēr šobrīd farmakoloģiskā perspektīvā augs paliek neizpētīts un nav oficiāli pielietojams.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā septiņstarīti izmanto gan iekšķīgi, gan ārīgi. Saknes tradicionāli lietotas kā vemšanu raisoši un sviedru dzenoši līdzekļi, bet ārīgi novārījumu pielietoja brūču ārstēšanai. Laksti tiek izmantoti kā brūču dziedējoši un pretiekaisuma līdzekļi, piemēram, panarīcija, ādas audzēju un acu slimību gadījumā, kā arī iekšķīgi- vājuma, astēnijas un nervu sistēmas traucējumu ārstēšanai, dažkārt, arī malārijas simptomu mazināšanai.Tradicionālajā praksē augs ir noderīgs arī ādas slimību, brūču un apdegumu ārstēšanai, un tautas medicīnā tas tiek uzskatīts par līdzekli, kas atbalsta organisma atjaunošanās procesus un stiprina organisma spējas pret vājuma un stresa stāvokļiem (stress ir domāts, kā organisma stress, ne psiholoģisks).








