![]() | ![]() | ![]() | ![]() ![]() | ![]() ![]() |
![]() ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
- angliski: rosebay Willowherb
- vāciski: Schmalblättriges Weidenröschen
- zviedru: mjölkört
- igauņu: ahtalehine põdrakanep
- lietuviešu: siauralapis gaurometis
- krievu: Иван-чай
Bioloģiskais apraksts
Cilvēki mēdz interesēties, kamdēļ šo augu tieši
sauc par ugunspuķi, ne kā pareizāk to būtu dēvēt par kipreju. Viss ir ļoti
vienkārši, šis augs ļoti labi aug vietās, kur ir bijusi uguns un uz augsnes
palikušas ogles un pelni.
Ugunspuķe ir daudzgadīgs, liela auguma augs
(50-180cm). Tai ir resna ložņājoša sakne parasti līdz 1m gara, stublājs cilindrisks,
maz sazarots un stipri lapots. Lapas lancetveidīgas, garumā no 5 līdz 12cm,
platumā 0,7-2cm ar izteiktu dzīslojumu, virspusē lapa ir tumši zaļas un apakšā
zaļganas. Augam lieli ziedi (līdz pat 3cm diametrā), izteikti rozā, purpura vai
lillā krāsā, ļoti retos gadījumos mēdz būt arī balti. Interesanti ir tas, ka
šim augam ziedi atveras katru rītu no 6-7 rītā.
Sēklas augam veidojas garās (5-9cm) pākstīs, ar
iegarenām sēklām, kuras ir pārklātas ar pūku- lai tās vējš vieglāk spētu izsēt.
Augs zied no jūlija beigām līdz augusta vidum, retāk līdz septembrim.
Ievākšana un apstrāde
Ārstnieciskam nolūkam ievāc ugunspuķes lapas un
ziedus. Literatūrā bieži tiek aprakstīts, ka ievākt nepieciešams ziedēšanas
laikā, taču es, pēc savas pieredzes varu droši ieteikt ievākt pirms ziedēšanas-
tuvāk Vasaras Saulstāvjiem (Līgo).
Ievāktos ziedus ieteicams žāvēt uz sietiem, ēnainā
un labi veidināmā telpā. Tālāk tos var lietot, kā jeb kuru tēju.
Ievāktās lapas gan ieteicams sākotnēji mazliet
savītināt, tad savirpināt starp plaukstām, lai no tām iznāk sula un likt
fermentēties uz vismaz 12h (>25C). Fermentāciju var veikt dažādi, citi
iesaka pārklāt lapas vienkārši ar slapju audumu, es pats, parasti, tās
sakrāmēju lielākā traukā un pārvelku pāri ar pārtikas plēvi. Lapas
fermentējoties sāks izdalīt patīkamu augļu aromātu, tas ir tas mirklis, kad tās
var likt jau žāvēties- šeit jābūt sevišķi uzmanīgam, lai panāktu melnās tējas
efektu, tad parasti žāvē 100C temperatūrā, taču tas ietekmēs arī auga vērtību,
tāpēc es ieteiktu nepārsniegt 35-60C temperatūru. Uzglabā tēju sausā vietā-
koka traukos, stikla traukos vai auduma maisiņos.
| Darbības veids | Optimālā temperatūra (pieļaujamā) | Iedarības laiks |
| Viegla fermentācija* | 37C (24-45C) | 3-6h |
| Vidēja fermentācija** | 37C (24-45C) | 6-24h |
| Stipra fermentācija*** | 37C (24-45C) | 24-48h |
| Fermentācijas apturēšana | 90C | 2h |
| Žāvēšana | 35-60C | Līdz izžūst |
| Karamelizācija**** | 130C | 0.5h |
| Tējas nobriedināšana***** | 15-30C | >30 dienas |
* vieglas fermentācijas rezultātā tiek panākta tējas maiga garša un spēcīgs aromāts.
** vidējas fermentācijas laikā mazinās aromāts, taču tēja iegūst mazliet savelkošu garšu.
***stipras fermentācijas laikā tiek spēcīgi samazināts tējas aromāts un iegūta savelkoša un mazliet pat skābena garša. Izmantojot dziļo fermentāciju ir jārēķinās, ka tēju var sabojāt- tā var sākt pelēt un sarūgstot kļūs negaršīga.
****karamelizācija tējai piešķir īpatnu garšu un aromātu, izdzenot no auga visus cukurus un tos sakamerilizējot. Šis process ir nedraudzīgs augam, taču piešķir tējai īpatnējas garšas īpašības.
*****tējas nobriedināšana ir kā noslēdzošais process tējas sagatavošanā. Tējai ižūstot to ber kokvilnas vai lina auduma maisā un liek to kartona kastē. Ieteicams, maisu nepresēt, taču uzpildot to sakratīt, lai tēja blīvāk sasēžās. Kasti novieto tumšā, sausā un no smakām brīvā, siltā vietā (istabas temperatūra). Tēja ienāksies un iegūs pilnvērtīgu aromātu, jo tajā nonāks vides mitrums un turpināsies dažādi ķīmiski procesi.
Rudenī var ievākt arī ugunspuķes saknes. Saknes
žāvē 65-70C.
Ugunspuķes ziedus un lapas var uzglabāt 2 gadus,
saknes 3 gadus.
Ķīmiskais sastāvs
Šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium) satur vairākas bioaktīvas vielas, kas nodrošina tās ārstniecisko iedarbību. Papildus jau minētajām vielām, lapās un ziedos ir konstatēti karotinoīdi (beta-karotīns, luteīns), triterpēni, fenolskābes (piem., hlorogēnskābe), katehīni un epikatehīni, kas stiprina antioksidantu aktivitāti. Saknēs un lapās ir arī neliels daudzums polifenolu un kumarīnu atvasinājumu, kas piedalās pretiekaisuma un antimikrobu aktivitātē.
Ziedos ir eteriskā eļļa (~0,1%), kas satur aldehīdus un spirtus, kas daļēji nosaka aromātu un veicina lokālu antiseptisku efektu. Tāpat lapās konstatēti olbaltumvielu kompleksi un aminoskābes, kas kopā ar vitamīniem un minerālvielām nodrošina uzturvielu bagātību.
Jāņem vērā, ka ūdens izvilkumos gļotvielas un flavonoīdi dominē, kas padara ugunspuķi īpaši piemērotu atkrēpojošām tējām, zarnu gļotādas atbalstam un antioksidatīvai profilaksei.
Kad šaurlapu ugunspuķi ievāc tējas pagatavošanai, lapas tiek fermentētas, un šis process būtiski maina auga ķīmisko profilu. Fermentācijas laikā gļotvielu un C vitamīna koncentrācija samazinās, bet flavonoīdi daļēji oksidējas, veidojot jaunas savienojumu grupas, kas saglabā antioksidanta aktivitāti. Īpaši fermentētajā tējā saglabājas daudz miecvielu (līdz 15%), flavonoīdi, pektīni, alkaloīdi, organiskās skābes un minerālvielas, piemēram, dzelzs, mangāns, bors un vara.
Fermentācijas laikā daļa aromātisko vielu mainās, radot tējas raksturīgo silti/ saldeno zemes garšu, kas papildus ietekmē sensoro un terapeitisko uztveri. Tomēr sakarā ar gļotvielu samazināšanos fermentētā tēja mazāk spēcīgi iedarbojas uz elpceļu gļotām nekā svaigas lapas, taču tonizējošā un antioksidanta iedarbība saglabājas. Minerālvielas un aminoskābes fermentācijas laikā saglabājas praktiski nemainīgas, nodrošinot organismam nepieciešamās uzturvielas.
Kopsavilkumā, ugunspuķes tēja saglabā lielāko daļu aktīvo savienojumu, padarot to par vērtīgu augu tēju tonizēšanai, antioksidantu uzņemšanai un vieglai elpceļu atbalstīšanai, vienlaikus iegūstot raksturīgo, aromātisko garšu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Šaurlapu ugunspuķe satur daudz miecvielu, gļotvielas, flavonoīdus, pektīnus, alkaloīdus un C vitamīnu, kas nodrošina auga savelkošas, pretiekaisuma un brūču dziedējošas īpašības. Fermentēta tēja saglabā lielāko daļu flavonoīdu un antioksidantu aktivitāti, vienlaikus mazinot gļotvielu daudzumu un mainot tanīnu profilu, kas ietekmē gan garšu, gan pretiekaisuma efektu.Ugunspuķes lapu un ziedu preparāti tradicionāli lietoti kā viegls diurētisks līdzeklis, pretiekaisuma un nomierinošs līdzeklis, īpaši elpceļu iekaisumu, kuņģa un zarnu gļotādas iekaisumu, galvas sāpju un vieglu drudžu gadījumā. Svaigas vai sasmalcinātas lapas tiek izmantotas lokāli kompresēs brūcēm, čūlām, psoriāzei, ekzēmām un bērnu dermatīta gadījumos, pateicoties brūču dziedējošajai un gļotvielu iedarbībai.
Tautas medicīnā saglabājies auga lietojums uroloģisko slimību profilaksē un atveseļošanā- nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumos novārījumi un tējas palīdz mazināt diskomfortu un spazmas, taču efektivitāte augsta fermentētās tējas formā nav detalizēti pētīta, tāpēc mērķtiecīgai terapijai jāvadās pēc medicīniskajiem ieteikumiem. Ugunspuķes lapas tiek lietotas arī kā mīkstinošs līdzeklis saaukstēšanās gadījumā un kā viegls tonizētājs vispārējai organisma atjaunošanai.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā ugunspuķes tēju lieto gremošanas sistēmas atbalstam- kolīta, gastrīta un vieglu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumos, kā arī galvas sāpju, bezmiega un vieglu drudža gadījumos. Tēju pielieto arī kakla skalojumiem- angīnas vai iekaisumu gadījumā, kā arī svaigas lapas kompresēm pūžņojošu brūču, čūlu un izgulējumu gadījumos.Fermentētā tēja saglabā tonizējošās un antioksidanta īpašības, nodrošinot vieglu nomierinošu iedarbību.
Fermentēta un nefermentēta tēja
Šaurlapu ugunspuķi var izmantota gan svaigu vai žāvētu kā nefermentētu tēju, gan pēc fermentācijas procesa. Fermentācija, šajā gadījumā, nozīmē lapu oksidēšanu un daļēju bioķīmisko pārveidošanu, kas, galvenokārt, ietekmē garšu, aromātu un dažas uzņemšanas īpašības organismā.
Nefermentēta, vienkārši žāvēta tēja saglabā maksimāli lielu daudzumu aktīvo vielu, piemēram, flavonoīdus, askorbīnskābi, miecvielas un gļotvielas. Šie komponenti nodrošina augam raksturīgās savelkošās, pretiekaisuma, brūču dziedējošās un diurētiskās īpašības. Tāpēc vienkārši žāvēta auga tēja farmakoloģiskā ziņā bieži vien ir spēcīgāka un efektīvāka nekā fermentētā.
Fermentācija, galvenokārt, uzlabo tējas garšu un aromātu, padara to maigāku un vieglāk sagremojamu. Daži komponenti fermentācijas laikā tiek daļēji oksidēti vai pārveidoti, kas var nedaudz samazināt konkrētu bioaktīvo vielu koncentrāciju, taču nepadara augu neefektīvu. No ārstnieciskā viedokļa fermentētā tēja nav obligāti “vērtīgāka”, un bieži vien vienkārši žāvēta vai svaiga lapu tēja saglabā spēcīgākas farmakoloģiskās īpašības.
Tādējādi izvēle starp fermentētu un nefermentētu tēju ir atkarīga gan no vēlamās garšas, gan no farmakoloģiskā mērķa. Svaigas vai žāvētas lapas ļauj saglabāt maksimālu aktīvo vielu daudzumu, savukārt, fermentācija padara tēju aromātiskāku un patīkamāku ikdienas lietošanai.












