 |  |  |    |  |
 |  |
- angliski: Jerusalem Artichoke
- vāciski: Topinambur
- zviedru: jordärtskocka
- igauņu: maapirn
- lietuviešu: gumbinė saulegrąža
- krievu: подсолнечник клубневой
Bioloģiskais apraksts
Topinambūrs ir daudzgadīgs augs, augumā līdz 1,5m (retos gadījumos 3-4m) ar pazemes dzinumiem, stoloniem, uz kuru galiem veidojas dažādas formas, izmēra un krāsas, ēdami gumi (balti, dzelteni, violeti, rozā), ar izspiedušiem pumpuriem (acīm). Sakņu sistēma spēcīga. Stublājs stāvs, stiprs, augšpusē sazarots, apmatots ar īsiem matiņiem. Lapas olformas, uz lapu kātiem, apmatotas. Ziedi savākti kurvī, diametrā 6-10cm, stublāja augšpusē. Kurvīša vidū dzelteni, divdzimuma stobrziedi, gar malām zeltīti- dzelteni mēlziedi. Auglis sēkla. Zied augs augustā- oktobrī. Auglis nobriest septembrī- oktobrī.
Ievākšana un apstrāde
Auga virszemes daļu griež, sākot ar otro septembra dekādi līdz pirmajām salnām, gumi turpina augt līdz ziemai. 25cm no stublāju atstāj, lai tas turpinātu barot gumus. Ievācot augus, ieteicams, daļai augu virszemes daļu atstāt, jo to gumi arī pēc izrakšanas paliek lielāki un barojošāki. Gumus vislabāk ir ievākt agrā pavasarī. Ja gumus ievāc rudenī, tad uzglabāšanai ievēro temperatūras režīmu (0-2C), uzglabājot gumus pagrabā vai 1m dziļā bedrē. Gumus klāj slāņos, apberot ar smiltīm. Gumus var uzglabāt arī ledusskapī. Gumus var sagriezt 1cm biežās šķēlītēs izžāvē un glabāt sausā no saules pasargātā vietā. Uzglabāšana ne ilgāk par 1 gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Topinambūra (Helianthus tuberosus L.) bumbuļi satur ievērojamu daudzumu ogļhidrātu rezervvielu, galvenokārt, inulīnu, kura saturs svārstās no 15 līdz 35 %. Papildus tam bumbuļos ir fruktoze 2,5–3,5 %, olbaltumvielas aptuveni 2 %, kā arī slāpekli saturošas vielas 2–4 %, kas ietver aminoskābes un peptīdus. Bumbuļos ir arī polisaharīdi, piemēram, hemiceluloze un pektīnvielas, kā arī neliels daudzums augu tauku, kas ietekmē tekstūru un enerģētisko vērtību.
Topinambūra bumbuļi ir bagāti ar minerālvielām. No tām izceļams kālijs 47,7 mg/100 g, fosfors 3,7 mg/100 g, silīcijs 10 mg/100 g, dzelzs 3,7 mg/100 g un kalcijs 3,3 mg/100 g. Šīs minerālvielas piedalās gan elektrolītu līdzsvarā, gan skeleta un imūnsistēmas uzturēšanā.
Vitamīnu sastāvā bumbuļos ir karotīns, holīns, C vitamīns, kā arī B grupas vitamīni: B1 (tiamīns), B2 (riboflavīns) un PP (niacīns). Šie vitamīni un karotīns piedalās oksidatīvo procesu regulācijā, vielmaiņā un audu atjaunošanā.
Kopumā topinambūra ķīmiskā sastāva profils padara to par augstu dietētisko un funkcionālo vērtību, it īpaši uzsverot inulīna saturu, kas veicina gremošanas sistēmas darbību un veicina labvēlīgu zarnu mikrofloru.
Topinambūra virszemes daļas satur dažādas bioaktīvās vielas. Galvenās grupas ir flavonoīdi (piemēram, kvercetīna un kaempferola atvasinājumi) un fenolskābes (piemēram, hlorogēnskābe, kafijas skābe).
Ziedos ir neliels daudzums eterisko eļļu, tanīni un kumarīni. Lapas un ziedi satur arī minerālvielas, tostarp kāliju, kalciju, dzelzi, magniju un silīciju.
Vitamīnu sastāvā konstatēts C vitamīns, karotīns, kā arī B grupas vitamīni – B1 (tiamīns), B2 (riboflavīns) un B3 (niacīns).
Polisaharīdi un nelieli daudzumi gļotvielu un augu tauku ir atrodami lapās, savukārt, ziedos tie ir mazāk izteikti.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Topinambūram (Helianthus tuberosus L.) piemīt plašs bioaktīvo vielu spektrs, kas nodrošina dažādas iedarbības iespējas. Gumos un virszemes daļās konstatētie polisaharīdi, īpaši inulīns, darbojas kā prebiotiskais substrāts, veicinot zarnu mikrofloras līdzsvaru un atvieglojot gremošanu, tostarp aizcietējumu gadījumā. Flavonoīdi un fenolskābes lapās un ziedos nodrošina antioksidatīvu aktivitāti, palīdzot mazināt oksidatīvo stresu, kas ir nozīmīgi sirds un asinsvadu veselībai.Topinambūra bumbuļi un lapas satur minerālvielas un mikroelementus, piemēram, kāliju, kalciju, magniju un dzelzi, kas piedalās elektrolītu līdzsvara uzturēšanā, skeleta veselības atbalstā un hemoglobīna sintēzē. Holīns un B grupas vitamīni piedalās vielmaiņas procesos un nervu sistēmas funkcijas uzturēšanā.
Gumos atrodamie ogļhidrāti, īpaši inulīns, nepalielina glikozes līmeni asinīs, līdz ar to tie ir piemēroti kā ogļhidrātu avots cukura līmeņa kontrolē, savukārt, fruktoze nodrošina vieglu enerģijas piegādi. Sastāvdaļu kombinācija veicina normālu vielmaiņu, barības vielu uzsūkšanos un hemoglobīna veidošanos.
Lai gan dažās tradicionālās praksēs tiek piedēvēta spēja regulēt holesterīnu, stabilizēt cukura līmeni vai izvadīt toksīnus un smagos metālus, mūsdienu farmakoloģijā šie efekti nav pilnībā pierādīti, un tos vairāk var uzskatīt par empīriski novērotu iedarbību.
Tautas medicīna
Pateicoties plašajam bioaktīvo vielu spektram, topinambūrs tiek izmantots daudzveidīgi tautas medicīnā. Gumus, lapas un jaunās lapas lieto salātos vai novārījumos pret cukura diabētu, kā arī lai veicinātu organisma tonusu un spēka atjaunošanos. Lapas izmanto vannās pret locītavu sāpēm, artrīta, artrozes, radikulīta un reimatisma gadījumos.Ar topinambūru ārstē arī gremošanas traucējumus- gastrītu, kolītu, čūlas un žults dzīšanas problēmas. Gumus un lapas gatavo kā nostādinājumus un tējas, kas tautas praksē tiek lietoti kā vitamīnu kokteiļi, lai atbalstītu vispārējo imunitāti un paaugstinātu hemoglobīna līmeni.
Ziedus un lapas tautas medicīnā izmanto arī kā lokālus līdzekļus- putriņu vai kompresi pret apdegumiem, ekzēmām, podagru, kā arī ādas pigmentācijas traucējumiem (vitiligo). Topinambūra lapu vai ziedu nostādinājumu lieto bronhiālās astmas, nervu saspringuma un impotences gadījumos. Dažkārt, pie rīta tējas iesaka pievienot 3–4 lapas, lai atbalstītu sirds un asinsvadu veselību, saskaņā ar tradicionālo praksi.
Papildus tautas praksē topinambūru izmanto kā dabiska spēku atjaunojoša līdzekļa sastāvdaļu, kombinējot ar piparmētru, melisu, upeņu lapām un pīlādža ogām, veidojot tējas vai nostādinājumus, kas tonizē, stiprina un bagātina organismu ar vitamīniem un mikroelementiem.