 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: Redshank
- Vāciski: Pfirsichblättriger Knöterich
- Zviedru: åkerpilört
- Igauņu: harilik kirburohi
- Lietuviešu: dėmėtasis rūgtis
- Krievu: горец почечуйный
Bioloģiskais apraksts
Blusu sūrene ir viengadīgs augs, augumā līdz
30-60cm. Stublājs stāvs, kails, sazarots, iesarkans, lejas daļā piepacelts.
Atšķirībā no citām sūrenēm, stublāja mezgli blusu sūrenei nav sašaurināti.
Lapas (garumā 3-10cm) ar turzīti pamatnē, lapas izkārtotas pamīšus,
lancetveida, smailas ar ķīļveida pamatni, bieži ar tumšiem plankumiem. Lapu
virspuse zaļa, apakšpuse pelēcīgi- zaļas.
Turzītes stingri apkļauj stublāju un klātas
matiņiem. Ziediņi sīki, savākti blīvās vārpveidīgās ziedkopās (1-3cm garas),
kuras atrodas stublāju galos. Zieds rozīgi- sarkanīgs, retāk balts. Zied sākot
ar jūliju līdz pat septembrim.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc augu, tā ziedēšanas
fāzē. Nogriežot virszemes daļu, bez apakšējām, rupjajām lapām un stublājiem. Ievācot vēlams
atstāt pāris augus audzē, neizgriezt visu, jo tad augs iznīks šajā vietā. Ieteicams augu žāvēt ir piespiedu žāvētājos ievērojot temperatūras
režīmu 40-50C. Lēni žāvējot augs melnē. Uzglabāšanas laiks 2 gadi.
Ķīmiskais sastāvs
Auga virszemes daļa satur ievērojamu daudzumu flavonoīdu (līdz ~2,3 %). Identificētie savienojumi- avikularīns, rutīns, kvercetīns, hiperozīds, kvercitrīns, izokvercitrīns, kemferols un tā 3-O-galaktozīds, kā arī antociāns cianidīn-3-rutinozīds.
Konstatēti arī citi fenoliskie savienojumi, tostarp fenolkarbonskābes un to atvasinājumi- galskābe, hlorogēnskābe, kafijskābe, ferulskābe, sinapskābe, p-kumarīnskābe.
Tanīnu saturs sasniedz aptuveni 1–1,5 %, tie pārstāvēti gan ar hidrolizējamiem, gan kondensētajiem tanīniem (flobafēniem). Pektīnvielu saturs var sasniegt līdz 5 %. Augā ir arī gļotvielas un polisaharīdu frakcijas.
No organiskajām skābēm noteiktas etiķskābe, skābeņskābe, ābolskābe un sviestskābe.
Virszemes daļa satur nelielu daudzumu ēteriskās eļļas (aptuveni 0,05 %), kurā identificēti monoterpēni un seskviterpēnu frakcijas (konkrētais sastāvs variē atkarībā no augšanas apstākļiem).
Noteikti fitosterīni, galvenokārt β-sitosterīns, kā arī stilbēna tipa savienojumi (persilbēns).
Saknēs konstatēti antrahinona atvasinājumi (emodīna tipa savienojumi un to glikozīdi).
Augā ir askorbīnskābe (C vitamīns) un K vitamīns.
No minerālvielām augs spēj uzkrāt makroelementus un mikroelementus, īpaši varu (Cu), cinku (Zn) un selēnu (Se), sastāvs ir atkarīgs no augsnes ķīmiskajām īpašībām.
Papildus literatūrā minēta arī neliela daudzuma alkaloīdu klātbūtne (nav dominējoša frakcija), kā arī kumarīnu tipa savienojumi atsevišķos paraugos.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Blusu sūrenes farmakoloģiskā aktivitāte, galvenokārt, saistīta ar flavonoīdu, tanīnu, fenolskābju un K vitamīna klātbūtni. Literatūrā aprakstīta hemostatiska iedarbība, kas saistāma ar kapilāru caurlaidības samazināšanu, asinsvadu sieniņu tonusa palielināšanu un K vitamīna ietekmi uz koagulācijas faktoru sintēzi. Tādēļ tradicionāli šķidrais ekstrakts un ūdens izvilkumi lietoti funkcionālu dzemdes asiņošanu un hemoroidālu asiņošanu gadījumos.Tanīni nodrošina savelkošu (adstringējošu) efektu, kas izskaidro lokālu lietošanu gļotādu iekaisuma un nelielu asiņošanu gadījumos. Flavonoīdi (rutīns, kvercetīns u.c.) stabilizē kapilārus un darbojas kā antioksidanti.
Saknēs esošie antrahinona atvasinājumi var radīt vieglu caureju veicinošu efektu, īpaši ilgākas lietošanas gadījumā. Savukārt, virszemes daļas preparāti nelielās devās tradicionāli uzskatīti par viegli diurētiskiem.
Attiecībā uz dzemdes un zarnu muskulatūras saraušanās pastiprināšanu- literatūrā ir dati par iespējamu uterotonisku aktivitāti, taču tā nav pietiekami klīniski validēta, lai to uzskatītu par standarta terapeitisku indikāciju.
Klīniskajā praksē lietošana parasti tiek ierobežota līdz īslaicīgiem kursiem (aptuveni 7–10 dienas), jo ilgstoša lietošana hemostatiskās iedarbības dēļ, teorētiski var palielināt trombozes risku predisponētiem pacientiem.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā blusu sūreni plaši izmanto kā līdzekli pret hemoroīdiem, gan iekšķīgi lietojot nostādinājumus, gan ārīgi sēdvannu veidā. To lieto arī dzemdes asiņošanas gadījumos, īpaši funkcionālu traucējumu kontekstā.Ārīgi auga preparātus izmanto kompresēs un aplikācijās reimatisma, podagras un radikulīta gadījumos. Skalošanai tos lieto mutes dobuma iekaisumu, gingivīta, tonsilīta un strutainu brūču aprūpē.
Novārījumus tautā izmanto caurejas gadījumā, kas izskaidrojams ar tanīnu savelkošo darbību. Augu pielieto arī vannās ādas problēmu gadījumā- ekzēmas, niezošu dermatožu, psoriāzes un kašķa gadījumos.
Dažādu reģionu etnomedicīnā blusu sūrene minēta arī kā palīglīdzeklis audzēju gadījumos.
Svaigu augu tradicionāli izmanto ārīgi galvassāpju, locītavu sāpju un brūču gadījumā.