   |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: tower Mustard
- vāciski: Kahles Turmkraut
- zviedru: rockentrav
- igauņu: lehmakapsas
- lietuviešu: gluotnioji bokštytė
- krievu: башеница голая
Bioloģiskais apraksts
Kailais tornītis ir viengadīgs, biežāk divgadīgs un
dažkārt pat daudzgadīgs lakstaugs ar stāviem stublājiem, kurš mēdz izaugt no
50-130cm. Stublāja pamatnē ir lapu rozete un lejasdaļā ir stublāja lapas.
Piesaknes lapas ir zili- zaļas, lielzobotas; sēdošās un pelēcīgās stublāja
lapas ir olveida- lancetveidīgas, pie pamatnes sirdsformas vai bultas formas,
kailas. Auglis- pāksts, kurā iekšā ir mazas sēkliņas, kuras izkārtotas divās
rindās.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc
auga ziedēšanas laikā, maijā- jūnijā. Bieži šajā laikā uz auga ir parādījušās
jau nenobriedušās sēklu pākstis- to nonākšana drogā ir pieļaujama. Augu žāvē
izklātu uz sietiem vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 34-40C temperatūru.
Uzglabā augu papīra vai auduma maisos ne ilgāk par 1 gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Kailajā tornītī konstatēts neliels daudzums alkaloīdu (<0,05 %), kas nav farmakoloģiski aktīvi lielos apjomos, bet var piedalīties auga ķīmiskajā aizsardzības mehānismā. Bioflavonoīdi, galvenokārt, ietver kvercetīnu un kaempferolu, kas ir zināmi ar antioksidatīvu un pretiekaisuma īpašību potenciālu.
Papildus flavonoīdiem, augā ir glikozīdi (ieskaitot sinigrīnu līdzīgi krustziežu ģints augiem), kas var ietekmēt aromātu un garšu, kā arī veicina noteiktas mikroelementu šķīdības īpašības auga audos.
Augā konstatēts arī neliels daudzums minerālvielu- kālijs, kalcijs, magnijs un fosfors, koncentrēti, galvenokārt, lapās un stublāja audos. Šīs vielas piedalās auga metabolisma procesos un var nodrošināt mikroelementu pieejamību uzturā, ja augs tiek lietots tradicionālajā medicīnā vai pārtikā.
Ir zināmas piemaisījuma polisaharīdu un gļotvielu pēdas, kas var ietekmēt auga tekstūru ekstraktos. Ēterisko eļļu saturs ir minimāls, nav dokumentēti aktīvi fitosterīni vai triterpēni šajā sugā.
Kopumā, ķīmiskā sastāva dati liecina, ka Kailais tornītis satur, galvenokārt, flavonoīdus un nelielas sekundāro metabolītu grupas, kas potenciāli var būt atbildīgas par tradicionālajos novārījumos novēroto pretiekaisuma un tonizējošo iedarbību.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Kailajam tornītim (Turritis glabra L.) piemīt, galvenokārt, antioksidatīva, pretiekaisuma un kardioprotektīva iedarbība, ko nodrošina bioflavonoīdi- kvercetīns un kaempferols. Šie flavonoīdi, īpaši to glikozīdi, pēc dzīvnieku un in vitro pētījumiem spēj samazināt oksidatīvo stresu, aizsargājot šūnas no brīvo radikāļu bojājumiem, mazināt iekaisuma procesus, palīdzot regulēt proiekaisuma mediatorus, un uzlabot kapilāru un asinsvadu sieniņu izturību, veicinot mikro-cirkulāciju.
Pētījumi uz dzīvniekiem norāda arī uz antidepresīvu un anksiolītisku iedarbību, saistītu ar serotonīna un dopamīna modulāciju, kā arī uz vieglu kardioprotektīvu efektu, aizsargājot sirds muskuļu šūnas.
Alkaloīdi, kas augā sastopami nelielā daudzumā, nodrošina atsāpinošu efektu, savukārt, sinigrīna tipa glikozīdiem, raksturīgiem krustziežu ģints augiem, ir novērojama viegla antibakteriāla iedarbība un zarnu mikrofloras stimulācija.
Kopumā farmakoloģiskā perspektīvā kailais tornītis darbojas kā viegls pretiekaisuma, antioksidants un tonizējošs līdzeklis, kas īpaši efektīvs lokāli lietojot ekstraktus vai novārījumus.
Tautas medicīna
Tradicionāli tautas medicīnā kailais tornītis tiek izmantots dažādu iekaisumu, reimatisma un gremošanas traucējumu gadījumos.
Novārījumi tiek pielietoti, lai atbalstītu nieru un urīnpūšļa darbību, palīdzot mazināt tūskas un ascīta simptomus, kā arī pret kolikām, vieglu diareju un zarnu darbības traucējumiem.
Lielu vērtību augam tautas medicīnā piešķir lokālai lietošanai, jo aplikācijas un kompreses no lapām un stublāja tiek lietotas, lai mazinātu ādas iekaisumu, niezi un veicinātu brūču dziedēšanu.
Turklāt, novārījumi un tējas tiek lietoti kā tonizējoši līdzekļi, uzlabojot vispārējo vitalitāti un stiprinot sirds un asinsvadu sistēmu. Lai gan augs nav toksisks un pierādītu blakņu nav, iekšķīgi to lieto nelielās devās, jo tā iedarbība lielākoties ir tonizējoša un pretdrudža, bet ne specifiski ārstējoša nopietnas slimības gadījumos.