• Angliski: common Comfrey
• Vāciski: Gemeiner Beinwell
• Zviedru: vallört
• Igauņu: harilik varemerohi
• Lietuviešu: vaistinė taukė
• Krievu: окопник лекарственный

Bioloģiskais apraksts

Ārstniecības tauksakne daudzgadīgs augs, 30-100cm augumā. Viss augs ir raupji -matains. Saknenis īss, melns ar garām, sazarotām saknēm. Stublājs spēcīgs, stāvs, vientuļš. Lapas 10-15 cm garas, secīgas, lejpusē stipri izteikti redzams dzīslojums. Zemākās lapas ir izstiepti olveidīgas, augšējās mīkstākas, lancetveidīgas, satuvinātas un sēdošas. Ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopotas sarežģītās ziedkopās. Ziedi krāsa mēdz būt violeta līdz zila!

Ziedus apputeksnēt var tikai kukaiņi ar gariem snuķīšiem. Zieda uzbūve ir uzbūvēta savdabīgi, kas piespiež kukaini ielīst ziedā tā, lai putekšņi nonāktu uz tā galvas, ne kā ierasts uz vēdera. Auglis- sauss, nobriestot sadalās 4 riekstveidīgās daļās. Zied sākot ar maiju līdz jūlijam, augļi nobriest no jūlija līdz septembrim.

Ievākšana un apstrāde

Oficiālajā medicīnā ārstniecības tauksakni neizmanto, tā biežāk pazīstama tautas medicīnā un homeopātijā. Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga saknes, retāk lapas. Vislielākais alkaloīda- alantoīna saturs auga saknēs ir ziemā! Alantoīns saknēs uzkrājas rudenī, kur glabājas līdz veģetācijas sākumam. Tāpēc auga saknes ievāc vēlu rudenī vai agru pavasarī, pirms parādās augam lapas.

Saknes izrok, attīra no zemes, ātri noskalo aukstā ūdenī un sagriež gabalos pa 20cm. Saknes žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Uzglabā koka vai kartona kastēs 3 gadus. Vienmēr vajag aizdomāties, kāds būs tauksaknes pielietojums nākotnē, tāpēc ka izžūstot saknes gabali paliek akmens cieti- 20cm gabali ne vienmēr ir ērti pielietojumā.

Agrāk šis augs bija daudzu valstu oficiālās medicīnas atzīts, vēlāk to atzina par toksisku un bīstamu. Šī auga saknes izmantoja, kā vienu no komponentu, dažādiem pret onkoloģijas maisījumiem, kurus izsniedza uz recepti. Šobrīd šis augs atkārtoti tiek pētīts un mēģināts atrast risinājums, kā to varētu pielietot medicīnā- sākot no auga selekcionēšanas, beidzot ar specifisku gatavo drogu apstrādi.

Ķīmiskais sastāvs

Auga ārstnieciskā iedarbība ir vienkārši pamatojama- augs satur daudz bioloģiski aktīvo vielu. Par svarīgāko sastāvdaļu, kamdēļ augs tiek pielietots ārstniecībā,  var uzskatīt, augā esošo alkaloīdu alantoīnu, kurš šajā augā ir lielā saturā. Saknēs tas mēdz sasniegt līdz pat 4,27%, virszemes daļās līdz 0,5%. Turklāt auga saknes uzkrāj arī pirolizidīna alkaloīdus: heliotridīnu, viridiflorīnu un ehinatīnu, laziokarpīnu, simfitīnu (anadolīns), simladīnu, ehimidīnu, cinoglosofīnu (heliosupīnu) un to N-oksīdus (ehimidīna N-oksīdu, heliosupīna (likopsamīna) n-oksīds), 7- acetillikopsamīnu, kā arī cinoglosīnu (simfitocinoglosīnu).

Summārais augā esošo alkaloīdu saturs ir vidēji 0.19%, saknēs 0.30%. Auga saknes satur mono- un polifenolos savienojumus, kuru starpā ir fenolkarbonātskābe un tās atvasinājumi (antihormonālie savienojumi- litospermskābe, kā arī hidrokanēļskābe, hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe, kafijskābe, rozmarīnskābe), polisaharīdi (gļotvielas, pektīni, hemiceluloze A, hemiceluloze B, brīvās fruktozes un glikozes pārpalikumi- līdz 29%), fitosterīni (beta-sitosterīns, stigmasterīns, triterpēna spirts izobauerenols (glukozes veidā)), steroīdie saponīni, miecvielas no pirokatehīnu grupas (līdz 2,4%), aminoskābes (no 1- 3% asparagīna), karotīna pēdas (0,063%), kā arī pirokatehīnu tanīni (4-6,5%), galskābe un digalskābe, gumijvielas, sveķi, ēterisko eļļu pēdas, ciete, inulīns, iridoīdi, holīns, monoterpentīnu glikozīdi, kumarīni.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ārstniecības tauksakne, tradicionāli tiek izmantota ārējai lokālai lietošanai, jo tai piemīt pretiekaisuma un sāpju mazināšanas īpašības, kas atbalsta audu atjaunošanos un reģenerāciju. Šīs iedarbības pamatā ir vairāku bioaktīvo vielu klātbūtne, tostarp alantoīns un polifenoliskie savienojumi, piemēram, rozmarīnskābe un citi fenolskābju atvasinājumi, kas var mazināt iekaisumu lokāli uz ādas un mīkstajiem audiem. Šāda pretiekaisuma ietekme ir novērota gan laboratoriski, gan ierobežotos klīniskos pētījumos lokālās ārējas lietošanas gadījumos, piemēram, sporta traumu un zilumu ārstēšanā.

Alantoīns tradicionāli saistīts ar audu reģenerāciju un brūču dzīšanu, taču precīza pretiekaisuma un reģeneratīvā mehānisma cilvēkiem nav pilnībā noskaidrots un nevar tikt uzskatīts par pilnīgi pierādītu.

Svarīgi uzsvērt, ka augs satur pirolizidīna grupas alkaloīdus, kas ir potenciāli hepatotoksiski un mutagēni, un tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc iekšķīga lietošana ir ierobežota vai aizliegta. Ķīmiskā aktivācija aknās var radīt toksiskas metabolītiskas formas, kas saistītas ar aknu šūnu bojājumu.

Mūsdienu fitoterapeitiskajā praksē ārstniecības tauksaknes preparāti, galvenokārt, tiek lietoti lokāli uz veselas ādas, piemēram, zilumu, sastiepumu un nelielu muskuļu sāpju gadījumos. Pierādītā efektivitāte šajā lietošanas veidā ir ierobežota, taču tradicionāli tiek novērota sāpju mazināšana un pietūkuma samazināšanās. Ņemot vērā toksicitāti un regulatīvos ierobežojumus, ārēja lokāla lietošana uz veselas ādas tiek uzskatīta par drošāko, savukārt, iekšķīga lietošana vai lietošana uz atvērtām brūcēm nav ieteicama.

Tautas medicīna

Tautas medicīna

Ārstniecības tauksakne tautas medicīnā tiek izmantota ļoti plaši, īpaši kaulu un mīksto audu traumās, piemēram, lūzumu, sasitumu, izmežģījumu un pat amputētu ekstremitāšu gadījumos. Sakņu novārījums tradicionāli tiek lietots ārīgi, lai veicinātu brūču dzīšanu un audu reģenerāciju, kā arī atvieglotu iekaisuma procesus.

Vēsturiski dažās tautās tauksakni lietoja iekšķīgi, pievienojot pienam vai citām šķidruma bāzēm, kā pretiekaisuma līdzekli elpceļu slimību un plaušu tuberkulozes gadījumos. Mūsdienās šāda lietošana ir riskanta pirolizidīna alkaloīdu dēļ un nav ieteicama.

Ārīgi tiek izmantots arī ūdens novārījums, pulveris vai svaiga sula kompresēs, lai mazinātu hematomas, sāpes sastiepumu vai radikulīta gadījumos. Spirta izvilkumu tradicionāli ierīvē uz muskuļiem vai locītavām, lai atvieglotu sāpju simptomus, piemēram, išiasa vai muguras sāpju gadījumos.

No lapām un virszemes daļām tautas medicīnā, dažkārt, gatavo novārījumus, ko lieto ārīgi kā skalošanas līdzekli sieviešu dzimumorgānu iekaisumu un sēnīšu infekciju gadījumos. T

Papildus tautas praksē tauksakne tiek pielietota diarejas mazināšanai kā savelkošs līdzeklis.

Ārstniecības tauksakne (Symphytum officinale L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ārstniecības tauksakne ir vērtīgs augs ar daudzām bioloģiski aktīvām vielām, īpaši bagāts ar alkaloīdiem, polisaharīdiem un fenolkarbonātskābju atvasinājumiem. Šīs vielas nodrošina augam plašu pretiekaisuma, reģenerējošu un antiseptisku iedarbību, kas ir pamats tā plašajai lietošanai fitoterapijā.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• polisaharīdi (gļotvielas, pektīni, hemicelulozes, fruktoze, glikoze; līdz 29%) – imūnmodulējoša un mitrinoša iedarbība
• fenolkarbonātskābes un to atvasinājumi (hidrokanēļskābe, hlorogēnskābe, neohlorogēnskābe, kafijskābe, rozmarīnskābe, litospermskābe) – pretiekaisuma, antioksidanta un antihormonāla iedarbība
• miecvielas no pirokatehīnu grupas (līdz 2,4%) – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība
• aminoskābes (1–3%, piemēram, asparagīns) – audiem atjaunojoša un barojoša iedarbība
• holīns – nervu sistēmas atbalsts
• kumarīni – spazmolītiska un pretiekaisuma iedarbība
• inulīns – prebiotiska un vielmaiņu atbalstoša iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• alkaloīdi (alantoīns, pirolizidīna alkaloīdi – heliotridīns, viridiflorīns, ehinatīns, laziokarpīns, simfitīns, simladīns, ehimidīns, cinoglosofīns, N-oksīdi, 7-acetillikopsamīns, cinoglosīns; kopējais saturs ap 0,19–0,30%) – audiem reģenerējoša, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība
• fitosterīni (beta-sitosterīns, stigmasterīns) – imūnmodulējoša un pretiekaisuma darbība
• steroīdie saponīni – pretiekaisuma un imūnstimulējoša iedarbība
• monoterpentīnu glikozīdi – aromātiska un pretiekaisuma iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• karotīns (0,063%) – antioksidants un šūnu aizsardzība
• gumijvielas, sveķi – aizsargājoša un strukturāla funkcija augā
• augu tauki (sastāvā) – šūnu membrānu aizsardzība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• pirokatehīnu tanīni (4–6,5%) – pretiekaisuma un savelkoša iedarbība
• galskābe un digalskābe – pretiekaisuma un antioksidanta īpašības
• miecvielas – maigāka savelkoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Pretiekaisuma un audu reģenerējoša tēja, tomēr jālieto ar piesardzību un īslaicīgi, jo augs satur mutagēnus pirolizidīna alkaloīdus, kuri ilgstošā lietošanā var būt toksiski aknām.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Efektīva alkaloīdu un fenolkarbonātskābju izvilkšanai, taču iekšķīga lietošana jāveic tikai speciālista uzraudzībā, ņemot vērā toksicitātes risku.

Eļļas izvilkums:
Droša ārējai lietošanai iekaisumu un brūču ārstēšanā.

Glicerīna izvilkums:
Maiga un droša ārējai lietošanai, īpaši jutīgai ādai.

Nav ieteicams lietot 

Ārstniecības tauksakne satur pirolizidīna grupas alkaloīdus, kuri ir toksiski, mutagēni un potenciāli kancerogēni, īpaši koncentrācijā saknēs. Tādēļ iekšķīga lietošana nav ieteicama. Augu drošāk lietot ārēji, piemēram, kompresēs uz veselas ādas, ievērojot īsu lietošanas kursu- parasti ne ilgāk par vienu mēnesi.

Lietojot tīrā veidā, jāievēro piesardzība- augs nav piemērots lietošanai uz netīras vai dziļas brūces, jo pastāv infekcijas risks un toksīnu uzsūkšanās.

Ir dokumentēti atsevišķi gadījumi, kad pirolizidīna alkaloīdi var izraisīt aknu bojājumus vai vēnu okluzīvu aknu slimību, tāpēc ārēja lietošana jāveic ar piesardzību, īpaši ilgstoši vai uz lielām ādas virsmām.

Vēsturiski augs ir izmantots gan iekšēji, gan ārēji ar tradicionāliem mērķiem, tomēr mūsdienās drošības apsvērumu dēļ iekšķīga lietošana tiek stingri ierobežota vai aizliegta.

Lasīt par timotiņiem->