 |  |  |  |  |
 |  |
angliski: sticky Catchfly
- vāciski: Pechnelke
- zviedriski: tjärblomster
- igauniski: tõrvalill
- lietuviski: paprastoji smaliukė
- krieviski: смолка обыкновенная
"Bernh." apzīmē Johann Jakob Bernhardi (1774–1850) — vācu botāniķi un ārstu.
Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris Bernh.) ir daudzgadīgs lakstaugs no neļķu dzimtas (Caryophyllaceae), kas savvaļā sastopams sausos zālājos, mežmalās un saulainās nogāzēs ar viegli kaļķainām vai neitrālām augsnēm. Augumā sasniedzot 30 līdz 60 centimetru augstumu. Stublājs ir stāvs, nereti vienkāršs vai mazzarains, bet tā augšdaļā izveidojas raksturīga lipīga josla, kas izdala sveķainu vielu — šī īpašība ir devusi augam gan latvisko, gan zinātnisko nosaukumu.
Lapas ir pretējas, šauras, lancetiskas formas, sēdošas, ar gludām malām un maigu apmatojumu, kas piešķir tām nedaudz raupju virsmu. Apakšējās lapas var būt nedaudz platākas nekā augšējās, bet kopumā tās ir vienveidīgi šauras un iegarenas. Ziedi ir šī auga visuzkrītošākā pazīme — tie ir koši sārti līdz purpurvioleti, izvietoti galotnes vārpveida ziedkopās. Katra zieda iekšpusē ir desmit putekšņlapas un piecas augļlapas.
Ziedēšana notiek no maija līdz jūlijam, taču atkarībā no vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, tā var ieilgt. Pēc noziedēšanas veidojas daudzsēklu pogaļa, kas nogatavojoties atveras. Sēklas ir tumšas, sīkas un ar raupju virsmu. Latvijā lipīgā sveķene ir samērā bieži sastopama, īpaši sausākās vietās, un to var uzskatīt par vienu no vizuāli pievilcīgākajiem savvaļas ziedaugiem mūsu dabā.
Lipīgajai sveķenei (Viscaria vulgaris), galvenokārt, ievāc virszemes daļu — ziedošus stublājus ar lapām un ziediem. Ievākšanu veic pilnziedēšanas laikā, kas parasti ir no maija vidus līdz jūnija beigām, kad ziedi ir koši, pilnībā atvērušies un vēl nav sākuši vīt. Šajā brīdī augs satur visvairāk bioloģiski aktīvo vielu.
Griež aptuveni 15–25 cm garus stublājus vai stublāju galotnes, izvairoties no rupjiem vai jau pārziedējušiem augiem. Pēc ievākšanas augu materiālu kārto plānā kārtā labi vēdināmā, no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Vislabāk to kaltēt ēnā vai bēniņos ar caurvēju, uz tīra auduma vai sieta. Lai saglabātu ziedu krāsu un bioloģiski aktīvās vielas, kaltēšana jāveic ātri un saudzīgi – vēlams temperatūrā ne augstākā par 35–40 °C. Žāvētāji nav obligāti, bet noder, ja laika apstākļi ir mitri.
Kad droga ir pilnībā sausa (stublājs lūst, nevis lokās), to glabā aizvērtos papīra maisos vai stikla burkās, tumšā, sausā, vēsā vietā. Uzglabāšanas laiks ir līdz vienam gadam, pēc tam ziedi zaudē gan smaržu, gan krāsu, gan ārstniecisko vērtību.
Lipīgā sveķene (Viscaria vulgaris) satur vairākas bioloģiski aktīvas vielas, kas piešķir augam farmakoloģisko vērtību. Tās virszemes daļās konstatēti flavonoīdi, triterpēnsaponīni, miecvielas, glikozīdi, kā arī nelielos daudzumos ēteriskās eļļas. Augā atrodami arī dažādi organiskie skābju savienojumi, kā arī pigmenti, piemēram, antociāni, kas piešķir ziediem raksturīgo koši sārto krāsu. Turklāt, sastāvā ietilpst arī cukuri, gļotvielas un neliels daudzums minerālvielu.
Ārstnieciskā nozīme
Lipīgajai sveķenei (Viscaria vulgaris) piemīt vairākas ārstnieciskas īpašības.Tautas medicīnā šo augu tradicionāli izmanto kā maigu, nomierinošu līdzekli nervu spriedzes un nemiera mazināšanai, īpaši, ja traucēts miegs vai novērojama iekšēja trauksme. Tāpat tas tiek lietots, kā viegli savelkošs un pretiekaisuma līdzeklis, kas var noderēt gļotādu iekaisumu vai ādas kairinājumu gadījumos, piemēram, skalošanai vai kompresēm.
Pateicoties, saponīniem un flavonoīdiem, lipīgā sveķene var arī veicināt organisma vielmaiņas procesus un atveseļošanos pēc ilgstošas slodzes vai slimībām. Dažkārt, to iekļauj augu maisījumos, kas paredzēti organisma stiprināšanai vai vispārējai tonizēšanai, īpaši pavasarī. Tā kā šis augs nav toksisks un iedarbojas maigi, to nereti uzskata par piemērotu arī maigām, saudzējošām ārstniecības tējām ikdienas lietošanā.
Lai gan mūsdienu zinātniskie pētījumi par lipīgās sveķenes iedarbību ir ierobežoti, tās lietošana balstās uz pieredzi tautas dziedniecībā, īpaši Centrāleiropā un Baltijā.
Interesanti! Pētījumi liecina, ka šis augs satur brassinosteroīdus, kas ir augu hormoni ar potenciālu veicināt citu augu augšanu un palielināt to izturību pret stresu. Tomēr jāatzīmē, ka šie pētījumi attiecas uz auga izmantošanu kā biostimulantu lauksaimniecībā, nevis tieši cilvēku veselības jomā.
