![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
- angliski: sweet Vernal-grass
- vāciski: Gemeines Ruchgras
- zviedru: vårbrodd
- igauņu: lõhnav maarjahein
- lietuviešu: kvapioji gardūnytė
- krievu: пахучеколосник душистый
Bioloģiskais apraksts
Parastā smaržzāle ir daudzgadīgs augs augumā 10-50cm (retāk līdz 70cm), vāji apmatots. Virszemes daļai un sakneņiem piemīt spēcīgs un patīkams aromāts, pateicoties kumarīnu saturam. Lapas 2-5mm platas. Vārpiņas biezās vārpveidīgās zaļi brūnās slotiņās. Ziedkopas 3-6cm garas un 1cm platas, vārpiņas vienziedu, lielas (apmēram 5mm garumā).
Vairojas ar sēklu palīdzību, augļi- graudi izplatās ar dzīvnieku palīdzību, pieķeroties to vilnai. Zied vasaras sākumā (jūnijs- jūlijs(. Veģetācijas periods īss, parasti beidzas pirms pļaujas laika.
Ievākšana un apstrāde
Ārstniecības vajadzībām izmanto auga virszemes daļu, ko ievāc ziedēšanas periodā. Žāvē augu siltās, labi vēdināmās telpās vai ēnā, izvairoties no tiešiem saules stariem. Parasto smaržzāli ievāc arī veterinārajai medicīnai un diētiskai barībai – no tās gatavo siena nostādinājumus un novārījumus. Saglabāšanas nolūkos augu uzglabā sausās telpās.
Ir svarīgi ņemt vērā, ka parastā smaržzāle satur ēteriskās vielas, un tās ievākšana ziedēšanas laikā dažos gadījumos var izraisīt alerģiskas reakcijas vai siena drudzi jutīgām personām.
Ķīmiskais sastāvs
Parastās smaržzāles ķīmiskais sastāvs joprojām ir relatīvi maz pētīts, tomēr zināms, ka auga augšējā daļa, īpaši ziedēšanas laikā, satur aromātiskās vielas- galvenokārt, kumarīnus. Labi izžāvētā smaržzāle satur ekstraktīvās vielas 35–51%, proteīnus 5–10%, taukus 1–3%, šķiedrvielas 18–38% un sārmus 4–7%. Augā ir arī karotīns, aptuveni 52 mg uz 100 g sausās vielas.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Parastajai smaržzālei piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības, kas saistītas ar tās ķīmisko sastāvu. Tā darbojas sedatīvi, nomierinoši, sāpju remdējoši un viegli caureju veicinoši, kā arī ir urīna dzenošs līdzeklis. Augs palīdz mazināt spastisku klepu un vemšanu, uzlabo gremošanu, veicina žults plūsmu un nodrošina vieglu tonizējošu efektu. Papildus parastās smaržzāles aromātiskās vielas, īpaši svaigi pļauta siena smarža, sniedz nomierinošu un garastāvokli uzlabojošu iedarbību.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā, ārstniecības vajadzībām izmanto auga virszemes daļu, galvenokārt, novārījumus un nostādinājumus. Smaržzāle tradicionāli tiek lietota kā nomierinošs līdzeklis nervu sistēmai, sāpju mazināšanai, gremošanas trakta darbības uzlabošanai, kā arī miega veicināšanai. Tās novārījumi palīdz elpas trūkuma, galvas sāpju, plaušu slimību, sliktas dūšas, vemšanas, reimatisku sāpju un bezmiega gadījumos.
Svaiga auga nostādinājums vai inhalācija tiek pielietota elpas trūkuma mazināšanai, savukārt, spirta izvilkumi (atšķaidīti pa pāris pilieniem ar ūdeni) tautas medicīnā tiek izmantoti galvas reiboņu, augšējo elpceļu infekciju, klepus, saaukstēšanās, gastrīta, hepatīta, nierakmeņu un žultspūšļa traucējumu ārstēšanai.
Parastās smaržzāles baktericīdās un pretiekaisuma īpašības tiek pielietotas ātrai brūču dziedēšanai, kā arī ādas iekaisumu mazināšanai. Tautas dziednieki uzsver, ka tās regulāra lietošana novārījumu vai nostādinājumu veidā, palīdz saglabāt centrālās nervu sistēmas līdzsvaru un atbalsta vispārējo organisma tonusu.







