 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: hare’s-tail Cottongrass
- vāciski: Scheidiges Wollgras
- zviedru: tuvull
- igauņu: tupp-villpea
- lietuviešu: kupstinis švylys
- krievu: пушица влагалищная
Makstainā spilve ir daudzgadīgs grīšļu dzimtas lakstaugs, augumā no 30-90cm. Tā veido blīvas velēnas un kumšķus. Lapas zaļas, daudzskaitlīgas, šauras- līdz 1mm platumā, piesaknes, trīskārtīgas, plakanas vai lineār- īlēnveidīgas, trīsšķautņu ar slēgtu maksti. Stublāja lapas ar neattīstītu plātni un uzpūstu maksti. Ziedkopas galviņveidīgas, sastāv no vienīgās galotnes vārpas, kura ir 3-4cm diametrā. Ziedi neizteiksmīgi, sīki, divdzimuma. Apziednis reducēts līdz diegveida matiņiem, kuri stipri aug augļu laikā un veido baltu pūku.
Auglis riekstveidīgs. Zied aprīlī- maijā, pārziemo zaļš.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu, galvenokārt, lapas un ziedkopas. Ievākšanu veic laikā, kad sāk veidoties raksturīgās baltās, pūkainās galviņas (augļa stadijas sākums). Šajā periodā bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija ir augstāka nekā vēlākā sēklu izkliedes stadijā.
Žāvē ēnainā, labi vēdināmā vietā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 35 °C. Augstāka temperatūra var samazināt fenolisko savienojumu un citu termolabilu komponentu daudzumu.
Ievācot lakstaugu, pūkainās galviņas ieteicams atdalīt no pārējās virszemes masas, jo tās žūst ātrāk un satur atšķirīgu šķiedrvielu un sekundāro metabolītu proporciju. Žāvēšanas laikā droga jāizklāj plānā kārtā un periodiski jāapgroza, lai novērstu pelējuma veidošanos iespēju- īpaši svarīgi mitros laikapstākļos, jo augs aug purvainās teritorijās un sākotnēji satur daudz mitruma.
Uzglabā sausā, tumšā, labi vēdināmā telpā, papīra vai auduma maisos. Uzglabāšanas ilgums – līdz 2 gadiem, pēc tam bioloģiskā aktivitāte samazinās.
Ķīmiskais sastāvs
Ķīmiskais sastāvs ir pētīts ierobežoti, un pieejamā informācija nav plaša vai detalizēti standartizēta. Tomēr zināms, ka lapu un stublāju apvalkā konstatēta silīcijskābe jeb silīcija savienojumi, kas ir raksturīgi daudziem purva un graudzāļu dzimtas augiem. Silīcija klātbūtne nodrošina mehānisko izturību un strukturālu stingrību, kā arī var ietekmēt auga fizikālās īpašības.
Saknēs konstatētas ēteriskās eļļas pēdas, lai gan to precīzs sastāvs un koncentrācija nav pietiekami izpētīta.
Augā kopumā konstatēts samērā augsts olbaltumvielu un šķīstošo cukuru saturs, kā arī vitamīni un mikroelementi, kuru daudzums var būt atkarīgs no augšanas apstākļiem purvainā un skābā substrātā. Ņemot vērā augšanas vidi, iespējama arī minerālvielu, piemēram, dzelzs un mangāna, uzkrāšanās.
Dažos avotos minēta arī fenolisko savienojumu un neliela daudzuma tanīnu klātbūtne, tomēr šo vielu kvantitatīvais sastāvs nav sistemātiski analizēts. Kopumā jāuzsver, ka auga ķīmiskais profils var būtiski variēt atkarībā no biotopa, augsnes ķīmiskā sastāva un ievākšanas laika, tādēļ šobrīd pieejamā informācija jāuzskata par orientējošu, nevis pilnībā izsmeļošu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Makstainā spilve oficiālajā medicīnā netiek izmantota un nav iekļauta farmakopejās, tomēr atsevišķas bioloģiskās īpašības ir aprakstītas fitoterapijas un etnomedicīnas avotos. Augam piedēvē pretiekaisuma, viegli urīna dzenošu, sāpju remdējošu, pretdrudža un sedatīvu iedarbību. Šīs īpašības iespējams saistītas ar fenoliskajiem savienojumiem, silīcija savienojumiem un citiem sekundārajiem metabolītiem, lai gan precīzs darbības mehānisms nav klīniski izpētīts.Tradicionāli tiek uzskatīts, ka augs labvēlīgi ietekmē gremošanas traktu, mazinot iekaisuma procesus un kairinājumu. Tautas praksē īpaši izcelta spēja veicināt urīnskābes sāļu izvadīšanu no organisma, kas saistīta ar tā diurētisko efektu, tomēr jāuzsver, ka šis efekts nav pierādīts kontrolētos klīniskos pētījumos.
Ņemot vērā augšanas vidi purvainos substrātos, jāņem vērā arī iespējamā minerālvielu uzkrāšanās, kas teorētiski var ietekmēt organisma elektrolītu līdzsvaru ilgstošas lietošanas gadījumā.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā makstaino spilvi izmanto ievērojami plašāk nekā to atzīst oficiālā medicīna. Auga virszemes daļas un ziedkopu nostādinājumus lieto kā pretiekaisuma un urīna dzenošu līdzekli, kā arī kā sāpju remdējošu, pretdrudža un nomierinošu līdzekli. Tradicionāli augs pielietots gremošanas trakta darbības traucējumu un iekaisumu gadījumos, tostarp zarnu spazmu un tenesmu mazināšanai.Reimatisma, artrīta un podagras gadījumā augu lieto ilgstoši, balstoties uz uzskatu, ka tas palīdz izvadīt urīnskābes sāļus no asinīm. Šim nolūkam izmanto gan iekšķīgi lietotus novārījumus, gan ārīgi- kompreses uz sāpošajām locītavām.
Nervu sistēmas traucējumu gadījumos, tostarp bezmiega, uzbudinājuma un pat epilepsijas gadījumos, tradicionāli lietoti zāles un augļu novārījumi kā sedatīvs līdzeklis. Jāuzsver, ka epilepsijas ārstēšana ar šo augu balstās tikai tautas tradīcijā un nav klīniski pamatota.
Infekciju, caurejas un zarnu iekaisumu gadījumā novārījumus izmanto kā savelkošu un iekaisumu mazinošu līdzekli. Ārīgai lietošanai izmanto notvaicējumus, ko tradicionāli gatavo, augu aplejot ar karstu ūdeni un ilgstoši turot siltumā, piemēram, dziestošā krāsnī vai termosā. Šāda ilgstoša ekstrakcija veicina ūdenī šķīstošo vielu izdalīšanos, taču mūsdienās jāievēro piesardzība, lai novērstu mikrobioloģisku bojāšanos ilgstošas siltuma iedarbības laikā.