 |  |  |    |  |
 |  |
- Angliski: Russian Dock
- Vāciski: Gedrungener Ampfer
- Zviedru: vippskräppa
- Igauņu: hobuoblikas
- Lietuviešu: tankiažiedė rūgštynė
- Krievu: щавель конский
Bioloģiskais apraksts
Liels, daudzgadīgs augs ar resnu sakneni. Raksturīgas gaiši zaļa, pelēcīgas ovāli trīssturformas piesaknes lapas ar vāju sirds formas pamatni, līdz 20cm garas un 10cm platas. Raksturīgas arī apmatotas lapas (lapas apakšpusē, dzīslojums ir īsi, bet blīvi apmatots). Ziediņi maziņi, aktinomorfi (pareizi) zaļi, divdzimuma, izvietotas blīvā piramidālā skarā. Auglis trīšķautņu riekstiņš. Zied maijā- jūnijā. Sēklas nobriest sākot no jūlija- līdz novembrim.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto sakneņus un saknes, jo tie koncentrē lielāko daļu auga bioaktīvo vielu. Sakneņus ievāc rudenī, pēc auga virszemes daļas atmiršanas, vai pavasarī pirms veģetācijas sākuma (aprīlis–maijs). Pēc izrakšanas saknes jāattīra no augsnes, jāatdala virszemes daļa un jānoskalo aukstā ūdenī. Tradicionāli pieļaujama neliela apvītināšana saulē, kas dažkārt var palielināt fenolskābju, kuras iztur žāvēšanas temperatūru, koncentrāciju.
Pēc tam saknes sasmalcina un sagriež gareniski, žāvē ēnainās un labi vēdināmās vietās, vai arī piespiedu žāvētājos līdz 45 °C, lai saglabātu aktīvās vielas, it īpaši tanīnus un antociānus. Žāvētas drogas uzglabā papīra maisos vai stikla burkās, sausā vietā, un tās saglabā ārstnieciskās īpašības līdz vienam gadam.
Papildus var piebilst, ka, tāpat kā citiem Rumex dzimtas augiem, sakneņos koncentrējas oksālskābes un fenolskābes, kā arī dažādi tanīni, kas nodrošina auga savelkošo un pretiekaisuma iedarbību. Šie savienojumi ir relatīvi stabilāki, ja saknes žāvētas zem 45 °C, kamēr augstāka temperatūra var daļēji degradēt aktīvās vielas.
Ķīmiskais sastāvs
Blīvās skābenes sakneņos un saknēs ir bagātīgs bioloģiski aktīvo vielu komplekss. Galvenās sastāvdaļas ir antrahinoni (<4,1%), gan brīvā veidā, gan glikozīdu formā, tostarp hrizofaneīns, glikofrangulaemodīns, reohrizīns, glikoaloe-emodīns un glikoreīns.
Papildus antrahinoniem sakneņos un saknēs ir miecvielas (katehīnu polimēri <16%), flavonoīdi, piemēram, kvercetīns un tā glikozīdi (hiperozīds, rutīns, rumarīns), leikoantocianidīni, fenolkarbonātu skābes (kafijas un hlorogēnskābe), citronskābe, pienskābe, oksikumarīni, iridoīdi, steroīdi, sveķvielas, vitamīns K, karotenoīdi, ēterisko eļļu pēdas un ogļhidrāti, galvenokārt, saharoze. Sakneņos ir arī organiskie dzelzs savienojumi (<1,5%).
Auga virszemes daļa ir īpaši vērtīga ar antracēnu glikozīdiem (<0,43%), flavonoīdiem (hiperīns <1,48%, rutīns), miecvielām (2–7%), askorbīnskābi (183,9 mg%), karotīnu (8 mg%) un oksalātiem (<3,31%).
Ziedos ir aptuveni 2,5% ēteriskās eļļas, 2,5% rutīna, kvercetīns, cianīna-3-glikozīds un askorbīnskābe, savukārt augļos dominē miecvielas (pirokathehīna un pirogallu grupas, tostarp glikogallīns), flavonoīdi un askorbīnskābe.
Sastāvdaļas uzkrājas atšķirīgi auga attīstības stadijās: miecvielas (<7,36%) un askorbīnskābe (<200 mg%) maksimāli uzkrājas negatavos augļos, savukārt, flavonoīdi (<1,6%) un sveķvielas (<3,5%) dominē gatavos augļos. Visi auga orgāni spēj uzkrāt oksalātus un skābeņu skābi, īpaši saknēs un sakneņos (<12,95%), kamēr brīvās skābes koncentrējas, galvenokārt, lapās.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Blīvās skābenes preparāti iedarbojas nostiprinoši un savelkoši, galvenokārt, pateicoties miecvielām (tanīniem), kas veicina olbaltumvielu koagulāciju un stimulē aizsargkārtiņu veidošanos uz zarnu sieniņām. Tas samazina sekretorās darbības pārmērību, nomāc transsudācijas procesus un aizsargā zarnu sieniņas no kairinājuma. Līdzīgs efekts novērojams arī apdegumu un čūlu gadījumā, kad blīvās skābenes preparāti palīdz veidot lokālu aizsargslāni.
Sakneņu un sakņu preparāti lielās devās darbojas kā caureju veicinoši līdzekļi, pateicoties antrahinoniem, kas stimulē resnās zarnas peristaltiku un veicina fekālo masu sašķidrināšanos. Efekts parādās pēc 8–12 stundām, tāpēc tos lieto, galvenokārt, uz nakti.
Auga bioloģiski aktīvo vielu komplekss nodrošina arī žulti dzenošu, antioksidantu un hepatoprotektoru iedarbību. Hepatoprotektīvo efektu nodrošina leikoantocianīni un katehīni, kas stabilizē šūnu membrānas un samazina oksidatīvo stresu. Turklāt, šīs vielas var izrādīt arī pretaudzēju aktivitāti.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā blīvās skābenes nostādinājumus, novārījumus un ekstraktus lieto kolītu, enterokolītu un vieglu caureju gadījumos, kā arī zarnu atonijas mazināšanai. Tie atvieglo fekāliju izvadi hemoroīdu un anālās atveres trūču gadījumā. Skābenes tiek pielietotas arī kā helmintu līdzeklis un salmonelozes profilaksei, īpaši bērniem, kā arī kā pret cingas līdzeklis un vitamīnu C deficīta ārstēšanai.
Preparāti stimulē žultsradi un žults izvadi aknās, palīdz ārstēt hepatītu, holecistītu un holangītu, taču monoterapijas efekts parasti ir vāji izteikts, tāpēc augu bieži lieto kombinācijā ar citām ārstnieciskām zālēm.
Blīvās skābenes sakņu novārījums tautā tiek lietots arī alkohola radītā abstinences sindroma mazināšanai, uzlabojot pašsajūtu, samazinot galvas sāpes, arteriālo spiedienu, tahikardiju, slāpes un dispeptiskās parādības, kā arī veicinot apetīti un miegu.
Starptautiskajā tautas medicīnā augu pielieto ļoti dažādi! Brazīlijā sakņu novārījumu lieto limfmezglu palielinājuma gadījumā un kā pret cingas, temperatūras mazinošu un tonizējošu līdzekli. Indijā saknes izmanto zobu sāpju un smaganu iekaisuma ārstēšanai. Taizemē augu tvaikus izmanto acs slimību un čūlu ārstēšanai. Tibetas medicīnā sakneņa sulu lieto ādas slimību ārstēšanai.
Vidusāzijas un Tadžikistānas tautas medicīnā lapu sulu lieto sliktas dūšas, kuņģa dedzināšanas un dzeltenās kaites gadījumā, kā arī kakla skalošanai angīnas un asiņojošu smaganu ārstēšanai. Žāvētu augļu novārījumus pielieto gastrīta un kuņģa čūlas ārstēšanai, bet novārījumu no apgrauzdētiem augļiem – kolīta, enterokolīta un dizentērijas gadījumā.
Ārīgi blīvās skābenes lapas, apsmērētas ar kausētu sviestu, lieto aplikācijās uz brūcēm, abscesiem un augoņiem.
Ziedkopu novārījumus izmanto bērnu ādas slimību gadījumā, savukārt Slovākijā saknes novārījumu pielieto kā asins apturošu līdzekli un kuņģa, zarnu, plaušu, dzemdes un hemoroīdu ārstēšanai.