 |  |  |   |   |
 |  |
- angliski: gallant Soldier
- vāciski: Kleinblütiges Franzosenkraut
- zviedru: gängel
- igauņu: paljas võõrkakar
- lietuviešu: smulkiažiedė galinsoga
- krievu: галинсога мелкоцветковая
Bioloģiskais apraksts
Sīkziedu sīkgalvīte ir viengadīgs lakstaugs, augumā no
10-130cm. Stublājs ir sazarots, apmatots sīkiem matiņiem, sakņu sistēma
bārkšveida. Lapas olformas, gar malu viļņota vai truli zobota, uz īsiem lapu
kātiem. Ziedēt sāk iestājoties vasarai un stabilam siltam laikam un turpinās
līdz augusta beigām. Ziedkopas- nelieli groziņi (<1cm dia.), kuri sastāv no
malējiem un vidējiem tūbveida ziediem. Malējie ziedi- sievišķie (5-7
ziedlapiņas), baltas vai krēmkrāsas tonī. Iekšējie ziedi divdzinuma, dzelteni,
daudzskaitlīgi, piltumvveida.
Augļi- tumši pelēkas sēklas, koniskas četršķautņu formas,
līdz 1,5mm garas, klātas gaišu apmatojumu. Auglim ir lidmatiņi, īsas, baltas
skropstiņas vai plēvītes. Pateicoties lidmatiņiem sēklas tiek aiznestas lielos
attālumos.
Sīkziedu sīkgalvīte ir ārkārtīgi dzīvot spējīgs un auglīgs
augs. Sākot ar maiju līdz septembra beigām, viens augs spēj saražot 300
tūkstošs sēklu, kuras viegli izdīgst un dod jaunus dzinumus. Gadījumos, ja
laika apstākļi būs nepiemēroti sēklu dīgšanai (būs auksts), sēklas augsnē var
atrasties miega stāvoklī līdz 10 gadiem, saglabājot savu dīgtspēju, tas spēj
augt arī zem sniega. Sēklas spēj nobriest arī uz no zemes izrauta auga. No
zemes izrakts augs, aktīvi cīnās par dzīvību, no starpmezglu vietām izlaižot
gaisa saknes un mēģinot iesakņoties. Izrauts augs ilgu laiku nevīst, uzņemot
mitrumu no rīta rasas un lietus.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga visu virszemes un pazemes
daļu. Saknes ievāc visu veģetācijas periodu, virszemes daļu ievāc tikai
ziedēšanas laikā (jūnijā, tā daļas satur visvairāk vērtīgo vielu). Saknes rok,
attīra no augsnes un žāvē 50C temperatūrā. Saknes uzglabā ne ilgāk par 2
gadiem.
Auga virszemes daļu ievāc sausā un saulainā laikā, griežot,
atkāpjoties mazliet no zemes klātnes, visu stublāju. Stublājus žāvē, aizsargāti
no saules stariem, klājot uz sietiem, labi vēdināmā telpā. Uzglabā drogu papīra
vai auduma maisos ne ilgāk par 2 gadiem.
Sīkziedu sīkgalvīti ir vēlams vākt iespējami tālu no ceļiem
un piegružotām vietām. Augam ir tendences sevī uzkrāt ne tikai cilvēkam
vērtīgās vielas.
Ķīmiskais sastāvs
Sīkziedu sīkgalvīte (Galinsoga parviflora) satur tipiskus Asteraceae dzimtai raksturīgus sekundāros metabolītus. Auga virszemes daļā konstatēti fitosterīni (tostarp stigmasterīns), flavonoīdi un fenolskābes (piemēram, kafijskābe). Identificētas arī primārā metabolisma organiskās skābes (citronskābe, dzintarskābe) un taukskābes (oleīnskābe, palmitīnskābe).Dažos pētījumos minēti triterpēnu saponīni un poliacetilēna savienojumi saknēs. Auga biomasa satur proteīnus ar vairākām aminoskābēm, tostarp neaizstājamajām. Konstatēti arī makroelementi- kalcijs, kālijs, magnijs un fosfors, to koncentrācija ir atkarīga no augsnes sastāva.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Sīkziedu sīkgalvīte (Galinsoga parviflora) nav iekļauta oficiālajās farmakopejās un nav klīniski pētīta kā ārstniecības augs Eiropas medicīnā.
Auga sastāvā konstatētie flavonoīdi, fenolskābes un citi sekundārie metabolīti teorētiski varētu nodrošināt pretiekaisuma un antioksidatīvu aktivitāti, taču klīniski pierādījumi par terapeitisku efektivitāti nav pieejami.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā šis augs dažādos reģionos izmantots kā vieglas iedarbības ārstniecības un uztura augs. Īpaši Centrālamerikā un Dienvidamerikā tā lakstu novārījumus tradicionāli lieto gremošanas traucējumu gadījumos- vieglas caurejas, kuņģa diskomforta un zarnu iekaisuma gadījumā. Šādu pielietojumu parasti saista ar iespējamo savelkošo un viegli pretiekaisuma iedarbību, ko varētu nodrošināt auga fenolskābes un flavonoīdi.Drudža un saaukstēšanās gadījumā augu izmanto kā vieglu sviedrējošu līdzekli, kā arī vispārēja spēka atjaunošanai pēc slimošanas. Dažviet tradicionāli uzskatīts, ka lakstu novārījums palīdz mazināt iekaisuma procesus organismā.
Ārīgai lietošanai svaigi sasmalcinātas lapas vai to aplikācijas tiek liktas uz nelielām brūcēm, griezumiem un ādas iekaisumiem. Šādu pielietojumu pamato ar iespējamu savelkošu un lokāli nomierinošu efektu. Lakstu novārījums izmantots arī mutes dobuma skalošanai stomatīta vai smaganu iekaisuma gadījumā. Atsevišķos reģionos minēta arī lietošana sieviešu veselības traucējumu gadījumos, tostarp asiņošanas mazināšanai.