-
-

• Angliski: Pasqueflower
• Vāciski: Küchenschelle
• Zviedru: sippa
• Igauņu:karukell
• Lietuviešu: šilagėlė
• Krievu: прострел

Bioloģiskais apraksts

Silpurene ir daudzgadīgs augs ar stāvu stublāju un garu sakneni. Augumā augs ir vidēji no 5- 40cm. Viss augs ir klāts ar apmatojumu. Lapas atrodas uz lapu kātiem un izkārtotas piesaknes rozetē. Ziedi vientuļi, lieli un atkarībā no sugas savā krāsā. Augs zied sākot ar aprīli un turpinās arī maijā.

Ievākšana un apstrāde

Ievāc silpureni uzmanīgi, neaizmirstot, ka auga sula ir indīga un spēj radīt ādas apdegumus. Augu ievāc ziedēšanas laikā. Silpureni žāvē ēnainā vietā, izklājot augu uz sietiem plānā slānī. Pēc izžāvēšanas augu tradicionāli ieteicams uzglabāt vismaz vairākus mēnešus, lai mazinātos svaigajam augam raksturīgais kairinošais efekts. Praksē bieži min trīs mēnešu nogaidīšanas periodu kā piesardzības principu.Augu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par trīs gadiem, bet tā kā augs netiek oficiāli lietots, tad termiņš ir vairāk tradicionāli/ vēsturiski noteikts.

Der zināt, ka visu sugu silpurenes Latvijā ir iekļautas Sarkanajā grāmatā un to ievākšana ir aizliegta.

Ķīmiskais sastāvs

Silpurenes ķīmiskajā sastāvā galvenais bioaktīvais savienojums ir protoanemonīns, kas žūstot pārvēršas par anemonīnu. Augā konstatēti arī triterpēnu saponīni, fenola savienojumi un nelielos daudzumos tanīni. Ķīmiskais sastāvs var atšķirties starp sugām, un Latvijas savvaļas sugām detalizēti fitoķīmiskie pētījumi ir ierobežoti.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Latvijā, savvaļā augošās silpurenes sugas oficiālajā medicīnā netiek lietotas, un tās nav iekļautas mūsdienu farmakopejās drošas ārstnieciskas drogas statusā. To ierobežo auga toksiskums, kas saistīts ar protoanemonīna klātbūtni. 

Atsevišķās ārvalstu publikācijās Pulsatilla sugas tiek pētītas antibakteriālās un pretparazītu aktivitātes kontekstā, tomēr klīniski pierādījumi par drošu un efektīvu lietošanu cilvēkiem ir nepietiekami.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā, Latvijā, visbiežāk minēta Pulsatilla patens un Pulsatilla pratensis. 

Tradicionāli augam piedēvē pretiekaisuma un pretmikrobu īpašības, kā arī sedatīvu efektu. Tiek uzskatīts, ka tas mazina arteriālo asinsspiedienu, elpošanas ritmu un pulsu. Ziedu novārījums folklorā lietots neauglības gadījumā, bet spirta izvilkumi- ierīvēšanai, reimatisku sāpju gadījumā. 

Nostādinājumi vēsturiski minēti arī dzemdību atsāpināšanai, bezmiega ārstēšanai un kā līdzeklis pret impotenci.

Silpurene (Pulsatilla) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenī šķīstošas vielas:

• saponīni – atkrēpojoša, antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība, bet lielās devās var kairināt gļotādu
• miecvielas – savelkoša, pretiekaisuma un pretmikrobu iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• anemonīns – spēcīga pretsāpju, nomierinoša un kairinoša iedarbība; lielās devās toksisks
• fitoncīdi – antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība
• sveķvielas – veido aizsargkārtu, nodrošina antibakteriālu iedarbību

Taukos šķīstošas vielas:

• sveķvielas – ādu aizsargājoša un dziedējoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• saponīni – saglabā daļu no atkrēpojošas un pretiekaisuma iedarbības, ja izvilkums ir pareizi dozēts
• miecvielas – nodrošina antiseptisku un savelkošu efektu maigai lietošanai uz ādas

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nav ieteicama iekšķīgai lietošanai, jo silpurene satur potenciāli toksiskas vielas. Tēju iespējams lietot tikai ārīgai apmazgāšanai pie ādas kairinājumiem vai kāju vanniņām, stingri ievērojot devas.

Spirta tinktūra (vēlams 40–50%):
Tiek izmantota tikai ārēji vai homeopātiskās devās. Lietot ar lielu piesardzību! Spirtā labi izvelkas anemonīns un fitoncīdi, kas iedarbojas uz nervu un ādas receptoriem.

Eļļas izvilkums:
Nav ieteicams, jo eļļa nesatur drošu ekstrakciju potenciāli bīstamajām aktīvajām vielām. Retos gadījumos var izmantot ārējai lietošanai, ja ir precīzi zināms drošais saturs.

Glicerīna izvilkums:
Var izmantot tikai ārīgi – piemēram, kompresēm, ādas kairinājumu vai ekzēmas gadījumos. Glicerīns mīkstina iedarbību, taču arī šeit jāievēro piesardzība.

Nav ieteicams lietot

Svaigā veidā silpurene (Pulsatilla) ir toksiska. Augs satur protoanemonīnu- reaktīvu laktonu, kas mehāniski bojā audus. Silpurenes sulai nonākot uz ādas, iespējams kairinošs kontaktdermatīts ar apsārtumu, dedzināšanu un pūšļu veidošanos (vezikulāra reakcija). Smagākos gadījumos iespējami ādas bojājumi ar virspusēju epidermas nekrozi.

Lietojot svaigu augu iekšķīgi, iespējams mutes dobuma un barības vada gļotādas kairinājums, stipras sāpes kuņģī, vemšana, caureja, kā arī kuņģa–zarnu trakta gļotādas iekaisums vai bojājums. Lielākās devās iespējama centrālās nervu sistēmas nomākuma pazīmes un kardiovaskulāri traucējumi.

Žāvējot protoanemonīns daļēji pārvēršas par mazāk toksisko anemonīnu, tomēr tas nepadara augu drošu nekontrolētai lietošanai.

Silpureni nedrīkst lietot:

• kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā,

• gastrīta un citu kuņģa–zarnu trakta iekaisumu gadījumā,

• aknu slimību, tai skaitā hepatīta, gadījumā,

• grūtniecības laikā (iespējama dzemdes tonusa pastiprināšana un abortu izraisošs efekts),

• zīdīšanas periodā,

• bērniem un pusaudžiem.

Nav ieteicama arī lietošana cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret gundegu dzimtas (Ranunculaceae) augiem.

Ņemot vērā toksicitāti un klīnisku pētījumu trūkumu, silpurenes iekšķīga lietošana nav uzskatāma par drošu vai pamatotu terapeitisku metodi.

Lasīt par sīkziedu sīkgalvīti ->