 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: Madwort
- vāciski: Schlangenäuglein
- zviedru: paddfot
- igauņu: karerohi
- lietuviešu: šliaužiantysis prosnis
- krievu: асперуга простертая
Gulošā skarbene ir viengadīgs augs, ar asi rievotu, sulīgu
stublāju, kurš mēdz stiepties pat līdz metram garumā. Stublājs ir vāji
apmatots, klāts ar stingriem āķveidīgiem dzeloņiem. Šie stingrie āķveida dzelonīši
palīdz augam ložņāt pa zālienu, krūmājiem un žogiem. Ja augam nav pret ko
atbalstīties, tas izguļas pa zemi.
Visa stublāja garumā pamīšus vai pretēji izkārtojas
parastas, apmatotas lapas uz lapu kātiem. Tās ir izstiepti eliptiskas vai
apgriezti olveida, garumā līdz 5cm un platumā līdz 2,5cm. Lapas ziedu tuvumā
mazākas izmēros. Nelieli, sēdoši, piecu ziedlapu ziediņi violetā krāsā, kuri ar
laiku izbalē līdz gaiši zilai krāsai. Uz ziedlapiņām mēdz būt baltas līnijas.
Augļi- brūni zaļi olformas, sausi riekstiņi, garumā līdz 3mm.
Ārstnieciska nozīme ir visai auga virszemes daļai, taču
biežāk ievāc tikai auga lapas. Tās ievāc pavasara- vasaras periodā, žāvē uz
sietiem un uzglabā pasargātu no saules stariem.
Augs nav populārs ārstniecībā pie mums, tāpēc tā ķīmiskais
sastāvs ir mazpētīts, taču ir zināms, ka augā ir saponīni.
Ārstnieciskā nozīme
Arī gulošās skarbenes ārstnieciskās īpašības ir maz pētītas. Eksperimenta
kārtā ir noteiktas auga sedatīvas īpašības- izmantojot spirta izvilkumu uz
pelēm, kurš pamato augā esošos saponīnus. Pateicoties šīm vielām augs
iedarbojas arī kā pretiekaisuma līdzeklis un tas ir atkrēpošanos veicinošs.
Tautas medicīnā šī auga lapu novārījumus un nostādinājumus
iesaka lietot bronhīta, bronhiālās astmas, plaušu iekaisuma, hipoksijas un podagras
gadījumā. Āzijas valstīs šo augu pielieto kā nomierinošu līdzekli, ārīgi pret
dažādiem ādas iekaisumiem.