 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Madwort
- vāciski: Schlangenäuglein
- zviedru: paddfot
- igauņu: karerohi
- lietuviešu: šliaužiantysis prosnis
- krievu: асперуга простертая
Bioloģiskais apraksts
Gulošā skarbene ir viengadīgs augs, ar asi rievotu, sulīgu
stublāju, kurš mēdz stiepties pat līdz metram garumā. Stublājs ir vāji
apmatots, klāts ar stingriem āķveidīgiem dzeloņiem. Šie stingrie āķveida dzelonīši
palīdz augam ložņāt pa zālienu, krūmājiem un žogiem. Ja augam nav pret ko
atbalstīties, tas izguļas pa zemi.
Visa stublāja garumā pamīšus vai pretēji izkārtojas
parastas, apmatotas lapas uz lapu kātiem. Tās ir izstiepti eliptiskas vai
apgriezti olveida, garumā līdz 5cm un platumā līdz 2,5cm. Lapas ziedu tuvumā
mazākas izmēros. Nelieli, sēdoši, piecu ziedlapu ziediņi violetā krāsā, kuri ar
laiku izbalē līdz gaiši zilai krāsai. Uz ziedlapiņām mēdz būt baltas līnijas.
Augļi- brūni zaļi olformas, sausi riekstiņi, garumā līdz 3mm.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu, īpaši lapas. Tās ievāc pavasara un vasaras periodā, kad augam ir vislielākā bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija. Augu žāvē labi vēdināmā vietā uz sietiem, ēnā, izvairoties no tiešiem saules stariem, lai saglabātu aktīvās vielas. Žāvētas lapas saglabā savas ārstnieciskās īpašības līdz pat vienam gadam, ja tās uzglabā sausā, tumšā vietā, pasargātas no mitruma un tiešiem saules stariem.
Piespiedu žāvētājos augu žāvē nepārsniedzot 35-40C temperatūru.
Ķīmiskais sastāvs
Auga ķīmiskā sastāva pētījumi ir salīdzinoši ierobežoti, tomēr pieejamie fitoķīmiskie dati liecina, ka augs satur vairākas bioloģiski aktīvas vielu grupas. Pētījumos ir atrasti triterpēnu saponīni. Tāpat lapās un citos virszemes audos konstatēti dažādi polifenoliskie savienojumi, tostarp fenola skābes un flavonoīdi, kuri tradicionāli saistīti ar antioksidatīvu potenciālu.
Organisko skābju klāstā tiek minētas tādas molekulas kā kafijskābe un citi fenola atvasinājumi, kas ir plaši sastopami daudzos ārstniecības augos. Augā ir arī miecvielas (tanīni) un svarīgas strukturālās vielas, piemēram, polisaharīdi un pektīnvielas. Papildus tam auga biomasa satur makroelementus un mikroelementus, kuru precīzs sastāvs mainās atkarībā no augsnes un vides, kurā augs aug.
Kopumā ķīmisko profilu nosaka saponīni, fenola savienojumi un flavonoīdi, taču detalizēts fitoķīmisks profils ar kvantitatīviem datiem visām šīm vielu grupām līdz šim nav plaši publicēts. Tas nozīmē, ka ir iespēja, ka nākotnē pētījumi var atklāt vēl vairāk komponentu, bet pašreiz zinātniski pamatota informācija ir ierobežota.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Gulošā skarbene ir augs, kura ārstnieciskās īpašības zinātniski ir maz pētītas. Pieejamie dati liecina, ka auga saponīni var veicināt sedatīvu iedarbību, ko pierādīja eksperimentāli, lietojot spirta izvilkumus uz dzīvniekiem. Šīs vielas auga sastāvā arī pamato novērotās pretiekaisuma īpašības un atkrēpošanos veicinošu efektu. Tāpat sastopamie polifenoliskie savienojumi un tanīni var piedalīties mikrofloras regulācijā, gremošanas traktā, tomēr kvantitatīvi un klīniskie dati šobrīd ir ierobežoti.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā gulošās skarbenes lapu novārījumus un nostādinājumus lieto dažādu elpceļu slimību gadījumos, piemēram, bronhīta, bronhiālās astmas un plaušu iekaisuma ārstēšanai, kā arī gadījumos, kad nepieciešams mazināt hipoksijas simptomus.
Āzijas valstīs augam tiek piedēvētas nomierinošas īpašības, un tas ārīgi tiek lietots pret ādas iekaisumiem, apsārtumiem un niezi.
Gulošā skarbene tautas medicīnā tiek novērtēta arī kā atkrēpošanu veicinošs līdzeklis un tradicionāli tiek lietota atjaunojošos, tonizējošos dzērienos.