 |  |  |   |  |
  |  |  |
- Angliski: common Sorrel
- Vāciski: Wiesen-Sauerampfer
- Zviedru: ängssyra
- Igauņu: hapu oblikas
- Lietuviešu: valgomoji rūgštynė
- Krievu: щавель обыкновенный
Bioloģiskais apraksts
Pļavas skābene ir daudzgadīgs augs ar stāvu, rievotu
stublāju, augumā 30-100cm, ar īsu bārkšsakni. Stublāja apakšpuse iesarkanā
krāsā. Lapas veselas, bultveida, mīkstas, sulīgas, izkārtotas pamīšus. Stublāja
pamatnē uz gariem lapu kātiem, stublāja augšpusē sēdošas. Ziedi viendzimuma,
sīki, rozīgi vai dzeltenīgi, savākti sarežģītās skaras veida ziedkopā. Zied
augs jūnijā- augustā. Auglis- spīdīgs, trīsšķautņu, tumši brūns grauds uz
sarkanīgas kājiņas, nobriest augustā- septembrī. Visām auga daļām raksturīga skābena
garša.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto pļavas skābenes (Rumex acetosa) virszemes daļu- lapas un saknes. Mājas apstākļos lapas var žāvēt vai konservēt, izvēloties tikai veselas, nebojātas lapas. Pirms žāvēšanas tās rūpīgi skalo tekošā ūdenī, sasien nelielās buntītēs un žāvē labi vēdināmā vietā, pasargājot no tiešiem saules stariem. Piespiedu žāvētājos lapas un stublājus var žāvēt 50–60 °C temperatūrā. Sagatavotās drogas uzglabāšanas termiņš ir līdz vienam gadam, saglabājot tās ārstnieciskās īpašības.
Konservēšanai svaigas lapas rūpīgi pārbauda, skalo un īsi noplaucē ar verdošu ūdeni. Pēc tam lapas var sasmalcināt vai izberzt caur sietu, iegūto biezeni uzsilda emaljas traukā, kārto burciņās un sterilizē aptuveni vienu stundu. Var konservēt arī veselas lapas- tās noplaucē ar verdošu ūdeni līdz vienai minūtei, liek burciņās, sterilizē un cieši noslēdz.
Saknes ievāc rudenī, kad atmirst auga virszemes daļa, vai pavasarī līdz veģetācijas sākumam. Saknes rūpīgi attīra no augsnes un mazgā aukstā ūdenī. Resnākās saknes var gareniski sagriezt. Tradicionāli pieļauj nelielu apvītināšanu svaigā gaisā, pasargātu no saules stariem, ne ilgāk kā divas dienas- šī procedūra var palīdzēt saglabāt daļu fenolskābju stabilitāti. Pēc tam saknes žāvē uz sietiem labi vēdināmā telpā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50–60 °C temperatūru. Žāvētas saknes uzglabā ne ilgāk kā divus gadus, saglabājot to ārstniecisko potenciālu.
Ķīmiskais sastāvs
Pļavas skābenes lapās pārsvarā ir ūdens (aptuveni 92%), olbaltumvielas (1,5%), ogļhidrāti (4%) un šķiedrvielas (1%). Augā ir vairākas organiskās skābes, galvenokārt, skābeņskābe, ābolskābe, citronskābe, dzintarskābe un salicilskābe, kas piešķir augam raksturīgo rūgteno un skābo garšu. No mikroelementiem lapās ir dzelzs, fosfors, kālijs un magnijs, kā arī vitamīni C (līdz 90 mg/100 g), A, B1, B2, P un PP.
Pļavas skābenes lapas satur vairākus flavonoīdus un to glikozīdus, tostarp hiperinu, kvercetīnu un cianidīnu, kas ir koncentrēti, galvenokārt, lapās, ziedos un augļos. Šie savienojumi veicina antioksidantu aktivitāti un aizsargā šūnas no oksidatīvā stresa. Lapās ir arī dažādas rūgtvielas, kas tradicionāli tiek saistītas ar gremošanas funkciju stimulāciju.
Saknes ir bagātas ar sveķvielām, cieti, miecvielām un organiskajām skābēm, kā arī nelielu daudzumu olbaltumvielu un minerālvielu. Šie komponenti nodrošina sakņu sadrumstalotību un ļauj gatavot preparātus, kas darbojas kā viegli caureju veicinoši līdzekļi, kā arī palīdz uzturēt zarnu mikrofloru un kuņģa-zarnu trakta veselību.
Kopumā pļavas skābene ir komplekss augs, kas satur gan skābes un minerālvielas, gan flavonoīdus un organiskās vielas, nodrošinot to kā vērtīgu gan pārtikas, gan ārstniecisko resursu, taču tai jāpieiet uzmanīgi, ņemot vērā skābeņu skābes un oksalātu saturu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Pļavas skābene ir vērtīgs augs, pateicoties tās bagātīgajam bioloģiski aktīvo vielu sastāvam. Augā esošais C vitamīns, kālija savienojumi un rutīns stiprina kapilāru sieniņas, nodrošina antisklerotisku aktivitāti un palīdz atjaunot asinsvadu elastību. Šīs īpašības padara pļavas skābeni noderīgu sirds-asinsvadu slimību gadījumā, tostarp aterosklerozes, sirds išēmisko slimību un hipertensijas profilaksē un atbalsta terapijā.
Augā esošās organiskās skābes un šķiedrvielas veicina zarnu peristaltiku, atvieglojot aizcietējumus, savukārt, saknēs esošās miecvielas rada savelkošu, pretiekaisuma un brūču dziedējošu efektu. Pļavas skābenes rūgtvielas stimulē apetīti un kuņģa sulas sekrēciju, tādējādi veicinot gremošanas funkciju un barības sagremošanu.
Tautas medicīna
Tautas dziedniecībā pļavas skābeni izmanto jau izsens. Svaigas lapas tiek pielietotas angīnas, smaganu iekaisuma, reimatisma, kašķa, nedzīstošu brūču un čūlu ārstēšanā. Pļavas skābeņu lapas uzlabo gremošanas trakta darbību, samazina rūgšanas procesus zarnās un atvieglo pašsajūtu sirds-asinsvadu saslimšanu gadījumos.
Svaiga pļavas skābeņu sula tiek izmantota kā dabīgs žults dzenošs līdzeklis, uzlabojot aknu un žults pūšļa darbību, kā arī palīdz ārstēt dzelteno kaiti.
Sakņu pulveri tradicionāli lieto uz nakti kā vieglu caureju veicinošu līdzekli, savukārt, sakņu ūdens novārījums tiek pielietots ārīgi ādas slimību, trūču, furunkulu un aknes ārstēšanā, kā arī mutes skalošanai stomatīta, parodontīta un gingvinīta gadījumā.
Pļavas skābeņu novārījums ir efektīvs arī asiņošanas apturošs līdzeklis, piemēram, asiņainas caurejas un dizentērijas gadījumos, tas nostiprina zarnu sieniņas, pateicoties augā esošajām miecvielām un flavonoīdiem. Tādējādi pļavas skābene vienlaikus darbojas gan kā uztura papildinājums, gan kā tradicionāls ārstniecības līdzeklis dažādu gremošanas un asinsvadu problēmu gadījumos.