Sūricis mazais
Pulicaria vulgaris

pulicaria vulgaris

   

  • angliski: small Fleabane
  • vāciski: Kleines Flohkraut
  • zviedru: loppört
  • igauņu: harilik kirbuvaak
  • lietuviešu: paprastoji muskrėslė
  • krievu: блошница простертая

Bioloģiskais apraksts

Mazais sūricis ir viengadīgs augs, kurš izaug augumā no 10 līdz 50 cm. Tam piemīt izteikta īpatnība- nepatīkama smarža. Stublājs ir sazarots un stāvs, klāts ar sīku, pelēku apmatojumu, bet pamatā kails.

Lapas gandrīz kailas, izstieptas vai lancetveidīgas, ar apaļu pamatnes daļu, sīki zobotas, viļņotas, 1,5-3,5cm garumā. Ziedu groziņi vientuļi vai izvietoti nepareizos čemuros, daudz (uz vienu augu līdz 100), kopumā veido biezu ziedkopu.

Augs zied no jūnija līdz septembrim, sēklas nobriest jūlijā- oktobrī.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu (ziedkopas, lapas un stublājus) un saknes. Mazā sūriča lapas un stublājus ievāc ziedēšanas sākumā (jūnijs- jūlijs) sausā un saulainā laikā. Žāvē labi vēdināmā telpā, izvairoties no tiešiem saules stariem, izklāj uz plānā slānī uz auduma, papīra vai koka paliktņiem. Izžāvētu drogu sasmacina, izsijā un uzglabā hermētiski slēgtā traukā ne ilgāk par diviem gadiem.

Saknes rok rudenī un mazgā tekošā ūdenī. Saknes nosusina un griež gabalos 3-4cm un izklāj uz sietiem. Lai saknes nesāktu bojāties, tās ieteicams apmaisīt reizi diennaktī. Izžāvēt ieteicams 7-10 dienu laikā. Uzglabāt drīkst līdz 2 gadiem.

Ķīmiskais sastāvs

Mazā sūriča virszemes daļās ir atrasti indoltipa un piridintipa alkaloīdi, kas nodrošina daļu no tā farmakoloģiskajām īpašībām, kā arī poliacetilēna savienojumi, kuriem piemīt pretmikrobu un pretiekaisuma iedarbība. Augā sastopami kumarīni, kas veicina asinsvadu nostiprināšanos un ir viegli pretiekaisuma līdzekļi. Turklāt, virszemes daļās ir ēteriskās eļļas, askorbīnskābe (C vitamīns), miecvielas, organiskās skābes, kaučuks, saponīni un flavonoīdi, kas kopā veicina adaptogēnu un savelkošu iedarbību.

Saknēs uzkrājas kaučuks un poliacetilēna savienojumi, kas veicina pretsāpju, pretmikrobu un gremošanas sistēmas nomierinošu efektu.

Dažos pētījumos ir atrasti arī triterpēni un nelielas fenolkarbonātskābes koncentrācijas, kas pastiprina augam pretiekaisuma un antioksidatīvās īpašības.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Mazajam sūricim piemīt vieglas diurētiskas īpašības, ko saista ar flavonoīdu, saponīnu un organisko skābju klātbūtni. Šī iedarbība ir mērena un nav salīdzināma ar klasiskajiem diurētiskiem līdzekļiem, taču tradicionāli izmantota vieglas tūskas gadījumos.

Augam piemīt arī pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, īpaši lietojot ārīgi. Poliacetilēna savienojumi, ēteriskās eļļas un fenoliskie savienojumi kavē mikroorganismu attīstību un mazina lokālu iekaisumu. Tādēļ ārīgā lietošana (kompreses, vannas, skalošana) ir farmakoloģiski pamatotāka nekā iekšķīga lietošana lielās devās.

Hemoroīdu gadījumā auga savelkošās (tanīnu) un pretiekaisuma īpašības var mazināt lokālu pietūkumu un asiņošanu.

Mazais sūricis ir pazīstams arī ar insekticīdu un repelentu iedarbību. Ēteriskās eļļas un specifiskie sekundārie metabolīti atbaida vai iznīcina kukaiņus (blusas, utis, mušas, odus). Šī iedarbība ir labi dokumentēta etnobotāniskos avotos un ir viena no drošāk pamatotajām auga praktiskajām īpašībām.

Tautas medicīna

Mazais sūricis tautas medicīnā tiek uzskatīts par daudzpusīgu augu. To lieto gremošanas trakta traucējumu gadījumos- caurejas, dizentērijas, hroniska kolīta, vēdera sāpju un kuņģa vājuma gadījumā. Novārījumus un nostādinājumus dzer, lai “sakārtotu kuņģi”, mazinātu iekaisumu un līdzsvarotu gremošanu.

Augu izmanto arī tūsku un šķidruma aiztures gadījumā kā urīndzenošu līdzekli.

Mazais sūricis tiek iekļauts maisījumos plaušu slimību, tostarp tuberkulozes, gadījumos, to dzer kursa veidā organisma stiprināšanai.

Hemoroīdu gadījumā novārījumus izmanto mikroklizmām, kompresēm un sēdošajām vannām, lai mazinātu sāpes, asiņošanu un pietūkumu.

Ar auga novārījumu skalo muti zobu sāpju un smaganu iekaisuma gadījumā.

To lieto arī ārīgi, pievieno vannām bērniem, ja tie bieži saaukstējas vai ir novājināti, uzskatot, ka augs stiprina organismu.

Mazais sūricis tautā ir pazīstams arī kā kukaiņu atbaidītājs, kaltētu augu kaisa telpās vai liek guļvietās, lai atbaidītu blusas, utis un citus kukaiņus.

Sūrcis mazais (Pulicaria vulgaris) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Mazais sūrcis satur daudzveidīgas bioaktīvas vielas, kas nodrošina pretiekaisuma, antiseptisku un antioksidanta iedarbību, kā arī atbalstu imūnsistēmai. Auga sastāvā ir alkaloīdi, kumarīni un poliacetelēna savienojumi, kas ir nozīmīgi tā ārstnieciskajai vērtībai.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• askorbīnskābe – imūnsistēmas stiprināšana un antioksidants
• miecvielas – savelkoša un pretiekaisuma iedarbība
• organiskās skābes – vielmaiņas regulēšanai un pretiekaisuma efektiem
• flavonoīdi – pretiekaisuma, antioksidanta un kapilāru nostiprinoša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīdi – nervu sistēmas stimulācija un pretiekaisuma iedarbība
• kumarīni – spazmolītiska un pretiekaisuma iedarbība
• ēteriskās eļļas – antiseptiska un pretiekaisuma iedarbība
• saponīni – imūnmodulējoša un pretmikrobu iedarbība
• poliacetelēna savienojumi – pretiekaisuma un antibakteriāla iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• kaučuks – aizsargājoša un strukturāla funkcija augā

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – maigāka pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība
• miecvielas – maiga savelkoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Pretiekaisuma un antioksidanta tēja, piemērota organisma atbalstam un gremošanas uzlabošanai.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Efektīva ārējai un iekšējai lietošanai, izvelk alkaloīdus, kumarīnus un ēteriskās eļļas.

Eļļas izvilkums:
Ārējai lietošanai iekaisumu mazināšanai un ādas kopšanai.

Glicerīna izvilkums:
Maiga alternatīva ar pretiekaisuma un nomierinošu efektu.

Nav ieteicams lietot

Mazais sūricis var izraisīt individuālu nepanesamību. Alerģiska reakcija parasti izpaužas kā ādas nieze, izsitumi, iesnas, slikta pašsajūta, nelabums vai vemšana. Šādos gadījumos lietošana nekavējoties jāpārtrauc.

Augs nav ieteicams grūtniecības un laktācijas periodā, jo tā sastāvā esošie alkaloīdi, ēteriskās eļļas un citas bioloģiski aktīvas vielas var ietekmēt gludo muskulatūru un mātes–bērna fizioloģisko līdzsvaru.

Piesardzība nepieciešama arī cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret kurvjziežu dzimtas (Asteraceae) augiem, jo iespējamas krusteniskas alerģiskas reakcijas.

Ilgstoša vai lielās devās lietošana nav ieteicama, jo bioloģiski aktīvo vielu komplekss var radīt gremošanas traucējumus vai kairinājumu.

Lasīt par lipīgo sveķeni ->