• angliski: greater Celandine
• vāciski: Großes Schöllkraut
• zviedru: skelört
• igauņu: harilik vereurmarohi
• lietuviešu: didžioji ugniažolė
• krievu: чистотел большой

Bioloģiskais apraksts

Lielā strutene ir daudzgadīgs augs. Tai ir īss saknenis un resna, sazarota, stabveida sakne, sarkani brūns no ārpuses un dzelteni oranžs iekšpusē. Stublājs augam ir rievots, augumā no 90-110cm, augšpusē sazarots, taisns, apakšā kails vai maz sazarots, ar lapām.

Pie saknes lapas ir uz īsiem kātiņiem, nereti nolaistas, augšējās- secīgas, sēdošas. Stublāja, saknes un sakneņa viducī ir sulu dziedzeri, kuri, nolaužot augu vai to nogriežot sāk izdalīt dzelteni oranžu sulu.

Ziedi savākti pa 4-8 gabaliem, vienkāršā vairoga ziedkopā. Ziedi zeltaini dzelteni ar četrām ziedlapiņām, regulāras formas, garumā 8-16mm. Lielā strutene zied maijā un jūnijā, taču nereti ziedēšana var turpināties līdz pat septembrim. Augļi nobriest sākot ar augustu līdz oktobrim.

Auglis- daudzsēklu, pāksts veidīga kārbiņa, līdz 5cm gara. Sēklas, melni- brūnas vai spīdīgi melnas, olveidīgas, nelielas (1-2mm), ar baltu piedēkli.

Lielā strutene ir spējīga mainīt savu ierasto izskatu, tieši saistīti ar vietu, kurā tā aug.

Der zināt! Augs ir indīgs!

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto lielās strutenes virszemes daļu, kuru ievāc ziedēšanas laikā, kad bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija augā ir visaugstākā. Ievākšanas laikā nogriež auga augšējo daļu, izvairoties no rupjiem, pārlieku koksnainiem stublājiem. Jāņem vērā, ka augs satur oranždzeltenu piensulu ar izteikti aktīvām vielām, tādēļ ievākšanas laikā vēlams lietot cimdus.  Pie labvēlīgiem augšanas apstākļiem ievākšana var notikt 2–3 reizes sezonas laikā.

Žāvēšana jāveic paātrināti, lai samazinātu fermentatīvo procesu un aktīvo savienojumu noārdīšanos. Augu žāvē labi vēdināmās telpās vai piespiedu žāvētājos 50–60 °C temperatūrā. Žāvēšanas laikā droga periodiski jāapmaisa, lai nodrošinātu vienmērīgu izžūšanu un novērstu pelējuma veidošanos.

Pilnībā izžāvētu drogu uzglabā sausā, tumšā vietā, jo gaisma un mitrums var ietekmēt alkaloīdu stabilitāti.

Svarīgi pieminēt, ka žāvēšana būtiski samazina auga toksicitāti. Svaigs lielās strutenes preparāts satur augstu indīgo alkaloīdu koncentrāciju, taču pareizi žāvējot augu līdz pilnīgai sausumam, indīgums samazinās pat līdz 60–70 %. Tādēļ novārījumu un nostādinājumu gatavošanai ieteicams izmantot tikai žāvētu augu, jo tas ievērojami samazina risku nopietnām blaknēm, saglabājot daļu ārstniecisko īpašību.

Ķīmiskais sastāvs

Lielās strutenes ķīmiskais sastāvs ir diezgan komplekss un bagātīgs. Virszemes daļā koncentrējas 1–2% alkaloīdu, savukārt, sakneņos tie var sasniegt 2–4%. Starp galvenajiem alkaloīdiem izceļas helidonīns, homohelidonīns, protopīns, oksihelidonīns, berberīns, metoksihelidonīns, sangvinarīns, sparteīns, helilutīns un heleritrīns.

Augā atrodami arī flavonoīdi, saponīni, organiskās skābes, piemēram, helidonskābe, citronskābe un dzintarskābe, kā arī vitamīns A (karotīns), askorbīnskābe un nelielas ēteriskās eļļas koncentrācijas. Lielās strutenes sulā ir noteikts alkaloīdu un terpenoīdu daudzums, kā arī augu tauki, kas var sasniegt līdz 40%, savukārt, sēklās augu tauku saturs ir vēl lielāks, 40–80%, kopā ar lipāzes fermentu. Šis sastāvs nodrošina augam spēcīgas bioloģiskās īpašības un terapētiskās iespējas, kas tiek izmantotas gan farmakoloģijā, gan tautas medicīnā.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Lielā strutene (Chelidonium majus L.) daudzās pasaules valstīs ir atzīta par oficiālu medicīnas augu. Farmakoloģiskajā praksē izmanto gan sakneni, gan svaigu auga sulu, ko iegūst, spiežot un fermentējot. 

Galvenā auga iedarbība saistīta ar pretiekaisuma un baktericīdu efektu. Preparāti no strutenes samazina ādas niezi, veicina erozēto virsmu epitelizāciju un samazina infiltrāciju bojātos audos.

Strutenes alkaloīdi ir galvenie bioaktīvie savienojumi. Helidonīns nodrošina spazmolītisku, sāpju remdējošu, nomierinošu un hipotenzīvu efektu, pazemina arteriālo spiedienu un pulsu. Sangvinarīns, farmakoloģiski līdzīgs strihnīnam, mazās devās rada vāju nervu sistēmas stimulāciju, bet lielās devās – paralīzi, pastiprina zarnu peristaltiku un siekalu izdali, lokāli izraisa kairinājumu, kas beidzas ar anestēziju. Homohelidonīns un protopīns nodrošina morfijam līdzīgu anestēziju, homohelidonīns turklāt ir drudzi radošs, stimulējot centrālo nervu sistēmu. Protopīns mazina veģetatīvās nervu sistēmas pārmērīgu reakciju un tonizē dzemdes gludos muskuļus, savukārt, heleritrīns rada lokāli kairinošu efektu.

Lielās strutenes preparāti spēj nomākt herpes vīrusu replikāciju un encefalītu, bloķējot proteīnu sintēzi vīrusu kapsīdā. Alkaloīdi rada bakterostatisku iedarbību pret zelta stafilokoku, tuberkulozes nūjiņām un dažām gram-pozitīvām baktērijām, kā arī efektu pret rauga sēnītēm un trihomonām. Heleritrīns un protopīns veicina pretiekaisuma efektu un var samazināt aknu enzīmu (alanīnaminotransferāzes) aktivitāti.

Augam tiek piedēvēta pret audzēju aktivitāte, jo helidonīns, homohelidonīns un metoksihelidonīns kavē šūnu dalīšanos, līdzīgi kā kolhicīns, tomēr šī informācija medicīnā vēl tiek uzskatīta par eksperimentālu un netiek plaši izmantota klīniskajā praksē. Berberīns papildus spēcina dzemdes kontrakcijas, pazemina arteriālo spiedienu, veicina žults izdalīšanos un demonstrē pretsāpju un pretsēnīšu aktivitāti.

Preparāti iedarbojas arī caur lipāzes, proteāzes un peroksidāzes aktivitāti- īpaši proteāze palīdz ādas bojājumu dziedēšanā, tostarp kārpu terapijā. Flavonoīdi un vitamīni sniedz tonizējošu efektu, papildinot alkaloīdu darbību. Ārīgi strutenes nostādinājumu un novārījumu lieto aplikācijās, kompresēs un vannās.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā lielo struteni izmanto jau gadsimtiem. Sakneņu novārījumus pielieto leikorejas, spēcīgas menstruācijas, klepus un aizduses gadījumos, kā savelkošu un prethelmintu līdzekli. Virszemes daļu un sporas lieto aplikācijās pret ekzēmām, psoriāzi, niezi, ādas tuberkulozi, vilkēdi, grūti dzīstošām brūcēm un karpām.

Strutenes nostādinājumus tautas medicīnā pielieto arī reimatisma, herpes un dažādu ādas slimību gadījumos. Svaigu sulu lieto, lai samazinātu pigmentācijas plankumus, tulznas un labdabīgus audzējus, un, dažkārt, arī ādas vēža gadījumos. 

Tradicionāli augu izmanto aknu, žultspūšļa un kuņģa čūlas terapijā, paradontīta un hipertrofiskā gingivīta ārstēšanā, dažām acu slimībām, kā caurejas veicinošu, urīna dzenošu, sviedru dzenošu un sāpju mazinošu līdzekli.

Strutene lielā (Chelidonium majus L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Lielā strutene satur vairāk nekā 20 alkaloīdus, kuri galvenokārt koncentrējas sakneņos (2–4%) un virszemes daļās (1–2%). Starp nozīmīgākajiem alkaloīdiem ir helidonīns, homohelidonīns, protopīns, oksihelidonīns, berberīns, metoksihelidonīns, sangvinarīns, sparteīns, helilutīns un heleritrīns. Augā ir arī saponīni, flavonoīdi, organiskās skābes (helidonskābe, citronskābe, dzintarskābe), vitamīns A (karotīns), askorbīnskābe un ēteriskā eļļa. Sulā konstatēti alkaloīdi, terpenoīdi un augu tauki (līdz 40%), bet sēklās augu tauki veido 40–80% un sastopams lipāzes ferments.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• organiskās skābes (helidonskābe, citronskābe, dzintarskābe) – pretiekaisuma, antioksidanta un vielmaiņu stimulējoša iedarbība
• askorbīnskābe – imunitātes stiprināšana un antioksidanta funkcijas
• flavonoīdi – antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• saponīni – pretiekaisuma un imūnmodulējoša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (helidonīns, homohelidonīns, protopīns, oksihelidonīns, berberīns, sangvinarīns, sparteīns u.c.) – spazmolītiska, pretiekaisuma, pretsēnīšu un žultsdzenoša iedarbība
• flavonoīdi – pretiekaisuma un antioksidanta efekts
• terpenoīdi – pretiekaisuma un pretmikrobu aktivitāte

Taukos šķīstošas vielas:

• augu tauki (sulā līdz 40%, sēklās 40–80%) – barojoša, šūnu membrānu aizsardzības un pretiekaisuma iedarbība
• vitamīns A (karotīns) – redzes un ādas veselības uzturēšana
• ēteriskā eļļa – antiseptiska un iekaisumu mazinoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – maiga antioksidanta un pretiekaisuma iedarbība
• saponīni – viegla imūnmodulējoša iedarbība
• askorbīnskābe – mitrinoša un barojoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nelielās devās lietojama kā viegla pretiekaisuma un žultsdzenoša tēja, taču jāievēro piesardzība alkaloīdu dēļ. Nav ieteicama ilgstošai lietošanai.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Efektīvi izvelk alkaloīdus un flavonoīdus, piemērota žultsceļu darbības atbalstam un ārīgai lietošanai ādas slimību gadījumā. Lietojama tikai ar speciālista konsultāciju.

Eļļas izvilkums:
Ārīgai lietošanai iekaisumu un ādas problēmu mazināšanai. Satur barojošas taukos šķīstošas vielas un ēteriskās eļļas.

Glicerīna izvilkums:
Maiga alternatīva jutīgai ādai un bērniem, nodrošina antioksidantu un barojošu efektu.

Nav ieteicams lietot

Lielās strutenes preparātus nedrīkst lietot cilvēki ar epilepsiju, bronhiālo astmu, stenokardiju vai citām neiroloģiskām saslimšanām, kā arī grūtnieces un sievietes laktācijas periodā. Augs ir indīgs, un pārdozēšana var būt dzīvībai bīstama.

Saindēšanās gadījumā simptomi var ietvert sliktu dūšu, vemšanu, caureju, smaguma sajūtu kuņģī, elpošanas centra paralīzi, reiboņus un ģīboņus. Dažkārt, var rasties arī alerģiskas reakcijas.

Pirmā palīdzība sastāv no kuņģa satura iztukšošanas un šķidruma atjaunošanas organismā, pēc iespējas drīzāk nodrošinot medicīnisko uzraudzību, lai stabilizētu asinsriti un elpošanu.

Receptes

Lielās strutenes sula

Lielās strutenes virszemes daļa tiek laista cauri sulu spiedei vai gaļas mašīnai (ieteicams lietot aizsargbrilles un resperātoru- auga garaiņi stipri kož acīs un degunā). Iegūto masu spiež caur dubultu marli, lai izgūtu sulu. Sulu lej pudelē ar hermētisku korķi, laiku pa laikam to atverot un izlaižot gāzes. Pēc 5-7 dienām sula būs pārrūgusi un to var sākt izmantot.

Sulu var sagatavot arī ziemai. Iegūto sulu ir jāsajauc ar alkoholu. Uz 1L sulu jārēķina 500ml šņabja vai 250gr. spirta.

Lielās strutenes novārījums

Lielās strutenes novārījumu lieto vannās, aplikācijās un arī skalošanai.

4ēd.k.lielās strutenes drogas aplej ar 1L ūdens, notur 10 minūtes uz mazas liesmas, katliņā ar vāciņu. Nostādina 8h un atfiltrē biezumus.

Lielās strutenes nostādinājums

1ēd.k. lielās strutenes drogas aplej ar 500ml verdoša ūdens un nostādina 4h, atfiltrē. Pēc 7 dienu lietošanas taisa pauzi uz 2 dienām. Paralēli strutenes nostādinājumam ir lietderīgi lietot rīvētu burkānu, tam pievienojot mazliet augu eļļas.

Lielās strutenes ziede

Lielās strutenes sulu vai žāvēta auga pulveri, attiecībā 1:4 jauc ar vazelīnu.

Lielās strutenes pielietošana receptēs

• ādas slimību gadījumā izmanto strutenes ziedi. Sāk ziest ap bojāto ādu un lēnām tuvojas centram. Tādā veidā samazinot ziežamo apgabalu ik dienas, līdz pilnīgai atveseļošanai.
• Inficētas brūces un čūlas var skalot ar lielās strutenes novārījumu, pēc tam apstrādāt ar strutenes pulveri vai pie brūcēm likt svaigas lapas.
• Ekzēmu gadījumā, bojāto ādas vietu ziež ar ziedi 5 reizes dienā.
• Mastīta gadījumā ziež krūšu galus ar lielās strutenes sulu (pārrūgušu) un notur 2-3 minūtes.
• Haimorīta un polipu gadījumā lielās strutenes sulu pilina degunā (pārrūgušu). 2-3 pilieni vienā nāsī un pēc 5 minūtēm otrā nāsi, kad beidz cirst. Ja sula nonāk kaklā, to drīkst norīt.
• Smaganu slimību gadījumā, ziež pārrūgušu lielās strutenes sulu uz tām pieckārtīgi (tas ir ieziež un pēc 3min. atkārto, tā 5 reizes) 2-3 reizes dienā.
• Holecistīta, holangīta, žultsakmeņu slimības gadījumā lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 100ml 4 reizes dienā, pirms ēšanas. Kurss 2 nedēļas. Tad ievēro 2 nedēļu pauzi un var atkārtot.
• Hipertonijas un tūskas gadījumā lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 100ml, 4 reizes dienā, 2 nedēļas. Pārtraukums arī uz 2 nedēļām.
• Sieviešu slimību gadījumā iekšķīgu (sieviešu līnijas) skalošanu veic pa 250ml, 2 reizes dienā.
• Vairogdziedzera slimību gadījumā dzer lielās strutenes nostādinājumu pa 1/2 glāzei dienā, 10-15 minūtes pirms ēšanas.
• Gremošanas trakta slimību gadījumā lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 100ml, 4 reizes dienā. Kurs 1-2 mēneši, bez pārtraukumiem.
• Neirožu un veģetatīvās distonijas ārstēšanai lieto lielās strutenes nostādinājumu pa 1/3-1/2 glāzes, 3 reizes dienā, līdz uzlabojas kopējais veselības stāvoklis.
• Podagras un reimatisma gadījumā ziež lielās strutenes ziedi uz sāpīgajām vietām un paralēli dzer nostādinājumu pa 100ml, 3 reizes dienā.
• Hemoroīdu gadījumā ziež ar ziedi, hemoroidālos mezglus.

Ievērojiet, ka lielās strutenes preparāti nav lietojami epilepsijas gadījumā. Tāpat arī esam uzmanīgi stenokardijas, bronhiālās astmas, neiroloģisku slimību gadījumā.

Lasīt par nokareno sunīti ->