-
-

• Angliski: Pasqueflower
• Vāciski: Küchenschelle
• Zviedru: sippa
• Igauņu:karukell
• Lietuviešu: šilagėlė
• Krievu: прострел

Silpurene ir daudzgadīgs augs ar stāvu stublāju un garu sakneni. Augumā augs ir vidēji no 5- 40cm. Viss augs ir klāts ar apmatojumu. Lapas atrodas uz lapu kātiem un izkārtotas piesaknes rozetē. Ziedi vientuļi, lieli un atkarībā no sugas savā krāsā. Augs zied sākot ar aprīli un turpinās arī maijā.

Ievāc silpureni uzmanīgi, neaizmirstot, ka auga sula ir indīga un spēj radīt ādas apdegumus. Augu ievāc ziedēšanas laikā. Silpureni žāvē ēnainā vietā, izklājot augu uz sietiem plānā slānī. Pēc izžāvēšanas augu izmantot var ne agrāk, kā pēc trīs mēnešiem, savādāk augs vēl saglabās savu indīgumu. Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par trīs gadiem.

Der zināt, ka visu sugu silpurenes ir iekļautas Sarkanajā grāmatā un to ievākšana ir aizliegta.

Silpurenes sastāvā  atrasts anemonīns, saponīni, fitoncīdi, miecvielas un sveķvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālajā medicīnā šis augs netiek lietots un netiek izskatīta tā perspektīva.

Tautas medicīnā visbiežāk tiek pielietota meža silpurene (Pulsatilla patens) un pļavu silpurene (Pulsatilla pratensis). Valda uzskats, ka tam piemīt pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība, sedatīvs efekts, tas mazina arteriālo asinsspiedienu, mazina elpošanas ritmu un pulsu.

Ziedu novārījumu lieto neauglības gadījumā. Reimatisma gadījumā ierīvē sāpošās vietas ar šī auga spirta izvilkumu. Auga nostādinājumu izmanto, lai atsāpinātu dzemdības, ārstētu bezmiegu un pat, kā līdzekli pret impotenci.

Augs izsens tiek pielietots arī homeopātijā, taču šī mājas lapa par šo novirzienu informāciju nesatur.

Silpurene (Pulsatilla) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• saponīni – atkrēpojoša, antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība, bet lielās devās var kairināt gļotādu
• miecvielas – savelkoša, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• anemonīns – spēcīga pretsāpju, nomierinoša un kairinoša iedarbība; lielās devās toksisks
• fitoncīdi – antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība
• sveķvielas – veido aizsargkārtu, nodrošina antibakteriālu iedarbību

Taukos šķīstošas vielas:

• sveķvielas – ādu aizsargājoša un dziedējoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• saponīni – saglabā daļu no atkrēpojošas un pretiekaisuma iedarbības, ja izvilkums ir pareizi dozēts
• miecvielas – nodrošina antiseptisku un savelkošu efektu maigai lietošanai uz ādas

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama iekšķīgai lietošanai, jo silpurene satur potenciāli toksiskas vielas. Tēju iespējams lietot tikai ārīgai apmazgāšanai pie ādas kairinājumiem vai kāju vanniņām, stingri ievērojot devas.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Tiek izmantota tikai ārēji vai homeopātiskās devās. Lietot ar lielu piesardzību! Spirtā labi izvelkas anemonīns un fitoncīdi, kas iedarbojas uz nervu un ādas receptoriem.

Eļļas izvilkums:
Nav ieteicams, jo eļļa nesatur drošu ekstrakciju potenciāli bīstamajām aktīvajām vielām. Retos gadījumos var izmantot ārējai lietošanai, ja ir precīzi zināms drošais saturs.

Glicerīna izvilkums:
Var izmantot tikai ārīgi – piemēram, kompresēm, ādas kairinājumu vai ekzēmas gadījumos. Glicerīns mīkstina iedarbību, taču arī šeit jāievēro piesardzība.

Nav ieteicams lietot

Svaigā veidā šis augs ir indīgs. Silpurenes sulai nonākot uz ādas veidojas ķīmiska tipa apdegums- pirmās vai otrās pakāpes. Lietojot svaigu augu iekšķīgi, var gūt smagus gremošanas orgānu apdegumus.

Ne kādā veidā (pat izžāvētā) silpureni nedrīkst lietot čūlas, gastrīta, hepatīta, grūtniecības un laktācijas gadījumā, kā arī bērniem to dot aizliegts.

Lasīt par sīkziedu sīkgalvīti ->