 |  |  |   |  |
  |  |
- angliski: Hound’s-tongue
- vāciski: Echte Hundszunge
- zviedru: hundtunga
- igauņu: harilik rass
- lietuviešu: vaistinė šunlielė
- krievu: чернокорень лекарственный
Bioloģiskais apraksts
Ārstniecības suņmēle ir daudzgadīgs augs, augumā 30-100cm. Sakņu sistēma mietveida. Stublājs stāvs, bieži augšdaļā sazarots, maigi apmatots. Lapas izkārtotas pamīšus, vienkāršas, bez pielapēm, izstiepti eliptiskas (zemākās), 8-30cm garas, izstiepti lancetveidīgas (stublāja), 4-17cm garas, augšpusē smailas. Augšējās lapas sēdošas, stublāju aptverošas. Ziediņi nelieli (5-7mm diametrā), netīri sarkani, tumši- purpura, violeti, divdzimuma, pareizi, garos rituļos stublāja un zaru galā. Augļi nobriestot sadalās 4 riekstveidīgās daļās (erēmās), klātas ar āķveidīgiem dzeloņiem (pielāgojušās, lai tās iznēsātu dzīvnieki). Zied no maija līdz septembrim. Vairojas ar sēklām un saknes kakla pumpuriem, no kuriem veidojas jauni dzinumi.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga saknes un lapas. Saknes rok vasaras beigās, attīrot tās no augsnes un stublājiem, žāvēšanai izklāj ēnainā un labi ventilējamā vietā.
Lapas ievāc auga ziedēšanas laikā, žāvē svaigā gaisā, ēnā uz sietiem vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-50C. Žāvētām lapām ir pelēcīgi zaļa nokrāsa un savelkoša garša.
Auga virszemes daļu arī ievāc auga ziedēšanas laikā (maijs- jūnijs). Augu griež 10cm virs zemes, žāvē tāpat kā lapas. Gatavo drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Visas ārstniecības suņmēles daļas satur alkaloīdus, galvenokārt, cinoglosīnu un cinogloseīnu, kā arī glikoalkaloīdu konsolidīnu. Augā atrodamas miecvielas, sveķvielas un rūgtviela cinoglosoidīns, kas veicina auga pretiekaisuma un tonizējošo īpašību. Lapas un ziedi satur arī karotīnu, C vitamīnu un fenolskābes, kas uzlabo antioksidatīvo aktivitāti. Saknēs atrodami krāsvielu pigmenti, galvenokārt, alkanīni, un polisaharīds inulīns, kas veicina gremošanu. Papildus mazās koncentrācijās sastopami saponīni, kas palīdz mazināt iekaisumu, kā arī mikroelementi, piemēram, mangāns un dzelzs, kas nodrošina enzīmu darbību augā. Ēteriskās eļļas sastāvdaļas piešķir augam aromātu un papildus ietekmē tā farmakoloģisko iedarbību.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Auga ārstnieciskās īpašības lielā mērā saistītas ar tā ķīmisko sastāvu. Indīgais alkaloīds cinoglosīns rada vāja kurārveidīgu iedarbību uz centrālo nervu sistēmu, vietēji tam piemīt pretsāpju un pretiekaisuma īpašības. Papildus alkaloīdiem, augā atrodamie glikoalkaloīdi konsolidīns un sakņu polisaharīdi stimulē imūnsistēmu, veicina audu reģenerāciju un brūču dzīšanu. Karotīns un askorbīnskābe darbojas kā spēcīgi antioksidanti, nostiprina šūnas un paātrina epitelizāciju bojātajās vietās. Saponīni un polisaharīdi kopā ar flavonoīdiem veicina pretiekaisuma un vieglu spazmolītisku efektu uz gremošanas orgāniem.Ārstniecības suņmēles preparāti iedarbojas nomierinoši, savelkoši, sāpju remdējoši un epitelizējoši. Ārīgi augs mazina niezi, palīdz brūču un furunkulu dziedēšanā, kā arī stimulē audu reģenerāciju un viegli nomierinoši iedarbojas uz ādu. Preparāti rada sedatīvu efektu krampju, locītavu sāpju, plaušu un kuņģa slimību gadījumā.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā no ārstniecības suņmēles gatavo nostādinājumus, novārījumus, izvilkumus, svaigu sulu un ziedes. Šos preparātus lieto iekšķīgi dizentērijas, zarnu kolītu, plaušu, kuņģa un zarnu asiņošanas, kā arī parastas caurejas gadījumā, jo auga alkaloīdi un polisaharīdi palīdz pret spazmām un iekaisumu.Ārīgi svaigas saknes vai nostādinājumu izmanto apdegumu, trofisko čūlu, furunkulu, strutainu brūču un lūzumu ārstēšanai, kā arī ārstniecības ziedēs kombinācijā ar citām pretiekaisuma vielām. Sakņu un lapu novārījumus pielieto vannās, lai ārstētu niezošas dermatozes, ekzēmas un neirodermītus, kā arī stimulētu matu augšanu plikpaurības gadījumā.