• angliski: rosebay Willowherb
• vāciski: Schmalblättriges Weidenröschen
• zviedru: mjölkört
• igauņu: ahtalehine põdrakanep
• lietuviešu: siauralapis gaurometis
• krievu: Иван-чай

Bioloģiskais apraksts

Cilvēki mēdz interesēties, kamdēļ šo augu tieši sauc par ugunspuķi, ne kā pareizāk to būtu dēvēt par kipreju. Viss ir ļoti vienkārši, šis augs ļoti labi aug vietās, kur ir bijusi uguns un uz augsnes palikušas ogles un pelni.

Ugunspuķe ir daudzgadīgs, liela auguma augs (50-180cm). Tai ir resna ložņājoša sakne parasti līdz 1m gara, stublājs cilindrisks, maz sazarots un stipri lapots. Lapas lancetveidīgas, garumā no 5 līdz 12cm, platumā 0,7-2cm ar izteiktu dzīslojumu, virspusē lapa ir tumši zaļas un apakšā zaļganas. Augam lieli ziedi (līdz pat 3cm diametrā), izteikti rozā, purpura vai lillā krāsā, ļoti retos gadījumos mēdz būt arī balti. Interesanti ir tas, ka šim augam ziedi atveras katru rītu no 6-7 rītā.

Sēklas augam veidojas garās (5-9cm) pākstīs, ar iegarenām sēklām, kuras ir pārklātas ar pūku- lai tās vējš vieglāk spētu izsēt. Augs zied no jūlija beigām līdz augusta vidum, retāk līdz septembrim.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam ievāc ugunspuķes lapas un ziedus. Literatūrā bieži tiek aprakstīts, ka ievākt nepieciešams ziedēšanas laikā, taču es, pēc savas pieredzes varu droši ieteikt ievākt pirms ziedēšanas- tuvāk Vasaras Saulstāvjiem (Līgo).

Ievāktos ziedus ieteicams žāvēt uz sietiem, ēnainā un labi veidināmā telpā. Tālāk tos var lietot, kā jeb kuru tēju.

Ievāktās lapas gan ieteicams sākotnēji mazliet savītināt, tad savirpināt starp plaukstām, lai no tām iznāk sula un likt fermentēties uz vismaz 12h (>25C). Fermentāciju var veikt dažādi, citi iesaka pārklāt lapas vienkārši ar slapju audumu, es pats, parasti, tās sakrāmēju lielākā traukā un pārvelku pāri ar pārtikas plēvi. Lapas fermentējoties sāks izdalīt patīkamu augļu aromātu, tas ir tas mirklis, kad tās var likt jau žāvēties- šeit jābūt sevišķi uzmanīgam, lai panāktu melnās tējas efektu, tad parasti žāvē 100C temperatūrā, taču tas ietekmēs arī auga vērtību, tāpēc es ieteiktu nepārsniegt 35-60C temperatūru. Uzglabā tēju sausā vietā- koka traukos, stikla traukos vai auduma maisiņos.

Darbības veids	Optimālā temperatūra (pieļaujamā)	Iedarības laiks
Viegla fermentācija*	37C (24-45C)	3-6h
Vidēja fermentācija**	37C (24-45C)	6-24h
Stipra fermentācija***	37C (24-45C)	24-48h
Fermentācijas apturēšana	90C	2h
Žāvēšana	35-60C	Līdz izžūst
Karamelizācija****	130C	0.5h
Tējas nobriedināšana*****	15-30C	>30 dienas

* vieglas fermentācijas rezultātā tiek panākta tējas maiga garša un spēcīgs aromāts.

** vidējas fermentācijas laikā mazinās aromāts, taču tēja iegūst mazliet savelkošu garšu.

***stipras fermentācijas laikā tiek spēcīgi samazināts tējas aromāts un iegūta savelkoša un mazliet pat skābena garša. Izmantojot dziļo fermentāciju ir jārēķinās, ka tēju var sabojāt- tā var sākt pelēt un sarūgstot kļūs negaršīga.

****karamelizācija tējai piešķir īpatnu garšu un aromātu, izdzenot no auga visus cukurus un tos sakamerilizējot. Šis process ir nedraudzīgs augam, taču piešķir tējai īpatnējas garšas īpašības.

*****tējas nobriedināšana ir kā noslēdzošais process tējas sagatavošanā. Tējai ižūstot to ber kokvilnas vai lina auduma maisā un liek to kartona kastē. Ieteicams, maisu nepresēt, taču uzpildot to sakratīt, lai tēja blīvāk sasēžās. Kasti novieto tumšā, sausā un no smakām brīvā, siltā vietā (istabas temperatūra). Tēja ienāksies un iegūs pilnvērtīgu aromātu, jo tajā nonāks vides mitrums un turpināsies dažādi ķīmiski procesi.

Rudenī var ievākt arī ugunspuķes saknes. Saknes žāvē 65-70C.

Ugunspuķes ziedus un lapas var uzglabāt 2 gadus, saknes 3 gadus.

Ķīmiskais sastāvs

Šaurlapu ugunspuķe (Chamaenerion angustifolium) satur vairākas bioaktīvas vielas, kas nodrošina tās ārstniecisko iedarbību. Papildus jau minētajām vielām, lapās un ziedos ir konstatēti karotinoīdi (beta-karotīns, luteīns), triterpēni, fenolskābes (piem., hlorogēnskābe), katehīni un epikatehīni, kas stiprina antioksidantu aktivitāti. Saknēs un lapās ir arī neliels daudzums polifenolu un kumarīnu atvasinājumu, kas piedalās pretiekaisuma un antimikrobu aktivitātē.

Ziedos ir eteriskā eļļa (~0,1%), kas satur aldehīdus un spirtus, kas daļēji nosaka aromātu un veicina lokālu antiseptisku efektu. Tāpat lapās konstatēti olbaltumvielu kompleksi un aminoskābes, kas kopā ar vitamīniem un minerālvielām nodrošina uzturvielu bagātību.

Jāņem vērā, ka ūdens izvilkumos gļotvielas un flavonoīdi dominē, kas padara ugunspuķi īpaši piemērotu atkrēpojošām tējām, zarnu gļotādas atbalstam un antioksidatīvai profilaksei.

Kad šaurlapu ugunspuķi ievāc tējas pagatavošanai, lapas tiek fermentētas, un šis process būtiski maina auga ķīmisko profilu. Fermentācijas laikā gļotvielu un C vitamīna koncentrācija samazinās, bet flavonoīdi daļēji oksidējas, veidojot jaunas savienojumu grupas, kas saglabā antioksidanta aktivitāti. Īpaši fermentētajā tējā saglabājas daudz miecvielu (līdz 15%), flavonoīdi, pektīni, alkaloīdi, organiskās skābes un minerālvielas, piemēram, dzelzs, mangāns, bors un vara.

Fermentācijas laikā daļa aromātisko vielu mainās, radot tējas raksturīgo silti/ saldeno zemes garšu, kas papildus ietekmē sensoro un terapeitisko uztveri. Tomēr sakarā ar gļotvielu samazināšanos fermentētā tēja mazāk spēcīgi iedarbojas uz elpceļu gļotām nekā svaigas lapas, taču tonizējošā un antioksidanta iedarbība saglabājas. Minerālvielas un aminoskābes fermentācijas laikā saglabājas praktiski nemainīgas, nodrošinot organismam nepieciešamās uzturvielas.

Kopsavilkumā, ugunspuķes tēja saglabā lielāko daļu aktīvo savienojumu, padarot to par vērtīgu augu tēju tonizēšanai, antioksidantu uzņemšanai un vieglai elpceļu atbalstīšanai, vienlaikus iegūstot raksturīgo, aromātisko garšu.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Šaurlapu ugunspuķe satur daudz miecvielu, gļotvielas, flavonoīdus, pektīnus, alkaloīdus un C vitamīnu, kas nodrošina auga savelkošas, pretiekaisuma un brūču dziedējošas īpašības. Fermentēta tēja saglabā lielāko daļu flavonoīdu un antioksidantu aktivitāti, vienlaikus mazinot gļotvielu daudzumu un mainot tanīnu profilu, kas ietekmē gan garšu, gan pretiekaisuma efektu.

Ugunspuķes lapu un ziedu preparāti tradicionāli lietoti kā viegls diurētisks līdzeklis, pretiekaisuma un nomierinošs līdzeklis, īpaši elpceļu iekaisumu, kuņģa un zarnu gļotādas iekaisumu, galvas sāpju un vieglu drudžu gadījumā. Svaigas vai sasmalcinātas lapas tiek izmantotas lokāli kompresēs brūcēm, čūlām, psoriāzei, ekzēmām un bērnu dermatīta gadījumos, pateicoties brūču dziedējošajai un gļotvielu iedarbībai.

Tautas medicīnā saglabājies auga lietojums uroloģisko slimību profilaksē un atveseļošanā- nieru un urīnpūšļa iekaisuma gadījumos novārījumi un tējas palīdz mazināt diskomfortu un spazmas, taču efektivitāte augsta fermentētās tējas formā nav detalizēti pētīta, tāpēc mērķtiecīgai terapijai jāvadās pēc medicīniskajiem ieteikumiem. Ugunspuķes lapas tiek lietotas arī kā mīkstinošs līdzeklis saaukstēšanās gadījumā un kā viegls tonizētājs vispārējai organisma atjaunošanai.

Tautas medicīna

Tautas medicīnā ugunspuķes tēju lieto gremošanas sistēmas atbalstam- kolīta, gastrīta un vieglu kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu gadījumos, kā arī galvas sāpju, bezmiega un vieglu drudža gadījumos. Tēju pielieto arī kakla skalojumiem- angīnas vai iekaisumu gadījumā, kā arī svaigas lapas kompresēm pūžņojošu brūču, čūlu un izgulējumu gadījumos.

Fermentētā tēja saglabā tonizējošās un antioksidanta īpašības, nodrošinot vieglu nomierinošu iedarbību. 

Fermentēta un nefermentēta tēja

Šaurlapu ugunspuķi var izmantota gan svaigu vai žāvētu kā nefermentētu tēju, gan pēc fermentācijas procesa. Fermentācija, šajā gadījumā, nozīmē lapu oksidēšanu un daļēju bioķīmisko pārveidošanu, kas, galvenokārt, ietekmē garšu, aromātu un dažas uzņemšanas īpašības organismā.

Nefermentēta, vienkārši žāvēta tēja saglabā maksimāli lielu daudzumu aktīvo vielu, piemēram, flavonoīdus, askorbīnskābi, miecvielas un gļotvielas. Šie komponenti nodrošina augam raksturīgās savelkošās, pretiekaisuma, brūču dziedējošās un diurētiskās īpašības. Tāpēc vienkārši žāvēta auga tēja farmakoloģiskā ziņā bieži vien ir spēcīgāka un efektīvāka nekā fermentētā.

Fermentācija, galvenokārt, uzlabo tējas garšu un aromātu, padara to maigāku un vieglāk sagremojamu. Daži komponenti fermentācijas laikā tiek daļēji oksidēti vai pārveidoti, kas var nedaudz samazināt konkrētu bioaktīvo vielu koncentrāciju, taču nepadara augu neefektīvu. No ārstnieciskā viedokļa fermentētā tēja nav obligāti “vērtīgāka”, un bieži vien vienkārši žāvēta vai svaiga lapu tēja saglabā spēcīgākas farmakoloģiskās īpašības.

Tādējādi izvēle starp fermentētu un nefermentētu tēju ir atkarīga gan no vēlamās garšas, gan no farmakoloģiskā mērķa. Svaigas vai žāvētas lapas ļauj saglabāt maksimālu aktīvo vielu daudzumu, savukārt, fermentācija padara tēju aromātiskāku un patīkamāku ikdienas lietošanai.

Ugunspuķe šaurlapu (Chamerion angustifolium) – ķīmiskais sastāvs un šķīdība

Ugunspuķe šaurlapu ir bagāta ar daudzām bioloģiski aktīvām vielām, kuras nodrošina augam pretiekaisuma, antioksidanta un imūnstimulējošas īpašības.

Ūdenī šķīstošas vielas:

• miecvielas (līdz 20%) – pretiekaisuma un saistvielu īpašības
• gļotvielas (līdz 15%) – nomierinoša un aizsargājoša iedarbība
• askorbīnskābe (līdz 338 mg%) – spēcīgs antioksidants un imūnstimulants
• cukuri – enerģijas avots un vielmaiņas regulatori
• pektīni – gremošanas sistēmas atbalstam
• organiskās skābes – vielmaiņas veicināšanai
• minerālie sāļi (dzelzs 23 mg%, mangāns 16 mg%, bors 6 mg%, varš 2,3 mg%, niķelis un titāns līdz 1,3 mg%, molibdēns 0,44 mg%) – svarīgi mikroelementi organisma funkcijām

Spirtā šķīstošas vielas:

• flavonoīdi – antioksidanta, pretiekaisuma un kapilāru nostiprinoša iedarbība
• alkaloīdi – dažāda veida bioloģiskā aktivitāte

Taukos šķīstošas vielas:

Nav precīzu datu

Glicerīnā šķīstošas vielas:

Nav precīzu datu

Ieteicamie izvilkumu veidi

Tēja:
Nomierinoša un pretiekaisuma iedarbība, piemērota gremošanas trakta un elpceļu kairinājumu mazināšanai.

Spirta tinktūra (vēlams 30–50%):
Efektīva flavonoīdu un alkaloīdu izvilkšanai, lietojama pretiekaisuma un imūnstimulējošiem preparātiem.

Eļļas izvilkums:
Nav plaši pētīts, iespējama lokāla ādas kopšana.

Glicerīna izvilkums:
Nav precīzu datu, iespējama maiga nomierinoša iedarbība.

Nav ieteicams lietot

Šaurlapu ugunspuķe nav uzskatāma par toksisku augu, tomēr lietojot jāņem vērā iespējamā individuālā nepanesamība pret kādu no auga sastāvdaļām. Augu nav ieteicams lietot grūtniecības un krūts barošanas laikā, lai izvairītos no iespējamiem riskiem bērnam vai mātei.

Pārtikas nozīme

Nav daudz augu, kuri spēj mums dot pārtiku, audumu, virves, spilvenus un vēl arī medu. Šis augs ir lielisks un tēja no tā vien ir ko vērta. Tāpēc uzreiz, lūgšu, ik vienu, kas šo augu ievāc attiekties ar atbilstošu pietāti pret to un lieki tā audzes nepostīt un mēģināt saglabāt iespējami ilgi. Vismaz, Kurzemes pusē, es nevaru palielīties ar plašām šī auga audzēm. Augs vairojas ar sakņu un sēklu palīdzību, taču tas ir ārkārtīgi prasīgs pret vidi- tam patīk siltums, daudz gaismas un lai līdzās būtu maz konkurentu. Tāpēc arī ugunspuķe, jo tā, labprāt, aug vietā, kur ir bijis ugunsgrēks- tīra un gaiša vieta. Gan jau ap vasaras saulstāvjiem esat šo augu nesuši istabā, Jāņu zāles godā- tā novīst viena no pirmām, jo tai trūkst gaismas un tā iet miera periodā.

Ugunspuķes sakni lieto, kā dārzeni, bet žāvētu maļ un gatavo miltus, kurus pievieno maizei vai cep plācenīšus. No saknēm mēdz arī taisīt grādīgos dzērienus. Jaunos ugunspuķes lakstus izmanto salātos, tos cep un vāra. Tikai der zināt, ka pārtikai der tie dzinumi, kuri vēl nav atvēruši lapas, tādas mazas "palmiņas". Augot augs ne tikai paliek ciets, bet arī rūgts.

Uztura receptes

Ugunspuķes salāti

50-100 gr. jauni ugunspuķes dzinumi, 50 gr. sīpolu, 2 ēd.k. sarīvēta mārrutka, 20 gr. krējuma, ¼ citrona, sāls, pipari pēc garšas.

Jaunos dzinumus noplaucē 1-2 minūtes, notecina ūdeni un smalki sagriež. Pievieno sasmalcinātu sīpolu, mārrutkus un sāli. Samaisa ar krējumu un pievieno citronu.

Mednieku salāti ar ugunspuķi

60 gr. jaunie ugunspuķes dzinumi, 20 gr. skābenes, 1 ola, 20 gr asās mērces, sāls pēc vēlmes.

Zaļumus sasmalcina, pievieno sāli, pievieno aso mērci un izrotā ar olu.

Skābeņu zupa ar ugunspuķi

100 gr. ugunspuķes zaļumu, 100 gr. nātres, 100 gr. skābenes, 200 gr. kartupeļu, 10 gr. burkānu, 40 gr. sīpolu, 20 gr. margarīna, pusi olas, 20 gr. krējuma, sāli, garšvielas pēc vēlmes.

Zaļumus noplaucē 1-2 minūtes, notecina ūdeni, sagriež un nosautē ar taukiem. Sagrieztu burkānu un sīpolu apsautē uz pannas.  Vārošā buljonā vai ūdenī ievieto kartupeļus, pievieno zaļumus, dārzeņus un vāra līdz gatavs. 10 minūtes pirms gatavs pievieno sāli un garšvielas. Olas un krējumu pievieno pirms pasniedz.

Zupas piedeva ar ugunspuķi, skābenēm un lakaci

Svaigus ugunspuķes zaļumus, skābenes un lakaci nomazgā, notecina, smalki sagriež, samaisa ar sāli (5-10% no kopējā zaļumu masas). Uzglabā 3L burkā un uzglabā ledusskapī- izmanto, kā piedevu zupai!

Kosmētiskā nozīme

Šaurlapu ugunspuķē ir daudz vērtīgu bioloģiski aktīvu savienojumu, līdz ar to tā iedarbojas uz ādu daudzpusēji. Piemēram, šaurlapu ugunspuķes lapās ir 98-388mg% C vitamīna, turklāt citās auga daļās ir arī citi vērtīgi aktīvie savienojumi, kā polifenoli (flavonoīdi: rutīns, kvercitrīns, izokvercitrīns, izomiricitrīns un miricitrīns). Turklāt, šaurlapu ugunspuķes sēklās ir 40-45% pārtikas augu eļļas.

Šaurlapu ugunspuķē ir trīs pamata polifenolu grupas: miecvielas, fenolskābe un flavonoīdi. Pētījumos noteikts, ka šaurlapu ugunspuķes ekstrakts paaugstina ādas šūnu dzīvotspēju un nodrošina ādas foto aizsardzību.

Auga virszemes daļā esošie ellagotanīni, novērš hialuronskābes hidrolīzi- novērš atūdeņošanos un pāragru ādas novecošanu.

Un pats galvenais, šaurlapu ugunspuķē ir bioloģiski aktīva molekula- polifenols onoteīns (oenothein), kurš rada plaša spektra pretiekaisuma iedarbību, tai pat laikā šī iedarbība nav steroidālas dabas. Tieši onoteīns mazina iekaisumu un kairinājumu, kā arī palīdz sadziedēt brūces un novērš iekaisuma procesus aknes gadījumā.

Šaurlapu ugunspuķes ekstraktam piemīt pretmikrobu aktivitāte uz vairums baktēriju. Piemēram, tā aktīvais fitokomponents, miricetīna glikoronīds, nomāc pinņu un pūtīšu ierosinātājus (Propionibacterium): normālos apstākļos tās ir nekaitīgas baktērijas, taču gadījumos, kad āda ir pārsātināta ar taukiem, rodas vide kurā šīs baktērijas savairojas- rezultātā sākas iekaisums, rodas pinnes un citi aknes simptomi.

Šaurlapu ugunspuķes ekstrakts regulē ādas tauku dziedzeru darbību, tādā veidā nomācot propionu baktēriju vairošanos. Rezultātā āda kļūst veselīgāka, gludāka un samtaina. Iekaisums un pinņu daudzums samazinās.

Šaurlapu ugunspuķes ekstraktam piemīt pretiekaisuma, nomierinošs un savelkošs efekts, to izmanto, lai atbrīvotos no dažādām ādas problēmām, piemēram, lai ārstētu apdegumus, izsitumus, griezumus u.t.m.l.

Kopumā šaurlapu ugunspuķes ekstraktu kosmetoloģijā izmanto:

• Kā spēcīgu dziedējošu un pretiekaisuma līdzekli;
• Kā aizsargājošu antioksidantu līdzekli;
• Kā nomierinošu līdzekli ādai, kurai ir tendence iekaist;
• Kā antibakteriālu līdzekli.

Ar šaurlapu ugunspuķes ekstraktu var efektīvi ārstēt, gan sadzīviskus apdegumus, gan saules apdegumus, kā arī citus nemehāniskus ādas bojājumus, kuri saistās ar aktīvu iekaisuma procesu.

Šaurlapu ugunspuķes ekstraktus plaši pielieto rehabilitācijai pēc dažādām uz jaunību vērstām procedūrām (plastiskās operācijas, mezoterapija u.t.m.l.), retāk, bet tomēr pret taukaino seboreju un blaugznām.

Šaurlapu ugunspuķe ir ēdama, līdz ar to līdzeklis ir drošs, netoksisks, nekancerogēns, kurš nekairina pat stipri jūtīgu ādu. Vienīgās blaknes var rasties, ja pret augu ir individuāla nepanesamība.

Lasīt par plankumaino urlaju ->