Septiņstarīte
Trientalis

septiņstarīte

   

  • angliski: chickweed Wintergreen
  • vāciski: Europäischer Siebenstern
  • zviedru: skogsstjärna
  • igauņu: harilik laanelill
  • lietuviešu: miškinė septynikė
  • krievu: седмичник европейский

Latvijā sastopama Eiropas sepriņstarīte (Trientalis europaea L.). Septiņstarītes ir daudzgadīgi augi, kuri nepārsniedz 20cm augumu. Tiem ir smalki, stāvi stublāji, kaili vai izkaisīti apmatoti ar tumši- purpura matiņiem. Saknenis tievs, diegveidīgs, bālgans, ar retiem brūniem ieslēgumiem, ar daudziem pazemes dzinumiem un gumveidīgiem paplašinājumiem galos- uz kuriem veidojas jauni virszemes dzinumi.

Zemākās lapas izkārtotas pamīšus, maziņas 1-3, brūnganas, zvīņveidīgas. Stublāja lapas izkārtotas pamīšus, zaļas, 1-1,5cm garas, 0,5-0,8cm platas, apgriezti olformas vai eliptiskas. Augstākās lapas var izaugt līdz 7cm garumā, veidojot auga galotnē lapu rozeti, daži veidi ar smalki zobotu malu, pamatnē ķīļveidīgas uz īsa lapu kāta 1-3mm garumā. Lapu kāti un lapas no abām pusēm izkaisīti klātas ar tumši purpura matiņiem.

Ziediem ir 5-9 ziedlapiņas, kuras izaug maksimāli līdz 2cm diametrā, tās ir sniegbaltas vai maigi rozā krāsā. Izvietoti uz stāviem, kailiem ziedkātiem, līdz 6cm augstumam.

Pēc ziedēšanas veido augļus- ieapaļa piecvāršņu pogaļa. Savukārt, nobriest tikai 10-25% augļu. Iekšpusē auglim, sīkas, olformas sēkliņas, līdz 1mm garumam, gandrīz melnas krāsas. Sēklas nobriest jūlijā- augustā. Augs zied no maija līdz jūlijam.

Septiņstarīte netiek ievākta tālākai glabāšanai, bet izmanto tikai svaigus augus. Visplašāk, šis augs tiek izmantots Ķīnas medicīnā. Tautas medicīnā augu ievāc tā ziedēšanas laikā.

Ķīmiskais sastāvs augam ir izpētīts maz, ir zināms, ka auga lapās un saknē ir saponīni un ogļhidrāts amiloīds. Lakstos ir arī C vitamīns.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālā medicīna šo augu savos pētījumos un ārstniecībā neizmanto.

Tautas medicīnā sakneni izmanto, kā vemšanu raisošu un sviedru dzenošu līdzekli. Ārīgi novārījumu izmantoja, lai ārstētu brūces.

Lakstus rekomendē, kā brūču dziedējošu un pretiekaisuma līdzekli, lai ārstētu panarīciju, audzējus, acu slimības un iekšķīgi vājuma ārstēšanai, malārijas gadījumā. Augs noder arī jaunveidojumu, astēnijas un nervu sistēmas slimību ārstēšanai.

Augu veiksmīgi pielieto arī, lai ārstētu ādas slimības, brūces un apdegumus.

Septiņstarīte (Trientalis) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Septiņstarītes ķīmiskais sastāvs vēl nav pilnībā izpētīts, taču zināms, ka auga lapās un saknēs ir saponīni un ogļhidrātu atvasinājums amiloīds. Lakstos ir arī C vitamīns, kas veicina antioksidanta aktivitāti un imūnsistēmas stiprināšanu.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• saponīni – pretiekaisuma, antimikrobiālas un imūnstimulējošas īpašības
• amiloīds (ogļhidrāts) – enerģijas avots, var darboties kā saistviela
• C vitamīns (askorbīnskābe) – spēcīgs antioksidants, imūnsistēmas atbalsts

Spirtā šķīstošas vielas:

Nav konkrētu datu par spirtā šķīstošām vielām Septiņstarītē.

Taukos šķīstošas vielas:

Nav pieejama informācija par taukos šķīstošām vielām.

Glicerīnā šķīstošas vielas:

Dati nav pieejami.

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Viegli pagatavojama, nodrošina C vitamīna un saponīnu uzņemšanu, piemērota viegla imūnstimulācija un pretiekaisuma iedarbība.

Spirta tinktūra:
Nav pietiekami daudz datu, lai rekomendētu.

Eļļas un glicerīna izvilkums:
Nav pietiekamas informācijas.

Nav ieteicams lietot

Augs ir visnotaļ maz pētīts, tāpēc nav zināms, kādas blaknes tas var radīt. Augu nav ieteicams lietot ārstnieciskām vajadzībām.

Lasīt par efeju sētložņu ->