Sfagnum sūnu sāk ievākt pavasarī, sākot ar aprīļa beigām un līdz pat oktobra sākumam, to dara sausā un siltā laikā. Vislabāk šo augu ir ievākt jūnijā, kad laiks ir vissausākais.

Ievākt sfagnum sūnu var dažādi: ievākt visu, kopā ar saknēm un atmirušajiem stiebriem vai ievākt tikai auga augšdaļu, to nogriežot. Pirmajā variantā iznāks vairāk drogas, taču būs grūtāk to apstrādāt. Augu ievāc ar nelielos pleķos ar 50cm atstarpēm, lai augs spētu atjaunot audzi. Šādi audze atkopsies pāris gadu laikā. Svaigi grieztu sūnu iztīra no piemaisījumiem un kārtīgi izspiež no liekā ūdens.

Sfagnum sūnu nav ieteicams žāvēt piespiedu žāvētājos, bet izklāt uz sieta labi vēdināmā vietā, kas aizsargāta no tiešiem saules stariem. Labi izžāvēta sfagnum sūna iegūst tai raksturīgu baltu toni, tā nav drūpoša, tās optimālais mitrums ir 25-30%. Izžāvētu sūnu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par gadu.

Šo sūnu var uzglabāt arī svaigu- ledusskapī vai saldētavā. Ievākto sūnu attīra no gružiem, izspiež, ievieto polietilēna maisā un liek ledusskapī vai saldētavā.

Sfagnum sūnā ir triterpēnu savienojumi (sitosterols, sitostanols), fenolskābes ( fumārskābe, izohlorogēnskābe, kafijskābe, pirokatehīnskābe, hlorogēnskābe, ferulskābe), kumarīni (eskultīns, gerniarīns, skopoletīns, eskulīns, umbelliferons), lignocerols, ceriņu aldehīds, vanilīns, paraoksibenzaldehīts, pigmenti, fenolveidīgs savienojums sfagnols, pektīnvielas, sveķi, cukurs, kumarīns, karbolskābe, celuloze, minerālie sāļi, aldehīdi.

Ārstnieciskā nozīme

Sfagnum sūnas īpašības saistās ar tajā esošu specifisku fenolveidīgu savienojumu- sfagnolu, kurš aptur attīstību patoloģiskai mikroflorai : zarnu nūjiņas, holēras vibrionam, zelta stafilokoku, salmonellu.

Zinātnieki sfagnum sūnā noteica dažādu vielu klātesamību ar baktericīdām un pretsēnīšu iedarbību, kā arī lielu sūnas uzsūkšanas spēju. Sfagnum sūnai ir arī labas pret pūšanas un antiseptiskas īpašības. Sfagnum sūnas stublāji ir veidoti no īpatnējām šūnām, kuras labi caur sevi vada ūdeni, tai pat laikā arī asinis un strutas. Brūce attiecīgi paliek sausa. Tāpēc šo sūnu var pielietot pārsējiem, pūžņojošu brūču gadījumā.

Sfagnum sūnu bioloģiski aktīvās vielas iedarbojas izteikti baktericīdi uz streptokoka un stafilokoka kultūrām. Kā arī tajā esošie kumarīni un organiskās skābes iedarbojas uz sēnītēm. Sfagnum sūnas apsēji, lieti noder traumatisku savainojumu gadījumā, īpaši kuras gūtas ekstremālos apstākļos.

Amerikāņu zinātnieki testējot sfagnum sūnas īpašības, paralēli iepriekš minētajām, atklāja, ka šī sūna iedarbojas arī kā atsāpinošs līdzeklis ar spēcīgām brūču dziedējošām īpašībām.

Dažādu tautu medicīnā sfagnum sūna, kūdra, kūdras novārījumi tiek pielietoti plaši, lai ārstētu zarnu slimības un gremošanas traktu čūlas. Jā, sfagnum sūna ir tieši tā, no kuras iegūst kūdru.

Sfagnum sūnu izmanto ārstnieciskajām vannām, pastiprinātas svīšanas, sēnīšu slimību, psoriāzes, dažādu ādas slimību un locītavu sāpju ārstēšanai. Izžāvētu sfagnum sūnu saberžot pulverī var izmantot uz grūti dzīstošām brūcēm, sastrutojumiem, čūlām un apdegumiem. Spirta izvilkumus , savukārt, pielieto nagu sēnītes ārstēšanai. Tāpat nostādinājumus var droši pielietot, kā pretsāpju līdzekli artrītu, miaļģijas un radikulīta gadījumā.

Savu vietu sfagnum sūna ir ieņēmusi arī ginekoloģijas praksē. Sfagnum sūnas kožļāšana palīdz dzemdību laikā pret sāpēm un stimulē pašas dzemdības. Sfagnum sūna ir pazīstama, kā spēcīgs kontracepcijas līdzeklis, īpaši sievietēm, kurām ir alerģija uz ķīmiskiem un lateksa kontracepcijas līdzekļiem.

Sfagns (Sphagnum L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• fenolskābes (fumārskābe, izohlorogēnskābe, kafijskābe, pirokatehīnskābe, hlorogēnskābe, ferulskābe) – pretiekaisuma, antioksidanta un antimikrobiāla iedarbība
• cukurs – mitrinoša un barojoša iedarbība uz audiem
• pektīnvielas – saistvielu un mīkstinoša iedarbība
• minerālie sāļi – audu reģenerācijas un vielmaiņas procesu atbalsts

Spirtā šķīstošas vielas:

• kumarīni (eskultīns, gerniarīns, skopoletīns, eskulīns, umbelliferons) – spazmolītiska, kapilāru stiprinoša un pretiekaisuma iedarbība
• sfagnols – antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība
• aldehīdi (ceriņu aldehīds, vanilīns, paraoksibenzaldehīts) – antimikrobiāla, aromātiska un konservējoša iedarbība
• karbolskābe – spēcīga antiseptiska iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• triterpēni (sitosterols, sitostanols) – pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība, veicina ādas atjaunošanos
• lignocerols – aizsargājoša un mīkstinoša iedarbība
• sveķi – aizsargājoša, baktericīda un reģenerējoša iedarbība
• pigmenti – antioksidanti un audu aizsardzība no oksidatīvā stresa

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• kumarīni – kā ūdenī un spirtā šķīstoši savienojumi, arī daļēji šķīst glicerīnā, saglabājot pretiekaisuma un nomierinošu iedarbību
• fenolskābes – daļēji šķīst glicerīnā, sniedzot vieglu antiseptisku efektu jutīgai ādai

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Sfagna tēja netiek izmantota iekšķīgai lietošanai drošības apsvērumu dēļ. Taču ūdens uzlējumu var izmantot ārēji – brūču apmazgāšanai, ādas attīrīšanai, kā arī iekaisumu mazināšanai.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Efektīva antibakteriāla un pretiekaisuma līdzekļa iegūšanai. Lietojama ārīgi – brūču dezinficēšanai, kompresēm vai kāju vanniņām.

Eļļas izvilkums:
Mazāk izplatīts, taču iespējams izmantot lēnas macerācijas ceļā. Der kā ādas mīkstinātājs un aizsargs sausai, iekaisušai ādai.

Glicerīna izvilkums:
Labs risinājums bērniem vai jutīgas ādas kopšanai. Sniedz vieglu antiseptisku, mitrinošu un nomierinošu efektu.

Nav ieteicams lietot

Sfagnum sūnas ārstnieciskos preparātus nav ieteicams lietot sirds- asinsvadu slimību gadījumā, paaugstināta arteriālā asinsspiediena gadījumā un stiprām kuņģa-zarnu trakta problēmām. Kā arī nefrozonefrīta saslimšanas gadījumā. Protams, grūtniecība, laktācijas periods un bērni, kā vairums augu!

Lasīt par palēko sirmeni->