 |  |  |   |  |
  |  |
- angliski: Hound’s-tongue
- vāciski: Echte Hundszunge
- zviedru: hundtunga
- igauņu: harilik rass
- lietuviešu: vaistinė šunlielė
- krievu: чернокорень лекарственный
Ārstniecības suņmēle ir daudzgadīgs augs, augumā 30-100cm. Sakņu sistēma mietveida. Stublājs stāvs, bieži augšdaļā sazarots, maigi apmatots. Lapas izkārtotas pamīšus, vienkāršas, bez pielapēm, izstiepti eliptiskas (zemākās), 8-30cm garas, izstiepti lancetveidīgas (stublāja), 4-17cm garas, augšpusē smailas. Augšējās lapas sēdošas, stublāju aptverošas. Ziediņi nelieli (5-7mm diametrā), netīri sarkani, tumši- purpura, violeti, divdzimuma, pareizi, garos rituļos stublāja un zaru galā. Augļi nobriestot sadalās 4 riekstveidīgās daļās (erēmās), klātas ar āķveidīgiem dzeloņiem (pielāgojušās, lai tās iznēsātu dzīvnieki). Zied no maija līdz septembrim. Vairojas ar sēklām un saknes kakla pumpuriem, no kuriem veidojas jauni dzinumi.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga saknes un lapas. Saknes rok vasaras beigās, attīrot tās no augsnes un stublājiem, žāvēšanai izklāj ēnainā un labi ventilējamā vietā.
Lapas ievāc auga ziedēšanas laikā, žāvē svaigā gaisā, ēnā uz sietiem vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-50C. Žāvētām lapām ir pelēcīgi zaļa nokrāsa un savelkoša garša.
Auga virszemes daļu arī ievāc auga ziedēšanas laikā (maijs- jūnijs). Augu griež 10cm virs zemes, žāvē tāpat kā lapas. Gatavo drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par gadu.
Visas ārstniecības suņmēles daļas satur alkaloīdus (cinoglosīnu, cinogloseīnu), glikoalkaloīdu konsolidīnu, miecvielas, sveķvielas, rūgtvielu cinoglosoidīnu. Turklāt, augā atrasts karotīns, ēteriskās eļļas; saknēs- krāsvielas alkanīnu (pigments) un polisaharīdu inulīnu.
Ārstnieciskā nozīme
Auga ārstnieciskās īpašības saistās ar tā ķīmisko sastāvu. Indīgais alkaloīds cinoglosīns rada vāja kurārveidīgu iedarbību uz CNS. Turklāt augam piemīt nomierinoša, savelkoša, sāpju remdējoša, pretiekaisuma, epitelizējoša un atkrēpošanos veicinoša iedarbība. Ārīgi ārstniecības suņmēle mazina niezi un iedarbojas uz audiem reģenerējoši. Ārstniecības suņmēles preparāti rada sedatīvu iedarbību krampju, locītavu sāpju, plaušu un kuņģa slimību gadījumā.
Tautas medicīnā no ārstniecības suņmēles gatavo nostādinājumus, novārījumus, izvilkumus, izgūst svaigu sulu, gatavo ziedes u.t.t. Piemēram, lapu un sakņu novārījumus un nostādinājumus, lieto krampju, saaukstēšanās, klepus, caurejas, dizentērijas, dažādu iekaisumu, atrītu, reimatisma gadījumā, kā arī, kā spēcīgu pretiekaisuma, sāpju remdējošu, atkrēpošanos veicinošu un asiņošanu apturošu līdzekli. Virszemes daļas nostādinājumu lieto iekšķīgi dizentērijas, uteroptozes, zarnu kolītu, plaušu, zarnu un kuņģa asiņošanas, asiņainas un parastas caurejas ārstēšanai.
Svaigas, sasmalcinātas saknes liek uz lūzumiem, lai veicinātu ātrāku kaulu saaugšanu, pie furunkuliem, lai tos atbrīvotu no strutām, kā arī šādu metodi var izmantotu, lai ārstētu apdegumus, trofiskās čūlas, čūsku kodumus.
Ādas iekaisuma, čūlu, sasitumu, brūču, griezumu, augoņu, ānusa kandilomas, skrofulozes, apdegumu, furunkulu, traku zvēru kodumu, čūsku kodumu, trūču un lai stiprinātu kaulus iesaka lietot ārstniecības suņmēles saknes novārījumus un nostādinājumus vannās, kompresēs un vienkārši apmazgāties.
Mājas dermatoloģijā saknes un lapu novārījumus lieto vannās, lai ārstētu niezošas dermatozes, ekzēmas un neirodermatītus. Lai stimulētu matu augšanu, plikpaurības gadījumā, iesaka uz galvas matu daļas likt svaigas saknes “putriņu”. Pilnīgas plikpaurības gadījumā arī var ierīvēt galvas ādā ārstniecības suņmēles nostādinājumu.