Sūnactiņa vienzieda
Moneses uniflora L.

Vienzieda sūnactiņa

   

  • angliski: one-flowered Wintergreen
  • vāciski: Moosauge
  • zviedru: ögonpyrola
  • igauņu: kuningakübar
  • lietuviešu: vienažiedė žemoklė
  • krievu: одноцветка крупноцветковая

Vienzieda sūnactiņa ir daudzgadīgs, ziemcietīgs augs, augumā 5-15cm. Saknenis ložņājošs, tievs, stipri sazarots, atrodas augsnes virspusē. Stublāji stāvi, vāji rievoti. Lapas neīstā rozetē, ovālas, noapaļotas vai noapaļoti- olformas, gar malu sīkzobainas, garumā līdz 25mm, atrodas uz lapu kātiem, izvietotas auga pamatnē. Lapas bāli zaļā krāsā.

Zieds nolīcis, smaržīgs uz gara ziedkāta, vientuļš, diametrā līdz 25mm. Ziedlapas baltas, plaši atvērtas, taisnas vai noliektas galos. Zied jūnijā- jūlijā.

Auglis- apaļa pogaļa, 6-8mm. Sēklas nobriest augustā. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi. Pirmos gadus dīgsts no sēklas dzīvo zem zemes (saprofīts), vēlāk veido virszemes dzinumus.

Vienzieda sūnactiņa Latvijā nav pārāk biežs augs un citviet pasaulē tas ir pat aizsargājams, jo tas vairojas un aug lēni.

Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu, auga ziedēšanas laikā. Žāvēšanu veic labi vēdināmās un no saules aizsargātā vietās vai piespiedu žāvētājos, pie zemām temperatūrām <35C.

Augā atrasti tritepenoīdi, iridoīdi, steroīdi, fenolkarbonātskābes, flavonoīdi un arbutīns. 1995.gadā augā tika atrasta unikāla antibiotiska viela- hlorohimafilīns.

Ārstnieciskā nozīme

Augam piemīt pretiekaisuma, antiseptiskas, hemostatiskas, brūču dziedējošas, urīna dzenošas un vemšanu izraisošas īpašības. Vemšanu ar auga palīdzību izsauc, to lietojot lielākās devās.

Auga ekstraktu spirtā vai ūdens nostādinājumu , lieto kā urīna dzenošu un vemšanu izraisošu līdzekli, dažādu gremošanas traktu slimību ārstēšanai, kā arī lai ārstētu sirds slimības. Ārīgi novārījumu lieto arī, lai skalotu acis konjunktivīta un blefarīta gadījumā.

Iekšķīgi lapu novārījumu lieto pie visa veida iekšķīgām asiņošanām, kā hemostatisku līdzekli, ārīgi, lai ārstētu strutojošas brūces. Novārījumu var ierīvēt arī sāpošās locītavās, lai mazinātu sāpju simptomus.

Vienzieda sūnactiņas novārījumu dzer arī caurejas gadījumā, kā savelkošu līdzekli un pret spastisko kolītu.

Sūnactiņa vienziedu (Moneses uniflora L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Sūnactiņa vienziedu satur daudzveidīgas bioaktīvas vielas, tostarp triterpenoīdus, iridoīdus, steroīdus, fenolkarbonātskābes, flavonoīdus un arbutīnu. Augā atrasta arī unikāla antibiotiska viela – hlorohimafilīns, kas papildina tā terapeitisko potenciālu.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• fenolkarbonātskābes – pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība
• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• arbutīns – antiseptiska un urīnceļus attīroša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• triterpenoīdi – pretiekaisuma un imūnmodulējoša iedarbība
• iridoīdi – pretiekaisuma un antioksidanta efekts
• steroīdi – šūnu membrānu aizsardzība un hormonāla iedarbība
• hlorohimafilīns – antibiotiska iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• steroīdi – pretiekaisuma un šūnu aizsardzības funkcijas

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – maigāka pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība
• arbutīns – maiga antiseptiska iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lieto kā pretiekaisuma un antiseptisku līdzekli, piemērota urīnceļu atbalstam.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Izvelk triterpenoīdus, iridoīdus un antibiotiskas vielas, piemērota ārējai un iekšējai lietošanai speciālistu uzraudzībā.

Eļļas izvilkums:
Ārīgai lietošanai iekaisumu mazināšanai un ādas kopšanai.

Glicerīna izvilkums:
Maiga alternatīva ar antiseptisku un pretiekaisuma efektu, piemērota arī jutīgai ādai.

Nav ieteicams lietot

Augu nav ieteicams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to neārstē bērnus!

Augs var kaitēt cilvēkiem ar paaugstinātu asinsreci.

Lasīt par blusu sūreni ->