 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: crown-vetch Coronilla
- vāciski: Bunte Kronwicke
- zviedru: rosenkronill
- igauņu: kirju sarikhernes
- lietuviešu: dvispalvis raženis
- krievu: вязель разноцветный
Bioloģiskais apraksts
Vainadzīte mainīgā ir daudzgadīgs lakstaugs augumā 30-100cm,
ar ložņājošu, sazarotu sakneni. Tam ir pāris, gandrīz stāvi, sazaroti, kaili,
rievoti stublāji, ar dobiem samezglojumiem. Lapas saliktas, nepāra plūksnainas
saliktas lapas, augšējās sēdošas. Ziedi zigomorfi (nepareizi), izvietoti
čemurveida ziedkopā.
Auglis- pupiņa, kuras nobriestot sadalās daiviņās. Gaismas
mīlošs, salturīgs (<33C), sausuma izturīgs augs. Zied maijā- augustā, sēklas
sāk nobriest ar jūniju.
Der ņemt vērā, ka mainīgā vainadzīte ir indīgs augs. Tāpēc
ievākt augu, augļus un sēklas vajag uzmanīgi, turklāt, sēklas ir izteikti
toksiskas. Augu ievāc maijā- augustā. Sānu dzinumus ar augļiem griež, atdala
augļu kātiņus, izžāvē. Augļus nokuļ un seklas sijā caur sietu.
Ievākšana un apstrāde
Lakstus ar ziediem ievāc maijā- augustā. Griež virszemes
daļu, attīra no sažuvušām daļām. Tad smalki sagriež un klāj uz žāvēšanas sieta
(3-5cm) biezumā, žāvē labi vedināmā telpā, aizsargātus no saules. Drogu
nepieciešams bieži maisīt, līdz tā pilnīgi izžūst. Iegūto drogu uzglabā maisos,
ne ilgāk par vienu gadu.
Ķīmiskais sastāvs
Mainīgā vainadzīte satur sirds glikozīdus, tostarp koronilīnu un koronizīdu, kas galvenokārt koncentrējas sēklās.
Augā konstatēti arī kumarīni un pseido-kumarīna tipa savienojumi, miecvielas, flavonoīdi, katehīni, fenolkarbonskābes, organiskās skābes un askorbīnskābe (līdz ~27,5 mg% svaigā masā), kā arī karotinoīdi (2,6–10,6 mg%).
Ziedos konstatēta ēteriskā eļļa (~0,16%) un alkaloīdu pēdas.
Sēklas satur ogļhidrātu stahiozi, augu taukus, piesātinātās taukskābes, kā arī slāpekļa savienojumus.
Virszemes daļās un sēklās sastopami tanīni, kumarīni, flavonoīdi, fenolkarbonskābes, antociāni, galaktoze un C vitamīns.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Mainīgās vainadzītes farmakoloģiskā izpēte ir ierobežota. Eksperimentālos pētījumos konstatēta antibakteriāla un hemostatiska aktivitāte, taču dati ir nepietiekami, lai formulētu klīniskas rekomendācijas.
Sēklās esošie sirds glikozīdi (koronizīds, koronilīns) iedarbojas uz miokardu, pastiprinot kontrakcijas spēku un ietekmējot sirds ritmu. Tomēr šie savienojumi ir potenciāli toksiski, ar šauru drošības robežu, un nekontrolēta lietošana var izraisīt sirds ritma traucējumus un saindēšanos.
Tautas avotos minētā diurētiskā iedarbība var būt sekundāra kardiotoniskajam efektam, taču farmakoloģiski tā nav pietiekami dokumentēta.
Šobrīd nav pietiekamu klīnisku pierādījumu, kas apstiprinātu auga drošu un efektīvu lietošanu sirds slimību ārstēšanā.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā mainīgo vainadzīti (Coronilla varia L., syn. Securigera varia L.) izmantoja lakstu nostādinājumu un novārījumu veidā. Tiem piedēvēja urīndzenošu un asiņošanu mazinošu iedarbību, kā arī spēju ietekmēt sirdsdarbību un mazināt ar to saistītu nespēku.Auga preparātus tradicionāli lietoja pie tūskas un ascīta, gremošanas traucējumiem (kolītiem, asiņainas caurejas, kuņģa noslīdējuma), drudža un vispārēja organisma vājuma. Dažos avotos minēta arī lietošana pie hroniskām plaušu slimībām un citām ilgstošām kaitēm, taču šie pielietojumi balstās tautas pieredzē.
Svaigu sasmalcinātu zāli lika uz brūcēm, griezumiem un citiem ādas bojājumiem kā asiņošanu apturošu līdzekli.
Virszemes daļu novārījumus lietoja arī kā tēju pie tā sauktās “sirds nervozitātes”, ko pavadīja elpas trūkums. Nostādinājumus izmantoja tūskas mazināšanai, tostarp locītavu pietūkuma gadījumos.
Sēklas nelielās devās tradicionāli lietoja sirdsdarbības stiprināšanai, reizēm kombinācijā ar vilkābeles (Crataegus spp.) augļiem. Šāda lietošana balstīta tautas novērojumos par auga kardiotonisko iedarbību.
Tautā uzskatīja, ka pēc nostādinājuma lietošanas mazinās elpas trūkums un pastiprinās urīna izdale, īpaši gadījumos, ko saistīja ar sirds vājumu.