Ūdenspipars 
POLYGONUM HYDROPIPER L. SYN. PERSICARIA HYDROPIPER

  

  • angliski: Water-pepper
  • vāciski: Wasserpfeffer
  • zviedru: bitterpilört
  • igauņu: mõru kirburohi
  • lietuviešu: kartusis rūgtis
  • krievu: горец перечный

Bioloģiskais apraksts

Ūdenspipars ir viengadīgs augs ar ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, sazarots augšdaļā, samezglots, dobs, sarkanīgas nokrāsas, augumā 30-60cm. Lapas sakārtotas pamīšus, izstiepti lancetveidīgas formas, viļņotas.

Zemākās lapas uz kātiem, augšējās gandrīz sēdošas. Ziediņi maziņi, zaļgani rozīgā krāsā, izkārtoti stublāja augšdaļā, šķidrā vārpveidīgā ziedkopā. Augs zied no jūnija līdz septembrim. Auglis- 2-3mm liels riekstiņš. Šis augs atšķiras no citām sūrenēm ar rūgti piparotu garšu.

Der zināt, ka svaiga ūdenspipara sula ir ar asi dedzinošu garšu, kura izzūd augam izžūstot.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu, kuru ievāc auga ziedēšanas periodā, līdz stublāji iekrāsojas sarkani. Augu griež 10-20cm augstumā virs augsnes. Augu žāvē uz sietiem, ēnainā un labi vēdināmā vietā, izklājot augu 3-5cm biezā slānī vai piespiedu žāvētājā nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Izžāvētam augam vairs nepiemīt pipara asums.

Ķīmiskais sastāvs

Ūdenspipara sastāvā ir flavonoīdi (2-2,5%): rutīns, izoramnetīns, kvercitrīns, izokvercitrīns, kvercitīns, kempferola hiperozīds, luteolīns, hiperīns, persikarīns, ramnozīns; seksviterpēnu savienojumi (izotadēnboals, konfertifolīns, poligodiāls); ēteriskā eļļa, kura satur felanndrēnu, beta pinēnu, ēta cimolu, 1,4-cineolu; organiskās skābes (ābolskābi, baldriānskābi, skudrskābi, skudrskābi); fenolkarbonātskābes (elagskābi un galskābi); glikozīds poligopiperīns; vitamīni C, D, E, K; miecvielas (<4%), sitosterīns, cukuri (glikoze un fruktoze); makro un mikroelementi.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Ūdenspiparam (Polygonum hydropiper L. syn. Persicaria hydropiper) piemīt asiņošanu apturošas (hemostatiskas), pretiekaisuma, savelkošas un antiseptiskas īpašības. 

Auga iedarbība saistīta ar flavonoīdiem, saponīniem, fenolskābēm un ēteriskās eļļas komponentiem, kas veicina asins recēšanu, audu atjaunošanos un vietējo mikrobu inhibīciju. 

Flavonoīdi un polifenoli darbojas kā antioksidanti, mazinot oksidatīvo stresu audos un atbalstot iekaisuma procesu regulāciju. 

Rutīns un kvercitrīns palīdz stiprināt asinsvadu sieniņas, palielinot to elastību un papildinot hemostatisko efektu. 

Ēteriskās eļļas sastāvdaļas, piemēram, beta‑pinēns, 1,4‑cineols un felandrēns, veicina antibakteriālu iedarbību uz gļotādām un ādu. 

Daži flavonoīdi un saponīni var arī vieglāk atslābināt gludos muskuļus, kas saistīts ar auga lietošanu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu ārstēšanā.

Ūdenspipars darbojas vietēji un sistēmiski, kombinējot hemostatisko, pretiekaisuma, savelkošo un antibakteriālo iedarbību, kas veido pamatu tā tradicionālajai lietošanai gan iekšķīgi, gan ārēji.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā šo augu pielieto, kā asiņošanu apturošu līdzekli, īpaši, ja nepieciešams ir ārstēt hemoroidālas asiņošanas vai arī dzemdes asiņošanu. Augs, palīdz apturēt arī cita veida iekšējās un ārējās asiņošanas, tas saistās ar auga spēju palielināt asins recēšanu.

Ūdenspiparu lieto arī slimniekiem, kuri atklepo asins, kuriem asins ir urīna sastāvā, kā arī gadījumos, kad asiņošana ir novērojama kuņģī vai zarnās.

Ūdenspipara saknes izmanto reti, bet tās pielieto, lai stiprinātu vīriešu dzimumorgānu funkciju un, protams, lai arī ārstētu. Senatnē augs bija viens no augiem, kuru izmantoja, lai ārstētu malāriju.

Ārīgi šo augu var lietot izmežģījumu, sasitumu, reimatisma un podagras gadījumā, kaut pēdējo divu slimību gadījumā labāk izmantot citus, efektīvākus augus.

Tautas medicīnā ūdenspipara nostādinājumu lieto iekšķīgi, lai ārstētu kuņģa un 12- pirkstu zarnas čūlu.

Šis aug ir arī vērtīgs dermatoloģijā- to plaši pielieto, lai ārstētu izsitumus, abscesus, brūces, audzējus, niezi un pielieto, kā sāpju remdējošu līdzekli.

Vīriešiem

Tautas medicīnā auga sakņu novārījumu izmanto, kā vīrieša dzimuma funkcijas uzlabojošu līdzekli, kā arī līdzekli ar kuru ārstēt impotenci. Augs ir izmantojams, kā papildus līdzeklis ar kuru ārstēt prostatas adenomu.

Ūdenspipars (Polygonum hydropiper L.) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ūdenspipars ir ārstniecības augs ar izteiktu pikantu garšu un plašu ķīmisko sastāvu. Tas satur daudz flavonoīdu, ēteriskās eļļas komponentus, organiskās un fenolkarbonātskābes, vitamīnus, glikozīdus, miecvielas un minerālvielas. Tā iedarbība ir pretiekaisuma, savelkoša un asins zudumu mazinoša.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (rutīns, izoramnetīns, kvercitrīns, izokvercitrīns, kvercetīns, luteolīns, hiperīns, persikarīns, ramnozīns) – antioksidanta, kapilārus stiprinoša un pretiekaisuma iedarbība
• organiskās skābes (ābolskābe, baldriānskābe, skudrskābe) – veicina vielmaiņu, viegla antiseptiska un tonizējoša iedarbība
• fenolkarbonātskābes (elagskābe, galskābe) – antioksidanta, pretmikrobu un šūnas DNS aizsargājoša iedarbība
• glikoze un fruktoze – enerģijas avots, atbalsta šūnu metabolismu
• vitamīni C, K – antioksidanta iedarbība, asinsreci veicinoša funkcija
• miecvielas (<4%) – savelkoša un pretiekaisuma iedarbība

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi (ieskaitot kempferola hiperozīdu) – spazmolītiska un antioksidanta iedarbība
• seksviterpēni (izotadēnboals, konfertifolīns, poligodiāls) – pretmikrobu, pretsēnīšu un kairinoša iedarbība
• glikozīds poligopiperīns – asinsriti stimulējoša iedarbība
• vitamīni D, E – antioksidanta un ādas aizsargājoša iedarbība
• sitosterīns – pretiekaisuma un holesterīnu mazinoša iedarbība

Taukos šķīstošas vielas:

• ēteriskās eļļas komponenti (felanndrēns, beta-pinēns, ēta-cimols, 1,4-cineols) – antiseptiska, kairinoša un asinsriti stimulējoša iedarbība
• vitamīni D, E, K – antioksidanta un asinsreci regulējoša iedarbība
• sitosterīns – šūnu membrānu stabilizējoša iedarbība

Glicerīnā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – maiga kapilāru aizsargājoša un antioksidanta iedarbība
• glikozīdi – līdzsvarota pretiekaisuma un stimulējoša iedarbība

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Tējas veidā ūdenī šķīstošās vielas palīdz kapilāru nostiprināšanā, pietūkumu mazināšanā un asiņošanas apturēšanā. Lieto arī gļotādas iekaisumu un caurejas gadījumos.

Spirta tinktūra (vēlams 40–60%):
Tinktūra iegūst gan flavonoīdus, gan seksviterpēnus – piemērota ādas problēmām, asiņošanas mazināšanai un kā viegli tonizējošs līdzeklis.

Eļļas izvilkums:
Eļļa koncentrē ēteriskos savienojumus un sterīnus – piemērota ārīgai lietošanai pie sasitumiem, iekaisumiem un kā pretsēnīšu līdzeklis.

Glicerīna izvilkums:
Derīgs bērniem vai jutīgiem cilvēkiem, jo iegūst flavonoīdus un glikozīdus – izmantojams vieglu iekaisumu un gļotādas sūdzību mazināšanai.

Nav ieteicams lietot

Ūdenspipars (Polygonum hydropiper) pastiprina asins recēšanu, tāpēc to nevajadzētu lietot cilvēkiem, kuriem ir tromboflebīts vai citi nosacījumi, kuros palielināta asins recēšana var radīt risku.

Augu nevajadzētu lietot nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumā. Tā dedzinoši- asā sula var kairināt ādu un gļotādu, radot vairāk kaitējuma nekā labuma, tāpēc ārējā lietošana jāveic piesardzīgi.

Lasīt par balto ūdensrozi->