Sūnactiņa vienzieda
Moneses uniflora L.

Vienzieda sūnactiņa

   

  • angliski: one-flowered Wintergreen
  • vāciski: Moosauge
  • zviedru: ögonpyrola
  • igauņu: kuningakübar
  • lietuviešu: vienažiedė žemoklė
  • krievu: одноцветка крупноцветковая

Bioloģiskais apraksts

Vienzieda sūnactiņa ir daudzgadīgs, ziemcietīgs augs, augumā 5-15cm. Saknenis ložņājošs, tievs, stipri sazarots, atrodas augsnes virspusē. Stublāji stāvi, vāji rievoti. Lapas neīstā rozetē, ovālas, noapaļotas vai noapaļoti- olformas, gar malu sīkzobainas, garumā līdz 25mm, atrodas uz lapu kātiem, izvietotas auga pamatnē. Lapas bāli zaļā krāsā.

Zieds nolīcis, smaržīgs uz gara ziedkāta, vientuļš, diametrā līdz 25mm. Ziedlapas baltas, plaši atvērtas, taisnas vai noliektas galos. Zied jūnijā- jūlijā.

Auglis- apaļa pogaļa, 6-8mm. Sēklas nobriest augustā. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi. Pirmos gadus dīgsts no sēklas dzīvo zem zemes (saprofīts), vēlāk veido virszemes dzinumus.

Vienzieda sūnactiņa Latvijā nav pārāk biežs augs un citviet pasaulē tas ir pat aizsargājams, jo tas vairojas un aug lēni.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskām vajadzībām ievāc auga virszemes daļu, auga ziedēšanas laikā. Žāvēšanu veic labi vēdināmās un no saules aizsargātā vietās vai piespiedu žāvētājos, pie zemām temperatūrām <35C.

Ķīmiskais sastāvs

Augs satur dažādu bioaktīvo vielu klāstu, kas nosaka tā ārstniecisko potenciālu. Augā ir atrasti tritepenoīdi, iridoīdi, steroīdi, fenolkarbonātskābes, flavonoīdi un arbutīns. Interesanti, ka 1995. gadā šajā augā tika identificēta unikāla antibiotiska viela- hlorohimafilīns, kas piešķir augam papildus pretmikrobu aktivitāti.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Vienziedu sūnactiņas preparātiem piemīt plašs farmakoloģiskās iedarbības spektrs, kas saistīts ar augā esošajiem tritepenoīdiem, iridoīdiem, flavonoīdiem, steroīdiem, fenolkarbonātskābēm un arbutīnu. Auga preparāti rada nieru un urīnceļu nomierinošu, antiseptisku, pretiekaisuma un viegli diurētisku iedarbību.

Hlorohimafilīns, kas tika identificēts 1995. gadā, nodrošina pretmikrobu īpašības, īpaši iedarbību pret dažiem grampozitīviem un gramnegatīviem mikroorganismiem. Ir pierādīts, ka flavonoīdi un fenolkarbonātskābes uzlabo asinsvadu elastību, darbojas kā antioksidanti un var veicināt vieglu pretiekaisuma efektu. Iridoīdi un tritepenoīdi auga sastāvā atbalsta mīksto audu reģenerāciju un atvieglo nieru un urīnceļu iekaisumu simptomus.

Preparāti no virszemes daļām un saknēm tradicionāli lietoti kā viegli sedatīvi līdzekļi, īpaši cilvēkiem ar nieru un urīnceļu kairinājumu, vieglām aknu vai žultspūšļa disfunkcijām, kā arī kā tonizējošs līdzeklis pēc infekcijas slimībām. Farmakoloģiskie pētījumi liecina, ka auga preparāti var uzlabot diurēzi, samazināt urīnceļu iekaisuma simptomus un veicināt vieglu nomierinošu efektu uz nervu sistēmu.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā vienziedu sūnactiņu lieto jau gadsimtiem ilgi, galvenokārt, nieru un urīnceļu slimību, kuņģa-zarnu trakta diskomforta, kā arī vieglu elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai. Augu gatavo kā uzlējumus, novārījumus un sulu, ko lieto iekšķīgi, lai mazinātu nieru un urīnceļu iekaisumu, urīna aizturi, stipras svīšanas epizodes un vieglas gremošanas traucējumus.

Ārīgi šo augu lieto vannās vai kompresēs, lai mazinātu ādas niezi, dermatozes un vieglus iekaisumus, kā arī uzlabotu ādas stāvokli pēc traumām. Tautas lietojumā augs tiek izmantota arī kā viegls tonizējošs līdzeklis, kas palīdz atgūt spēku pēc ilgstošas slimības vai noguruma.

Augam piemīt arī viegls nomierinošs efekts, ko tautā izmanto cilvēkiem ar vieglu nervu uzbudinājumu vai bezmiegu. Vairākās Eiropas tautas medicīnas tradīcijās vienzieda sūnactiņa tiek kombinēta ar citām zālēm, lai pastiprinātu diurētisko un pretiekaisuma efektu.

Sūnactiņa vienziedu (Moneses uniflora L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Sūnactiņa vienziedu satur daudzveidīgas bioaktīvas vielas, tostarp triterpenoīdus, iridoīdus, steroīdus, fenolkarbonātskābes, flavonoīdus un arbutīnu. Augā atrasta arī unikāla antibiotiska viela – hlorohimafilīns, kas papildina tā terapeitisko potenciālu.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• fenolkarbonātskābes – pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība
• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• arbutīns – antiseptiska un urīnceļus attīroša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• triterpenoīdi – pretiekaisuma un imūnmodulējoša iedarbība
• iridoīdi – pretiekaisuma un antioksidanta efekts
• steroīdi – šūnu membrānu aizsardzība un hormonāla iedarbība
• hlorohimafilīns – antibiotiska iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• steroīdi – pretiekaisuma un šūnu aizsardzības funkcijas

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – maigāka pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība
• arbutīns – maiga antiseptiska iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Lieto kā pretiekaisuma un antiseptisku līdzekli, piemērota urīnceļu atbalstam.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Izvelk triterpenoīdus, iridoīdus un antibiotiskas vielas, piemērota ārējai un iekšējai lietošanai speciālistu uzraudzībā.

Eļļas izvilkums:
Ārīgai lietošanai iekaisumu mazināšanai un ādas kopšanai.

Glicerīna izvilkums:
Maiga alternatīva ar antiseptisku un pretiekaisuma efektu, piemērota arī jutīgai ādai.

Nav ieteicams lietot

Vienziedu sūnactiņa nav ieteicama grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī bērnu ārstēšanai. Auga preparāti var pastiprināt asinsreces procesus, tādēļ cilvēkiem ar paaugstinātu asinsrecību vai trombofīlijas risku to lietošana var būt bīstama. Lietojot augu, jāievēro piesardzība, un pirms iekšķīgas lietošanas ieteicams konsultēties ar speciālistu.

Lasīt par blusu sūreni ->