 |  |  |   |  |
 |  |
- angliski: Butterbur
- vāciski: Gemeine Pestwurz
- zviedru: pestskråp
- igauņu: harilik katkujuur
- lietuviešu: plačialapis šaukštis
- krievu: белокопытник гибридный
Bioloģiskais apraksts
Bastrada tūsklape ir daudzgadīgs augs, ar resnu un garu sakneni. Stublājs augumā līdz 60cm un diametrā līdz 2cm. Augs ir apmatots, apmatojums līdzinās zirnekļu tīklam. Pēc noziedēšanas izveidas lapu rozete. Piesaknes lapas uz gariem kātiem (<120cm), noapaļotas sirds formas, pie pamatnes dziļi šķeltas, mala divkārtzāģzobaina. Lapas apakšpuse pelēcīgi apmatotas, milzīgas, līdz 70-80cm diametrā. Augs stublāja galotnē veido blīvu ķekarveida ziedkopu. Ziedi netīrā purpura krāsā.Zied augs aprīlī- maijā, augļi nobriest maijā- jūnijā.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskām vajadzībām ievāc lapas un sakneņu ar saknēm. Lapas ievāc jūnijā- jūlijā, līdz uz tām parādās rūsas krāsas plankumi. Lapas ievāc bez kātiem. Žāvē no saules pasargātā vietā. Saknes rok rudenī, žāvē jeb kurā ērtā veidā. Auga žāvēšanai var izmanto piespiedu žāvēšanu, ievērojot temperatūras režīmu 45-50C.
Ķīmiskais sastāvs
Augā ir vairākas bioaktīvās vielas, kas nodrošina tā farmakoloģisko iedarbību. No svarīgākajām grupām: ēteriskās eļļas (<0,1 %), saponīni (~7 %), glikozīdi, alkaloīdi, sveķvielas, miecvielas (~5 %), kumarīni, fenolskābes, kā arī sarežģīti esteri, piemēram, petazīns un seskviterpēnu alkohols petazols. Petazīns īpaši tiek pētīts kā spazmolītisks līdzeklis. Augā ir arī vitamīns C un organiskās skābes, kas veicina antioksidantu darbību un palīdz stabilizēt šūnu membrānas.
Minerālvielu profilā izceļams mangāns, kas koncentrējas, galvenokārt, lapās un piedalās enzīmu aktivitātē un antioksidatīvo procesu regulācijā. Papildus nelielos daudzumos atrodamas kālija un magnija sāļu formas, kas var atbalstīt elektrolītu līdzsvaru.
Kopumā ķīmiskais sastāvs padara bastrada tūsklapi piemērotu kā vieglu spazmolītisku un pretiekaisuma līdzekli, galvenokārt, elpceļu un urīnpūšļa problēmām, kā arī kā profilaktisku antioksidantu avotu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Bastrada tūsklape oficiālajā medicīnā tiek lietota kā augs ar vieglu spazmolītisku un atkrēpošanos veicinošu iedarbību, kas padara to piemērotu akūtu un hronisku bronhīta, klepus un elpceļu spazmu gadījumos. Dažos laboratoriskajos pētījumos tūsklapes ekstrakti parādījuši iespējamus pretalerģiskus efektus, kas ietekmē histamīna darbību, taču klīniskās pārbaudes cilvēkiem vēl nav pietiekami pabeigtas. Laboratoriskajos pētījumos parādīta arī iespējama iedarbība pret migrēnas simptomiem.Auga bioaktīvie komponenti, īpaši seskviterpēnu esteri un petazols, nodrošina pretiekaisuma, viegli atsāpinošu un brīdi nomierinošu efektu. Saponīni un flavonoīdi var veicināt vieglu atkrēpošanos un sviedru izdalīšanu. Tomēr daļa tradicionāli piedēvētās iedarbības, piemēram, antihipertensīvā un antikoagulanta īpašība, oficiālajos pētījumos nav pietiekami dokumentēta, tādēļ tās jāuzskata par empīriskām novērošanas liecībām, nevis zinātniski pierādītām īpašībām.
Tautas medicīna
Tautas praksē bastarda tūsklapi lieto kā sviedru dzenošu un atkrēpošanos veicinošu līdzekli, pretiekaisuma un spazmolītisku augu, piemēram, akūtu elpceļu infekciju gadījumos. Novārījumi un nostādinājumi tiek izmantoti arī nomierinoši, piemēram, asteno- neirotisku reakciju un hiperstēnijas simptomu mazināšanai.No lapām gatavo kompreses locītavu sāpju, reimatisma un podagras gadījumos. Augam piemīt viegli dezinficējošas un brūču dziedējošas īpašības, tādēļ to pielieto lokāli brūču, abscesu un furunkulu gadījumos.
